Vienstāvs, varbūt būs labāki, varbūt nē - laimes spēle. Šādus tādus variantus izskatījām. Ja citus apskatījām un aizmirsām, tad šis konkrētais kaut kā neliek mierā - sajūta ir nevis "ka tik kaut ko nopirktu", bet "tur kaut kam ir jābūt". Tad kāpēc neņemt?

Bija arī doma ņemt zemi bez mājas un tur būvēt. Banka pateica, ka tādā gadījumā zemi jāpērk par 100% saviem līdzekļiem. Kamēr sakrāsim tādu summu, daži desmiti tūkstošu Ls būs nomaksāti īres naudā - kam tas vajadzīgs? Tak jebkurā gadījumā izdevīgāk ir to ciparu maksāt par kredītu, nevis par īri (summa pa lielam nemainās).

Par kādu krīzi ir runa? Ja par demogrāfisko, tad tā nebeigsies. Ja par finanšu, tad, kā saka, "tas viss ir galvā". Ja par pusmūža, tad līdz tai vēl tālu. Gaidīt, kad "kaut kas" beigsies? Tā var līdz kapa malai nogaidīties.

Patīk man tie latviešu forumi, kur jebkurš konkrēts jautājums kalpo par iemeslu uzsākt plašas diskusijas par un ap visu pēc kārtas, kas nu kurā forumā ir aktuāls…

Gāju ar savu vajadzību pēc naudas uz 5 bankām. Taču mans gadījums bija īpašs (viedoklis no banku puses) ar to, ka gribēju kredītu nevis visas mājas (mansarda māja) celtniecībai, bet tikai 1. stāva pabeigšanai un mājas nodošanai ekpluatācijā. Mājas plānojums bija ar nouku izveidots tā, ka var iztikt, jo pirmajā stāvā ir viesistaba un 2 guļamistabas, visas labierīcības.
Šādiem nosacījumiem piekrita bankas: SEB, Nordea, Citadele.
Nepiekrita: DNB (Esmu DNB bankas klients) un Swedbanka - vēlējās, lai māja tiktu pabeigtu pilnībā (abi stāvi).
Vislabākā (profesionālākā) attieksme bija Citadele, bija sajūta, ka konsultants spēj ietekmēt kredītkomisijas lēmumu piešķirt kredītu vai ne. Tomēr ar šo banku nesanāca sastrādāties, jo bija neizdevīgāki finanšu nosacījumi.
Pārējās bankās - radās sajūta, ka konsultanti ir tikai pastnieki, kas savāc dokumentus iesniegšanai kredītkomisijai un vēlāk atskaņo komisijas lēmumu. Uz argumentētiem iebildumiem spēja tikai atrunāties ar klišejiskiem iekšējies kārtībās noteikumiem. Bet protams, tie mani neinteresē jo es tajā bankā nestrādāju. :) Vērts atcerēties, ka kredīkonsultanti nav personas, kas pieņem lēmumu, tāpēc nav jēgas viņus presēt.
Ieteikums - taisi novērtējumu vairākām bankām, apstaigā, saņem piedāvājumus, un izvēlies sev piemērotāko variantu. Un tik strādā, lai vari maksāt kredītu. :)

Nu man varētu būt saprotams bankas domu gājiens attiecībā pret ēkas nosaukumu, jo viņiem jādomā tālredzīgi - kas notiek gadījumā, ja viņu īpašumā nonāk šis NĪ. Vienā vai otrā gadījumā pārdošanas cena varētu atšķirties - viņu interesēs ir augstāka cena, likvīdāks aktīvs.

Aizej gan uz vairākām bankām. Iespējams būs kredīts jāņem kā zemes pirkšanas kredīts. Kādreiz tas nozīmēja, ka dod maksimums uz 15 gadiem un jābūt lielākai pirmajai iemaksai, kas ir tagad nezinu.

Par presēšanu - tad kad izdodas sapresēt kredītkonsultantu un dabūt lielāku kredītu nekā ilgtermiņā spēj pavilkt, tad brīdī kad atnāk nākamā vai kārtējā krīze, tad ir lielas ziepes. Komisijas teorētiski ir priekš tam, lai vēsu prātu bez klienta presūras izvērtētu konkrēto gadījumu un to vai beigās nesanāks ziepes.
Un noteikti ieteiktu saglabāt vēsu prātu un censties izvairīties no "pēdējā vilciena" sindroma, ja vien nav ļoti specifiskas vēlmes, kuras grūti apmierināt. Man jau liekas, ka šobrīd variantu ir vairāk kā savulaik. Var apsvērt šos variantus:
[www.lzti.lv]

AndrisL, paldies par dalīšanos pieredzē, noderīgi.

