Man pieder māja,bet zeme diemžēl ne.Ar zemes īpašniekiem nekāda kontakta.Zemes nomas līgums ir piespiedu kārtā ar tiesas lēmumu. Par būvēm (šķūnīši) tiesa neko nelemj,jo ar to ņemas būvvalde.
Ir vēlēšanās uzbūvēt jaunu šķūnīti un salabot māju cilvēcīgā skatā. Vai man joprojām nepieciešma zemes īpašnieku atļauja?

Šķūnītim noteikti vajadzēs. Par māju uzreiz nepateikšu, ja nemainās apbūves laukums, tad varētu arī nebūt nepieciešams (kas ierakstīts ZG?).

Tiesas lēmumā tā kā būtu jābūt visiem zemes īpašnieka rekvizītiem (analīzes, tb pilnvaroto personu ieskaitot).

zemesgrāmatā ir ierakstīta māja. Sķūņi ir tikai skaitās kā nelikumīgaq būve, bet stāv no 50. gadiem kad onkulis nomāja zemi.
Zemes īpašnieki mūžam nedos nekādu atļauju, jo mēs bojājam viņiem biznesa plānus.
Būvniecības likumā ir teikts kad nomnieks ir tiesīgs būvēties, par atļauju prasīšanu nekas nav teikts.
Tiesa ar nelikumīgu būvju legalizēšanu neņēmās uzreiz uzmeta būvvaldei.



jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> Šķūnītim noteikti vajadzēs. Par māju uzreiz
> nepateikšu, ja nemainās apbūves laukums, tad
> varētu arī nebūt nepieciešams (kas ierakstīts
> ZG?).
>
> Tiesas lēmumā tā kā būtu jābūt visiem zemes
> īpašnieka rekvizītiem (analīzes, tb pilnvaroto
> personu ieskaitot).

Pārāk maz informācijas, lai dotu kādu nebūt sakarīgu atbildi. Vajag ZG izrakstu (gan mājai, gan zemei, gan kas tur vēl atrodas), tiesas lēmumu, nomas līgumu (tāds vispār, balstoties uz tiesas lēmumu, ir noslēgts un ierakstīts ZG?), inventarizācijas lietu utt.

jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> Pārāk maz informācijas, lai dotu kādu nebūt
> sakarīgu atbildi. Vajag ZG izrakstu (gan mājai,
> gan zemei, gan kas tur vēl atrodas), tiesas
> lēmumu, nomas līgumu (tāds vispār, balstoties
> uz tiesas lēmumu, ir noslēgts un ierakstīts
> ZG?), inventarizācijas lietu utt.


Es saprotu, ka klienti ir nepieciešami, bet nevajag jaukt prātu,tur, kur lieta ir pavisam vienkārša. Bez zemes īpašnieka piekrišanas nedrīkst darīt neko, kam pēc likuma ir nepieciešams projekts. Pēc likuma burta pat koka logu nomaiņa uz PVC logiem būtu jāsaskaņo, jo attiecīgi ir jāmaina informācija inventarizācija lietā.
Tā kā autors, lai ievērotu likumu un neuzrautos uz zemes īpašnieka ierosinātiem tiesas darbiem, labākajā gadījumā var pārkrāsot māju un tas arī ir viss. Jau tagad zemes īpašnieks var iesūdzēt tiesā par uz zemes esošiem nelikumīgi celtajiem šķūņiem.

Nav stāsts par klientiem, bet lietu kārtību šai valstī. Speca izteikumi ir pareizi,bet tikai konkrētā situācijā, ne vispār. Izņemot to, ka uz īpašnieka zemes citi neko nedrīkst darīt bez īpašnieka atļaujas. Uz māju tās esošajās robežās zemes īpašniekam nav tiesību ko regulēt, tas ir cits, viņam svešs privātīpašums.

Ar 50 (100) gadus esošiem šķūņiem (un jebkuru citu būvi) brīžam ir pata situācija, zemes īpašnieks voluntāri nojaukt nedrīkst, šķūņu īpašnieks "legalizēt".

