Antiseptiķis smērējamais nodrošinās to, ka koksnē nepaspēs iemesies sēne jumta konstrukciju montāžas laikā, kad spāres, latojums būs pakļautas laikapstākļiem(2-3 mēneši un viņš izskalosies). Kad jumts ir uzlikts, pīrāgam ir jābūt tādam, lai koki "nesvīstu".
Antipirēns nav obligāts ,tās ir muļķības. Ar antipirēnu var iegūt minūtes ugunsgrēka gadījumā, bet tas nenozīmē ka būda nenosvils. Tik pat labi tās minūtes var iegūt, ieliekot lielākas dimensijas kokus, akmensvate ap spārēm utml risinājumi. Pēdējais jau defoltā daudziem iet kā siltumizolācijas materiāls.

Ar antipirēnu sirdsmieram var nosmērēt konstrukcijas ap skursteņiem, ja ir kaut kādas jumta daļas, kurplānojas izbūvēt elektroinstalācijas.. tāpat maukt visu ir nevajadzīgi, es pat teiktu kaitīgi. Jo vasarās tie bēniņi nokarst un visa šitā ķīmija smirdēs.

Manuprāt, būtisku labumu brīvstāvošām kontrukcijām tā pindzelešana ar otu nedod - jo īpaši jumtam. tas tāpēc, ka tur kokam būtu ļoti ātri jāizkalst un viņš tur ilgi un labi stāvēs, kamēr nebūs problēmas ar pašu jumta segumu. Tomēr ja runā par kaitēkļiem, tad teorētiski tie var parādīties pie kaut kādiem apstākļiem. Vairumā gadījumu sausā kokā tie īpaši nelien iekšā, tomēr man piemēram saimniecības ēkai griestu pārsegumā ir kaut kādi ķirmjveidīgie parādījušies. Es gan tur liku visādus dēļus, kas vien bija saimniecībā un iespējams kādi no tiem bija jau ar to grauzēju un man vienā laukumā viņi darbojas un birdina no griestiem tos putekļus. Es papētīju tuvāk un man šķiet, ka tie bija kaut kādi lapu koku dēļi. Ja būs brīvs brīdis, tad ar pulverizatoru tajās vietās uzpūtīšu - vai tas ko līdzēs, nav ne jausmas.
Bet rezumējot es netērētu laiku un antiseptiķi, lai svaigu skuju koka konstrukciju apstrādātu.Kas attiecas uz būveinspekciju un ugunsdzēsējiem - nav jausma cik tādām lietām un kategorski viņi pieiet. Ja akurāt nelaiž cauri, tad var pindzelēt.

Ja ķirmis ir iemitinājies kokā, tad ar ārēju apstrādi to vairs ārā nedabūt. Dzīvojas pa iekšu vairākus gadus un ārā nenāk, tikai savas kakas putekļu veidā nobirdina. Bet uz apstrādāta koka savas olas nedēj. Šajā ziņā kaut kāda jēga no koksnes aizsardzības līdzekļiem ir.

Reiz ar erlitu apstrādāju upeņu krūma zaru balsta mietus. Sapuva tikpat ātri kā neapstrādātie.
No mājas veiktas apstrādes visdrīzāk lielas jēgas nav, jo šķidrums nepagūst iesūkties kokā, tikai samitrina kaltē izžāvēto. Savukārt plačos antiseptizētie dēļi lielākoties jau ir bijuši bojāti, vismaz vizuāli melnējuši, zilējuši pirms apstrādes. Lai tos varētu pārdot, ietonē brūnus vai zaļus.