Nu, tas tā arī varētu būt, ka spēkā ir C/P taustiņu salikums, bet - kas ir stiprāks? Privātā četru īpašnieku griba vai pašvaldības iestādes viena darbinieka vēlme?

Par atdalīšanas juridisko pamatu vispār manuprāt jālemj Zemesgrāmatai, taču tā nedarīs neko, pirms nebūs nebūs papīrs (piešķirta adrese) ne tikai no pašvaldības, bet arī atsevišķs robežplāns no zemes dienesta.
Pašvaldība var neatļaut atdalīt, ja tas ir ar kaut ko pretrunā, piemēram, teritorijas plānojumu (minimālā platība, šaurākais atdalītā gabala izmērs), neatkarīgi no tā, par ko kopīpašnieki ir vai nav vienojušies.

Hmm... adrese ir, robežplāns (kopējais visam kadastra numuram) ir. Ir pat topogrāfija un viss cits, kas nepieciešams, lai sāktu būvēties, jo iepriekšējie saimnieki izņēma būvatļauju un apstiprināja būivprojektu. :)
Varbūt tiešām aizdoties pie būvvaldes juristiem? Bet - vai viņi teiks ko citu kā būvvaldes arhitekts?

Atdalāmajam gabalam atsevišķa adrese ir? (to piešķir pašvaldība)
Un atsevišķs kadastra numurs atdalāmajam gabalam? (tagad laikam parādījies jauns jēdziens zemes gabala kadastra apzīmējums, kas var nebūt vienāds ar numuru).
Ja līgumā nav rakstīts, ka Pēterburdznieks pilnvaro Tevi, nāksies vien meklēt pašu vai kādu, ko viņš rakstiski tomēr pilnvarojis.
Aizdoties uz būvvaldi jau vienmēr var, taču pirms tam nekait pašam(ai) daudzmaz tikt skaidrībā, it īpaši gadījumos, kad ierēdņu attieksme var nebūt pretīmnākoša...

Atsevišķu kadastra numuru dod tikai tad, kad gabaliņš ir nošņāpts... Vai tomēr ne?

Es sadales procedūrai gāju cauri pirms 6 gadiem, daudz kas var būt mainījies.
Vispirms bija kopīpašnieku iesniegums pašvaldībai par sadalīšanu un adreses piešķiršanu atdalītajam. Kā grafiskais pielikums bija ar kazas kāju novilkta līnija uz kopīpašuma robežplāna. Tagad laikam prasītu zemes ierīcības projektu vai varbūt pat detālplānojumu.
Pašvaldība vēlāk deva lēmuma izrakstu par atdalīšanu un adreses piešķiršanu. Uz grafiskā pielikuma kopijas bija uzrakstīts jaunā gabala kadastra numurs.
Tālāk pie notāra apstiprinājām "vienošanos" par sadalīšanu. Par "Līgumu" nosaukt neļāva, jo gabals bija ieķīlāts bankā. Vienošanos nesām uz banku, dabūjām atļauju atdalīt, atstājot visu ķīlā. Bankas atļauju, vienošanos un (vēl vajadzēja meža inventarizāciju, apsaimniekošanas plānus un meža dienesta izziņas) devām mērniekam, kurš mērīja zemi, veica ierādīšanu, uzaicinot pierobežniekus un beigās Zemes dienestā apstiprināja sadalāmā un atdalītā gabala jaunos robežplānus. Šodien jau būtu 3 plāni - situācijas, robežu un apgrūtinājumu). Robežplānus nesām vērtētājam, dabūjām daļu tirgus vērtējumu un tad banka ļāva atdalīt, nepaturot ķīlā atdalāmo. Uz Zemesgrāmatu nesām otro bankas atļauju, jaunos robežplānus, kadastrālo vērtību izziņas un veco vienošanos.

Ak jā, vēl no VZD uz Zemesgrāmatu bija jānes "izziņa par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu". Kopš tā laika es neticēšu nekādai birokrātijas mazināšanai, kamēr neredzēšu šos 2 dienestus apvienotus vienā.

Paldies! Izklausās traģiski..... Gatavojos! :( :( :( Jeziņ...

Tā kā Tu neesi izstāstījusi gadījumu pat aptuveni, dot kādus nebūt praktiski noderīgus padomus ir bezjēdzīgi, ko arī parāda visa kaudze komentāru ar vispārīgu informāciju, kam Tavā konkrētajā gadījumā var nebūt nekādas nozīmes.

Ņem dokumentus un nāc ciemos, izskatīsim un varbūt varēšu ko konkrētu pateikt, kādas izredzes un ko darīt.

Tā nedaudz absurdi izklausās, ka par būtisku īpašuma samazināšanu/palielināšanu (zemes gabala nošņāpšanau, ne jaunas verandas piebūvēšanu) kopīpašnieki varētu būt vienojušies iepriekš.

Jā, vienošanās paredz zemegabala (kopīpašuma) sadalīšanu. Bet, tā kā iedomātā robeža ejot caur kaut kādiem šķūnīšiem (sarkanā līnija), kuri pēc līguma arī pieder man, bet reāli tajos saimnieko otri cilvēki, tad, pieļauju, ka būvvalde tādēļ vēlas atkārtotu īpašnieku saskaņojumu. Bet - koplīgumā jau ir minēta tieši gabalu atdalīšana! Precīzi nosaukta! Tālab es vēl plinti krūmos nemetu. Bet tiešām gatavojos uz cīkstiņu... Eh...
Un vēl - kur tas ir, kur man jādodas ciemos?????