Vilnis_Radio, tas, ko tu aprakstīji, nav īsti nosaucams par tālredzīgu domāšanu. Šis konkrētais kredīts ir uz max 5-6 gadiem (faktiski varētu tikt atmaksāts daudz īsākā laika posmā). Banka ir informēta, ka pēc 3-5 gadiem plānojas jaunas dzīvojamās mājas būvniecība. Ja viņiem būtu tālredzīga domāšana, tad viņi būtu ieinteresēti, lai es varu normāli iegādāties šo NĪ un pēc tam ņemt kredītu būvniecībai. Tagad gandrīz vai sanāk, ka jāformē šo māju kā dzīvojamo māju, lai pēc tam būvētu 2-3 reizes lielāku dzīvojamo "saimniecības ēku" - vai tas viņiem būs izdevīgi?
Jā, protams, pastāv riski (abām pusēm), bet brīžam tas kaut kādā mērā sāk atgādināt tādu kā anekdoti - "Kāpēc bankās pildspalvas ir piesietas? Ja es uzticu bankai savu naudu, tad kāpēc banka nevar uzticēt man savu pildspalvu?" Vēl jo vairāk - ja ir veiksmīga ilgstoša sadarbība ar kādu konkrētu banku.
Tas, kas bankām nereti piemīt, ir "šeit un tagad" sindroms - visiem vajag strauju un milzīgu peļņu, nevis ilgtermiņa saistības. Šo šogad izjutām, kad nācās pamest īrētu dzīvokli, ko izsolē bija nopirkusi banka (projekta attīstītājam maksātnespēja) - bija gatavi slēgt nomas līgumu ar izpirkuma tiesībām (vai ko tml) max uz gadu, kamēr mēs bijām gatavi to dzīvokli gadiem ilgi nomāt/īrēt, bet figu, bankai tak vajag visu un uzreiz, nevis pāris tūkstošus gadā extra ienākumu, paturot sev īpašumu :D Bet nu labi, var jau arī viņus reizēm saprast - tur shēmas visādas ar meitas uzņēmumiem un tml izdarības, ir tomēr zināms risks.

hm, zemes pirkšanas kredīts arī varētu būt variants, ja vien bankas tādus vēl dod - pret to man nav iebildumu. Swedbanka nedod. It kā loģiski - iespējams, daudzi sapirkuši zemes un tagad nav kur likt. No otras puses - šeit zemes gabalam jau ir elektrība, ūdens, būda dzīvošanai celtniecības laikā. Kas vēl forši - zemes gabals ir +/- regulāras formas (redzēju visādus "daudzstūrus" sludinājumos) un nav baigā "desa", turklāt virziens arī foršs - uz dienvidiem nav nekā traucējoša. Nu būs jāpastaigā pa citām bankām, tik vispirms, šķiet, ēkas papīrus jāsakārto, citādi var uzrauties uz to pašu swedbankas attieksmi/atbildi "neko nezinām".

Par presēšanu - mēs pret kredītiem tādi baigi piesardzīgi. Plānojas ņemt uz ilgāku termiņu nekā reāli varētu, lai sanāk mazāki ikmēneša maksājumi (tas nekas, ka procentos sanāks samaksāt vairāk) - tas, lai paralēli veidotu uzkrājumus un problēmu (bezdarba) gadījumā varētu dažus mēnešus par to neuztraukties. Tāpat plānos netiek iekļauti iespējamie algas paaugstinājumi un "neplānotie" ienākumi, kuri visticamāk būs. Nu un visbedzot - vismaz pie šodienas īres maksām, kredīta ikmēneša maksājums daudz neatšķiras no īres maksas. Jā, labi, būs lielāki izdevumi par degvielu, būs vēl šādi tādi "vienreizējie" izdevumi, bet tai pat laikā ikmēneša "komunālie" sanāk vairākas reizes mazāki. Tā ka naudu +/- vienādos apjomos jebkurā gadījumā kaut kur jādabū - neatkarīgi no tā, vai mājvieta tiek īrēta vai ir paņemta kredītā. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar īres cenām, tad nav arī garantijas, ka pēc 3-5 gadiem tās nebūs vēl par 50% augstākas (lai gan tik pat labi var būt par 30% zemākas).

