Sveicināti.
Kāds varētu aprakstīt kā notiek īpašuma sadale? pašreiz ir īpašums ar diviem īpašniekiem un domājamām daļām. Tātad kā notiek sadale? kāda dokumentācija? aptuvenās izmaksas?
Un par būvatļauju, kas veido būvatļaujs izmaksas? un kādas aptuveni tās ir?

Nu gan nepiepūlēji sevi ar paskaidrojumu, kas ir īpašums, tas var izrādīties svarīgi attiecīgās procedūras veikšanai.

Tieši šobrīd šādi dalu klientam vienu dzīvokli un izskatās, ka varēs to izdarīt vienkāršotās renovācijas/rekonstrukcijas kārtībā. Tiesa, ir pagaidām neatrunāts viens nozīmīgs zemūdens akmens - dzīvokļa fiziska sadalīšana atstājot abus dzīvokļus kā kopīpašumu vai izveidojot 2 atsevišķus dzīvokļu īpašumus. Pirmajā variantā tiešām laikam problēmu nebūs, par otro tik pārliecināts nebūšu, jo tur (it kā) jāiesaistās visiem mājas kopīpašniekiem.

Ja zeme, vispirms jālasa pašvaldības teritorijas plānojums, vai fiziska sadale maz iespējama. Jāraksta iesniegums pašvaldībai un jāsaņem atdalāmā īpašuma adrese un kadastra numurs. Īpašumu dala kopīpašnieki slēdzot līgumu vai vienošanos un maksājot notāram par notariāla akta taisīšanu vai par parakstu apliecināšanu. Tad jāsauc mērnieks, lai taisa atsevišķos robež-, situācijas un apgrūtinājumu plānus. Ja tiek dalīts mežs, būs jāpasūta taksācija katram atsevišķajam gabalam. Ja ieķīlāts, pirms katra soļa vajadzēs bankas atļauju. Beigās var rakstīt nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai.
Par būvatļauju un tās garināšanu mēdz būt vienreizēja samaksa, kas parasti nav liela pat salīdzinot ar būvētāja obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, kur nu vēl ar projektu un citām saistītām izmaksām.

Īpašums ir zemes gabals 1Ha apmērā, uz kura atrodas iežogota apmēram 3000m2 teritorija ar māju un pāris palīgēkām. Viss atrodas rīgas rajonā, Babītes pagastā.
Īpašums pieder divām personām, domājamās daļas.
Vēlme ir sadalīt, lai otrs īpašnieks varētu uzsākt būvdarbus.
Ieķīlāts nekas nav, citu apgrūtinājumu it kā nav, ja neskaita, ka mājā dzīvo divi pensionādi, kurus pēc dāvinājuma līguma nedrīkst izlikt no dzīvesvietas. Kas arī nav plānots darīt. Otrs īpašnieks dzīvo tajā pašā mājā. Teorētiski nekādiem kašķiem par sadali nevajadzētu būt.

1) no grafiskās daļas
[www.metrum.lv]
nosakām atļautā izmantošanas veida nosaukumu;
2) teksta daļā
[www.babite.lv]
atrodam attiecīgajam izmantošanas veidam atbilstošos sadales notekumus (minimālā platība, šaurākais platums utml).

a vai iespējams dabūt būvatļauju un uzskāt būvniecību nesadalot īpašumu?
un ja nepieciešama zemes transformēšana, tad to ar iespējams nesadalot īpašumu veikt?
un kāda tad ir tādā gadijumā procesu kārtība un kas notiekas kā?

Vai tad apbūves noteikumos nav rakstīts, cik un kādas ēkas drīkst? Var mēģināt apiet, būvējot ko līdzīgu "Riekstiņu klētij", kurā vispār plānots glabāt graudus, bet ir pievilkts arī ūdensvads un kanalizācija, lai klētnieks varētu rokas nomazgāt un ienesti dīvāni, lai viņš varētu atpūsties.

Īpašuma sadalīšana parasti piespiedu kārtā notiek tikai ar tiesas lēmumu, pārējos gadījumos vienojoties dalītājiem miermīlīgā ceļā. Attiecīgi dalīšana un būvēšanās nav obligāti sasaistāmas lietas. Arī transformācija nē, kaut šī var būt saistīta ar būvēšanās iespējām. Taču visos gadījumos ir noteikumi, kas no vienas puses procesu atvieglo, taču no otras sarežģī. Tāpēc lielāka jēga ir konkrētai sarunai, ne vispārīgi.

Man ir šāds jautājums un nezinu, pie kā doties pēc padoma. Esmu nopirkusi kopīpašumu, un iepriekšējais īpašnieks ar visiem pārējiem 3 īpašniekiem noslēguši koplīgumu, paredzot, ka katrs var darīt ar savām domājamām daļām visu ko, tajā skaitā atdalīties, pirkt, pārdot u.c., utt. Tā kā vēlos nodalīties no kopīpašuma, iesniedzu būvvaldē lūgumu šo procedūru man atļaut. Tomēr, neraugoties uz to, ka pievienoju notariāli apstiprināto koplīgumu ar attiecīgo punktu, kas vairs neprasa papildu saskaņošanu, būvvalde lūdz veikt atkārtotu saskaņojumu ar īpašniekiem, no kuriem viens pašlaik dzīvo Sanktpēterburgā. Vai būvvaldei ir šādas pilnvaras? Kas ir spēcīgāks - būvvaldes lūgums vai noslēgtais un notariāli apstiprinātais koplīgums? Kas man to varētu pateikt?

Ha, man līdzīgs gadījums nesen bija. Vari par 98% uzskatīt, ka būvvaldē ir iecienīta Copy/Paste procedūra un precizējot šo lietu pie būvvaldes juristiem vari uzzināt patīkamākas ziņas. Tas gan arī atkarīgs no tā, cik profesionāli sastādīts tas koplīgums.

Parasti citās valstīs dzīvojošiem kopīpašniekiem šeit ir atstāta pilnvarota persona.