Vai kāda normāla banka (swed, seb, dnb utt) dod kredītu zemes + saimniecības ēkas iegādei? Uz zemes nav dzīvojamās mājas, ir tikai ēka, kuru plānots noformēt kā saimniecības ēku (papīrus jāsakārto). Dzīvojamo māju plānots būvēt pēc šī kredīta nomaksas, tāpēc esošo ēku jānoformē nevis kā dzīvojamo māju, bet kā saimniecības ēku.

Termiņi drusku spiež, Swedbanka kavējas ar atbildi, citās bankās neesmu bijis. Gribētos dzirdēt cilvēku (ne baņķieru) pieredzi.

Papildus jautājums - ja ēku noformē kā dzīvojamo māju, vai ir iespējams to pēc dažiem gadiem pārformēt par saimniecības ēku, lai blakus (uz tā paša zemes gabala) varētu būvēt citu dzīvojamo māju? Kāds ir process, kādas izmaksas?

Ēka ir nelegāla būve jeb tai ir inventarizācijas lieta vai projekts? Ja jā, kas tur rakstīts?
No kāda skatupunkta zemes un saimniecības ēkas iegāde atšķiras no gadījuma, ja iegādājas pliku zemi?
Ja ēkas funkciju varētu brīvi pārformēt, vai būtu jēga teritorijas plānojumos bieži minētajiem vienas dzīvojamās ierobežojumiem?

Nelegāla - uzbūvēta bez papīriem. Būvvalde zina par to ēku un ir aplikusi ar nodokli. Pirms pirkuma līguma slēgšanas tiks sakārtoti visi papīri, tai skaitā mājas projekts, tās nodošana ekspluatācijā utt. Tas tiks atrunāts arī rokas naudas līgumā, kuru ir vēlme rīt parakstīt (tāpēc tie termiņi spiež). Šobrīd rokas naudas līgumā ir minēts, ka tā ir (būs?) saimniecības ēka, bet es nezinu, vai tas nevarētu apgrūtināt kredīta saņemšanu.

Par iegādes atšķirībām - juridiski vai faktiski? Ja juridiski, tad man grūti atbildēt. Ja faktiski, tad tā saimniecības ēka ir piemērota dzīvošanai, ko arī ir plānots darīt līdz šī kredīta nomaksāšanai un jaunas mājas uzbūvēšanai. Uz plikas zemes dzīvot nebūtu kur… Pēc dzīvojamās mājas uzbūves šo ēku nav paredzēts apdzīvot (vismaz ne ikdienā).



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 03/07/2013 16:59, labojis binary.

No teksta tā nav īsti skaidrs, kādam mērķim ir viss šis pasākums;
1. pirkt zemi un dzīvojamo ēku dzīvošanai?
2. Vai pirkt zemi un saimniecības ēku, lai pēc tam būvētu dzīvojamo ēku?
3. Vai pirkt zemi un saimniecības ēku saimniecības darbības veikšanai?
Dokumenti ir jātaisa tā, kā tev vajag un kā tev ir ērtāk.

Pats kārtoju būvniecības kredītu bankā. Bankām ir galvenais,
1. Lai tu varētu maksāt par kredītu saskaņā ar grafiku.
2. Lai būtu iespējams pārdot visu tavus īpašumus, uz kuriem noformēta ķīla bankai par labu, par ne zemāku cenu, paru kuru tev ir izniegts kredīts.
Ja abi punkti izpildās, tad kredīta saņemšanai nav šķēršļu.

Palasot vecas ziņas, rodas iespaids, ka būvvalde tā arī neatrada iemeslu piekasīties par Riekstiņu mājas "klēts" statusu. Galvenais, lai teritorijas plānojumā būtu atļauta klēts būvniecība, kā arī netiktu pārkāpta apbūves blīvuma utml rādītāji.

AndrisL Wrote:
-------------------------------------------------------
> Dokumenti ir jātaisa tā, kā tev vajag un kā
> tev ir ērtāk.
>
> Pats kārtoju būvniecības kredītu bankā.
> Bankām ir galvenais,
> 1. Lai tu varētu maksāt par kredītu saskaņā
> ar grafiku.
> 2. Lai būtu iespējams pārdot visu tavus
> īpašumus, uz kuriem noformēta ķīla bankai par
> labu, par ne zemāku cenu, paru kuru tev ir
> izniegts kredīts.

Dokumentus man vajag tā, lai banka iedotu kredītu, nevis lauztos ar atmazkām :)

2. punkts varētu būt iemesls, kāpēc bankas (vismaz swed) vairs nevēlas dot kredītus plikai zemei. Swedā "personīgais finanšu kolsuntants" nemācēja atbildēt, vai viņi būtu gatavi dot kredītu, ja ēkai uz zemes gabala ir "saimniecības ēkas", nevis "dzīvojamās mājas" statuss.