Elektrība ir svarīgi, neapšaubu.
Par ūdeni - ne tik neapšaubāmi. Latvijā to var ļoti bieži risināt lokāli.
Nedaudz no pirksta cenas, bet nu aptuveni - spices gadījumā izmaksas 500-1000 Ls (pacmit Ls metrā (pacmit metri) + sūknis + filtri), dziļurbuma gadījumā 2500-5000 Ls (ap 30 Ls/metrā (50-120 metri) + sūknis + iespējams tie paši filtri).

Pāris varianti pareizas formas gabaliem (ļoti ātri meklējot):
1) [www.city24.lv]
2) [www.ss.lv]

Nu tur nav ūdensvada, tur ir vietējais ūdens. Bet fakts kā tāds - tas jau ir atrisināts, uz to vairs nav vajadzīgi nekādi ieguldījumi (varbūt vienīgi analīžu veikšanai, bet pārtikai ūdeni var ņemt arī no netālu esoša avota vai kaut vai to pašu venden, pie kā nu jau esam +/- pieraduši). Vēl baigais pluss - tiešām ideāli mobilie telefonsakari (LMT, Tele2). Man kā datoriķim tas nozīmē, ka var cerēt uz saprātīgas kvalitātes (ātrums, stabilitāte) internetu, jo uz Lattelecom laukos cerēt neuzdrošinos.

Par "pareizas formas gabaliem" - jā, +/- tā ir. Nu nav gluži kvadrāts, ir drusku garens, malu attiecība varētu būt ap 2:1. Tikai svarīgs moments - tas gabals ir uz 1ha, nevis 1500m² :) Un gabals vērsts uz dienvidiem no ceļa - ja būvē salīdzinoši tuvu ceļam un ar "galveno skatu" uz dienvidiem, tad logos ir gan savs zemes gabals, ko var ierīkot pēc saviem ieskatiem, gan tālāk ir plašs lauks, meži - īsāk sakot, feins skats, nevis kaimiņu logi.

Nu negribu būt par banku advokātu - tas no pieredzes. Bankai lieks risks nav nepieciešams (kā jebkuram no mums), riska līmeni viņiem nosaka kaut kādas tur vadlīnijas. 5-6 gadi nav arguments, jo pats esmu redzējis vienu it kā 100% drošo kredītu uz 7 gadiem, kurš nobruka tik traki, ka banka man šķiet zaudēja kaut kur ap 70% no sava kredīta. Arī bija problēmas ar īpašuma situāciju - resp. banka nenovērtēja līdz galam, arī naudas plūsma izrādījās mānīga. Bet galvenais, ka tas risks iestājās un tas ir reāls nevis imaginārs. :) Naudas plūsma, protams, pasaka ļoti daudz ko, bet vienmēr vēl ir papildus lietas.
Par internetu iesaku izvērtēt arī Tratel iespēju, jo savulaik parastie mobilie nebija nopietni sakari.

nu jā 1 ha ir cits tirgus segments. Lai veicas (arī ar pļaušanu) :)

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par internetu iesaku izvērtēt arī Tratel
> iespēju, jo savulaik parastie mobilie nebija
> nopietni sakari.

OK, paskatīšos, ko Triatel piedāvā. Man gan ar viņiem nelāga pieredze, bet nu laiki mainās. Mobilo internetu lietoju pirms 5-6 gadiem, toreiz ziemā ideāls (HSDPA, pilns ātrums, stabils), vasarā nelietojams. Vai arī otrādi… Bet nu tur vieta tāda bija. Šeit ir klajumi, kaut kāds tornis salīdzinoši netālu. Teorētiski var mēģināt pat LMT 4G - pēc pārklājumu kartēm tur sanāk tā uz robežas šobrīd.

hm Wrote:
-------------------------------------------------------
> nu jā 1 ha ir cits tirgus segments. Lai veicas
> (arī ar pļaušanu) :)

Nu jā, ar pļaušanu būs kā būs. Šogad plānojas iztikt ar viņu veco mazo elektrisko pļaujmašīnu un trimmeri. Varbūt ar kaimiņiem jāsadraudzējas - viens ar normālu traktoru pļaujot par saprātīgām naudām, bet nu tas ir pasākums, ko var izveikt 1-2 reizes sezonā. Citam kaimiņam ir mazais traktoriņš. Tālāk jau uz nākamo gadu vajadzētu saprast, ko tad ņemt - traktoriņu visai teritorijai vai pļaujmašīnu teritorijas daļai (ir jau noskatīts, Bosch Rotak Li :D).

Nu jā, rokas naudas līgums parakstīts - atpakaļceļa vairs nav :)