Pirms kāda laika nopirkām zemes gabalu, kurš tika atdalīts no lielāka gabala. Uz mūsējo gabalu sanāk braukt cauri tam lielajam gabalam. Tur ir ceļš, kurš esot atzīmēts kā servitūta ceļš. Tagad vēlamies būvēties un būvvalde pateica, ka (a) jāslēdz servitūta līgumu ar kaimiņiem un (b) kaimiņu zemesgrāmatā jāievieš atzīmi par labu mums, pieminot mūsu gabala kadastra numuru, ka drīkstam izmantot uz viņu gabala esošo ceļu. Šo pašu ceļu izmanto arī citi kaimiņi.

Vai tā skaitās servitūta nodibināšana (ja tur jau pastāv ceļa servitūts)?
Ir kaut kur šablons šāda tipa līgumam?
Vai to ir jākārto pie notāriem vai arī pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu?
Vai to var nokārtot elektroniski (ja pareizi saprotu, tad [www.vzd.gov.lv]) vai arī ir jādodas uz zemesgrāmatu? Kam papīrus vispār ir jāiesniedz - mums kā ceļa lietotājiem vai kaimiņiem kā zemes gabala, uz kura atrodas ceļš, īpašniekiem?

Ja kaimiņš neiebilst, tad aizej pie notāra, viņš sagatavos papīrus, t.sk. nostiprinājuma lūgumu.
Ja kaimiņš iebilst, tad tikai caur tiesu - prasība par servitūta ierakstīšanu kaimiņa zemesgrāmatā

Dīvaini. Ja jau tas ir servitūta ceļš, tad kāpēc vēl vajag lielāku servitūtu?
Es saprotu, ja ceļš būtu pilnīgi privāts, tad ir saprotama doma, to reģistrēt kā servitūtu. Varbūt tomēr tas ceļš ir privāts un servitūta nav?

Dindirin, nu it kā neiebilst. Vēl vairāk - palikām pie tā, ka man tie papīri jānokārto un viņam tik jāparaksta.

Vilnis_Radio, nav ne jausmas, kas ar tiem servitūtiem ir, man tas jēdziens ir diezgan svešs. Būvvaldē teica, ka esot viņu zemes grāmatā jāieraksta, ka tas servitūts ir tieši mūsu zemes gabalam par labu. Varbūt tas nepieciešams, lai būtu skaidri dokumentēts, ar ko jāvienojas, ja vēlas servitūtu likvidēt?

Būvvaldē teica, ka esot tur servitūts. Mūsu gabalam, kas ir atdalīts no viņu gabala, arī papīros ir rakstīts, ka ir servitūts (zemesgrāmatā gan tas nebija minēts). Piekļuve pa to "kaimiņu ceļu" ir kādiem 15-20 zemes gabaliem. Var gan braukt arī no otras puses, bet tad sanāk līkums un braukšana pa citu gabalu servitūta ceļiem.

Oh, stilīgi… Tikko kadastrs.lv pamanīju, ka viens posms no tā visa ceļa skaitās pašvaldības ceļš, kurš abos galos turpinās kā servitūta ceļi… Bet nu tas jau ir offtopic.

[m.lvportals.lv]
Iepazīsties ar šo rakstu Latvijas Vēstnesī - tur viss izsmeļoši uzrakstīts no teorijas viedokļa.
No kapeikas viedokļa ieteiktu neiet pie notāra, bet uz vietējo bāriņtiesu ( ja vien pēc likuma Tavā pašvaldībā bāriņtiesa drīkst pildīt notariālo funkciju). Vajadzēs līgumu un nostiprinājuma lūgumu un grafisko pielikumu. līgumu var sastādīt pats - jādabū tik paraugs. ja stādīs notārs vai jurists, būs kapeiku dārgāk.

Servitūts var būt nodibināts ar likumu, tad tas nav obligāti jāieraksta zemesgrāmatā. Bet, saprotu, ka šis nav Tavs gadījums.

Skrēji par ātru, nopirki zemes gabalu bez legālām piekļūšanas iespējām. Vismaz atlaide no pārdevēja bija? Tas labi, ja kaimiņš nepretojas, citādāk ar mūsu tiesām var sanākt ļoti garlaicīgs pasākums.

Zemesgrāmatā vēlams ierakstīt pilnīgi visu, ko vien likums pieļauj, mēdz ļoti atvieglot dzīvi pašam un jo īpaši mantiniekiem.

Vai servitūts var būt nodibināts par labu daudzākām personām (viņu NĪ), jāprasa juristiem, bet laikam jau var, izskatās vismaz loģiski, ka caur kādu zemes gabalu piebraukšanas pusciematam.

jtdesign, cik nu skrēju. Ja pirms katras rīcības būtu jāizstudē no A līdz Z visu likumdošanu un visus apstākļus, tad dzīve uz Zemes apstātos ne tikai man, bet arī tev un visiem pārējiem.

Tas ceļš, kas iet cauri kaimiņu gabalam, izskatās pēc pilnvērtīga lauku ceļa, vienīgi varēja būt platāks (ir ~1.5 auto platums). Pa to ceļu braucam gan mēs, gan visi kaimiņi (tai skaitā pašvaldībā strādājošie), gan kaimiņu viesi un klienti. Otrā galā tas ceļš krustojas ar platāku lauku ceļu. Un, kā izrādās, viens šā ceļa posms (daži simti metru) pat skaitās pašvaldībai piederošs. Man pat prātā pirms 3 gadiem nevarēja ienākt, ka ar to ceļu varētu būt kādas "problēmas".

Kāda vēl atlaide no pārdevēja? Konkrēta NĪ cenu nosaka nevis tirgus, bet konkrētais pārdevējs un konkrētais pircējs. Atlaidi var prasīt veikalā precei, kas plauktā ir 300 eksemplāros nolikta, nevis NĪ ;)

Pārdevējs, starp citu, tas pats kaimiņš vien ir. Viņi gan te uz vietas nedzīvo.

Par to, ka cenu nenosaka tirgus, tas gan ir jautri...

Tas pārdevējs jau bieži arī ir tirgus, kuram nav nekāda sakara ar 500m tālāk esošo zemes gabalu cenu.

Tur pat 500m nevajag, pilnīgi pietiek ar "blakus gabals" - gabala platība un proporcijas, applūšanas iespējamība, ainava, potenciālā būvniecības vieta uz gabala, debespuses utt utjp. Nav jau arī tā, ka pirkām pliku zemi - neliela, taču jauna dzīvojamā māja, elektrība, ūdens. Un jā - arī viss iepriekš minētais (platība, proporcijas, ainava, debespuses utt). Pat ja atmet visas "subjektīvās nianses", vērtētājs vispār rajonā *nevienu* kaut cik līdzvērtīgu darījumu nevarēja atrast, lai varētu sakarīgu vērtējumu uztaisīt - tas vien jau liecina, ka nav tāda "tirgus" un līdz ar to nav arī tirgus cenas.

Kaut kāda puslīdz sakarīga tirgus cena ir nosakāma vien daudzdzīvokļu būdā ar 300 būriem, un arī tad katrs gadījums tiek runāts individuāli, meklējot kompromisu starp konkrētā pārdevēja uzstādīto "tirgus cenu" un pircēja vēlmēm.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 16/04/2016 18:39, labojis binary.