AndrisL Wrote:
-------------------------------------------------------
> No teksta tā nav īsti skaidrs, kādam mērķim
> ir viss šis pasākums;

Šobrīd nopirkt zemes gabalu, uz kura ir neliela māja, kas piemērota dzīvošanai (mājas izmēra dēļ - dažus gadus, bet ne visu mūžu). Nomaksāt kredītu (3-5 gadi). Pa to laiku saprast, vai mums patīk dzīve laukos, braukāšana uz Rīgu (darbu) ikdienā, konkrētā vieta utt. Ja viss patīk, tad izdomāt, kādu tieši māju vēlamies (izmērs, plānojums, novietojums), un pēc 3-5 gadiem (pēc šī sākotnēja kredīta nomaksāšanas) ņemt jaunu kredītu dzīvojamās mājas būvniecībai uz tā paša zemes gabala. Ja pēc 3-5 gadiem tomēr kaut kas nepatīk, tad pārdot to visu un domāt citu risinājumu savam mājoklim.

Nu silti iesaku tomēr aiziet arī uz citām bankām. Man pašam ar Swedu bija ne tā labākā pieredze, biju tur zelta klients un tā, sūtīja man visādu spamu, bet kā vajadzēja hipo kredītu, tā izrādījās, ka procentu likmes par vairāk kā pusprocentu augstākas nekā DNB, kur es nebiju nekas. Pie tam šāda pieredze bija 2reiz. Pie tam pēc tam, kad jau paņēmu kredītu, man sāka batonēt vai negribu pārformēt. Reāli kaitinoši. Tā kā meistari viņi ir gan spama sūtīšanā, gan procentu likmju likšanā.

Ja novērtējums nesasniedz vajadzīgo kredīta apjomu, un ir _tiešām_ pārliecība par saviem spēkiem nomaksāt kredītu, tad parasti kā opcija ir iespējams ieķīlāt citu īpašumu, ja tāds ir. Tas gan protams saistās ar papildus riskiem - sākot no ļoti būtiskiem - nedod Dievs kaut kas nesanāks, paliks arī to zem āmura, līdz ne tik būtiskiem - par papildus izmaksām vērtētājiem, un uzliktu ķīlu, kas nozīmē, ka bez bankas atļaujas ar to īpašumu nevar neko darīt.

Nu ir jau bailes par kredītu, bet pēdējo 5-6 gadu ienākumi norāda uz to, ka problēmām nevajadzētu būt. Swedam visi tie ienākumi arī ir redzami - esmu viņu klients jau 8-9 gadus. Pēc kaut kādām tur viņu tabulām sanāca, ka šim kredītam varētu pat iztikt bez galvotāja (dīvaini, biju domājis, ka jebkura NĪ kredīta gadījumā vajag galvotāju). Cita lieta - "personīgais finanšu konsultants" no sweda puses man nemācēja atbildēt, vai varēs iedot kredītu uz īpašumu, kur ēkai papīros noteikts saimniecības ēkas statuss. Būvniecībai - bez problēmām, dzīvojamai mājai - arī it kā bez problēmām, bet te ēka, kam papīros statuss citādāks… Pats jautrākais sākās, kad man centās iestāstīt, lai šo ēku formēju kā dzīvojamo māju un pēc tam blakus būvēju citu dzīvojamo māju :)

Rokas naudas līgumā ēku pārsaucām no "saimniecības ēkas" par vienkārši "ēku". Paliek jautājums par to, vai bankas skatās uz ēkas "teorētisko statusu", vērtējot, dot klientam kredītu vai nedot…

Lasot šādiem līdzīgus jautājumus, nereti rodas iespaids, ka pircējs pērk pēdējo Latvijā atlikušo īpašumu un pēc 3 dienām vairs neko nevarēs nopirkt. Gan jau radīsies vēl labāki piedāvājumi, protams, beidzoties krīzei. cenas kāpj. Apskatat arī variantu paši uzbūvēt nelielu ēku (piemēram, pirti), tajā dzīvojot iepazīt laukus un tad jau tālāk...

to Vienstāvis
bet zini vismaz tiešām pircēju sajūta tāda arī ir, ka nu bedre ir cauri un pircēju tirgus atkal sāk pārvērsties par pārdevēju tirgu. tie kas skatās īpašumu 2-3gadus ir vainu atmetuši ar roku kautko nopirkt vai arī "mēģina ielekt" pēdējā vagonā.
problēma jau ir tajā ka piedāvājums samazinās - jauni apbūves gabali neveidojas, tas ko pagashgad izbrakeji delj cenas bet butu paņēmis izrādās ka šogad jau ir nopirkts.

tāda vismaz ir mana un vairāku paziņu sajūta kas ir reāli pircēji (nu vai tikko nopirkuši)