Pie tam tekstam "onkulis nomāja zemi" var būt kaudzīte skaidrojumu, ko tas reāli nozīmēja pirms tiem 50 gadiem, tb CCCP laikā.

onka tip nomaaja 400m2 zemes plekji no ieprieksejiem zemes iipashniekiem liidz pat naaves dienai kas bija 2004.gadaa, taatad taa jau nebija CCCP. skjuunjus tie iipashnieki nelika jaukt un vechukam bija ar iespeeja to zemi privatizeet,bet nokaveeja to laiku kad vareeja likumiski to izdariit. Palika noma,jo zemi nevaidzeeja kaa taadu ,alkohols dariija savu.Kaa tikko nomira taa zemes saimnieki paardeva zemi.Mees nokaartojaam mantojumu.

Tiesaa zemes iipashnieki muus ar iesuudzeeja par skjunju uzbuuveeshanu un arii par viena nelikumiigu nojaukshanu. Toties tiesnese neko nenoleema tajaa lietaa, nosuutiija risinaat to uz buuvvaldi.Tip tiesa ar to nenjemas.
Taatad es visu varu atrisinaat buuvvaldee,jo ir tiesas leemums par man pieskirtajiem 450m2 nomaa liidz es nospraagshu.
Elektriibu ievilku maajaa bez vinju atljaujas ,neko vinji man neiesuudzeeja un visas paareejaas komunikaacijas ar varu salikt,bez atljauju prasiishanas.
Buuvvaldee teica,lai es varu ko dariit ap maaju,jaadabuj atljauja staigaat pa to zemi,tas ir nomas liigums.

Nu ja, tiesas lēmums līdz brīdim, kad tiek pilnībā izpildīts, ir tikai papīrītis. Var veiksmīgi turpināt tiesāties, tagad par iepriekšējās tiesas lēmuma izpildi, tb nomas līguma noslēgšanu (nav ne nojausmas, vai ar to nodarbojas tiesu izpildītāji, vismaz teorētiski tas tagad būtu viņu uzdevums). Juristi berzē rokas un sauc urravas, maize tuvākajiem 20 gadiem garantēta.

Kamēr nebūs nomas līguma, būvvaldē pa lielam nav ko meklēt vispār.

Ja šķūņiem nav dokumentu, tad viņu de iure nemaz nav, tas, ko redz un satausta ir halucināciju kategorijā.

Par elektrību - LE ir ārpusvalsts struktūra, kuru tādi sīkumi kā pastāvošā likumdošana nerausta.

Man atkal advokaats saka kad taada nomas liiguma kaa taada nebuus vispaar,ir tikai tiesas leemums.peec pirmaas tiesas abpuseji ar zemes ipashniekiem ir nolemts kad es dabuju 450m2 uz 6% gadaa no kadastra veertiibas. Ko tad man veel vajag?Ar to nav gana? Advokaats tiesaa saliek ziimogus uz apstiprinaataas daljas un atiet.

plumber Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man atkal advokaats saka kad taada nomas liiguma
> kaa taada nebuus vispaar,ir tikai tiesas
> leemums.peec pirmaas tiesas abpuseji ar zemes
> ipashniekiem ir nolemts kad es dabuju 450m2 uz 6%
> gadaa no kadastra veertiibas. Ko tad man veel
> vajag?Ar to nav gana? Advokaats tiesaa saliek
> ziimogus uz apstiprinaataas daljas un atiet.


Neesmu stiprs grāmatvediski juridiskajos džungļos, bet liekas pajocīgi, ka rēķinu izraksta pamatojoties vien uz tiesas lēmumu, ne nomas līgumu (var painteresēties VIDā). Neesmu gan lasījis to tiesas papīru, kas tajā sarakstīts, loģiski būtu, ka papildus procentiem bija jābūt arī minētām saistībām noslēgt nomas līgumu (zinu jau zinu, ka tiesa un loģika ir nesavienojami jēdzieni). Vai tiesas lēmumam ir pievienots nomātās zemes robežu plāns (apstiprināts VZD)? Vai noma nostiprināta ZG? Tiesa nosaka vien to, KO jādara, līgums nosaka, KĀ to darīt (maksāt katru nedēļu, reizi gadā, reizi 10 gados, iepriekš/avansā vai pēc tam, līgumsodi, konta numurs utt.). Starp citu, kāda no pusēm var joprojām nebūt mierā ar lēmumu un turpināt tiesāties, diez vai Tev tas ir AT Senāta lēmums (var jau pēc tam arī uz Strasbūru doties).