Nu redzi, Tu nopirki nepilnīgi lietojamu preci (ja saasinām, tad pilnīgi nelietojamu, jo legāli netiec klāt, kas, nomainoties kaimiņam, var arī uz laiku kļūt par skarbu realitāti). Ja gribas ķīvēties, tad te ir lielisks iemesls sūdzēt pārdevēju tiesā par mānīšanu, varbūt pat krāpniecību, precīzāk pie šādā jomā specializējušamies advokātiem (Gobzema utml.). Tā gan nebūs džentlmeniska rīcība, toties juridiski korekta.

Nu pārdevēju jau nebūs gan par ko sūdzēt tiesā, ja šis nav ko papildus solījis līgumā. Tad jau par gāzes vada neesamību pie robežas, arī sūdzēsi tiesā?

jtdesign - nevajag pārspīlēt.
Par to, ka zemesgrāmatā nav ierakstīts servitūts, pircējs varēja pārliecināties pirms darījuma - ieskatoties publiski pieejamā zemesgrāmatas nodalījumā. Tā, ka nekāda krāpšana nesanāks.

Darbojos ar tiesāšanos saistītā nozarē. Varu teikt, ka ar ceļa servitūtiem man gadījies redzēt problēmas tikai tad, ja ceļš dabā reāli nepastāv un ir jāierīko. Tad reizēm notiek kaut kas līdzīgs karadarbībai. Bet tas nav binary gadījums. binary gadījumā tikai jāsakārto formalitāte bez būtiskām izmaksām. Ieteiktu gan pasteigties, gadījumā, ja ar kaimiņu kaut kas notiks, nevar zināt kāda būs mantinieku pozīcija šai lietā, tas varētu būt ilgi un sarežģīti.

Stīvēšanās varētu sanāk par ceļa remontu un tīrīšanu - vēlams atrunāt līgumā.

arre, esmu ieinteresēts pēc iespējas ātrāk to nokārtot kaut vai tāpēc, ka tas ir kavēklis būvatļaujas saņemšanai. Kamēr tās nav, tikmēr projektu tālāk bīdīt īsti nesanāk. Ar "mantinieku pozīciju" tur arī viss nav tik vienkārši, bet nu ceru, ka lielākās problēmas būs ar vienošanos par laiku, kad saskrieties, lai parakstītu papīrus.

Par ceļa remontu, tīrīšanu - tas jau it kā "pēc definīcijas" ir lietotāja, nevis īpašnieka ziņā. Es nemaz arī neceru, ka viņš tur varētu gribēt kaut ko taisīt - pats viņš tur uz vietas nedzīvo. Vienīgi negribētos būt vienīgajam, kurš tur kaut ko uztur kārtībā, kamēr to ceļu reāli lieto arī citi. No otras puses - nav reāli panākt, lai to ceļu lietotu tikai tie, kam pēc papīriem ir tiesības to darīt. Pēdējos 3 gadus ar tīrīšanu nav bijušas problēmas - nezinu, vai to dara pašvaldība vai kāds no kaimiņiem, bet ziemā tīra regulāri. Zinu, ka agrākos gados arī greideris šad tad ticis redzēts.

Kad nokārtosi papīrus, tad iesaku pamēģināt visu to ceļu pārcelt uz pašvaldību, rep. jāraksta lūgums ar visiem ceļa lietotāju parakstiem un motivāciju, lai pašvaldība ieliek savā kartē uz kaut kādu B grupu. Pats galvenais, lai būtu, jo tad savā ziņā būs atspaids uz remontiem un greideri un sniegu. Skaidrs, ka pašvaldība nekādi nedeg priekā ņemt tādus ceļus savā paspārnē, jo naudas nekad tiem nav, bet mēģināts nav zaudēts. Ja deputātiem labs garastāvoklis un iedzīvotāji lej asariņu, tad var izdoties. Ja tas gabals ir pašvaldībai, tad tā lieta ir droša. Ja jāremontē un pašvaldībai naudas nav, tad var pašu spēkiem iepirkt šķembu un pašvaldība izlīdzēs ar greideri.
No otras puses var mēģināt to lietu uzreiz izstumt cauri bez servitūtiem, ja pašvaldība viņu paņem pie sevis, tad tur vairs nebūs vajadzība pēc zemesgrāmatām.

Vilnis_Radio, vai tad var pašvaldībai lūgt "pievākt" ceļu, kurš pieder citam? Es biju iedomājies, ka es ar pašvaldību varu runāt tikai par ceļa posmu, kas atrodas uz manis paša gabala.

Vajag visu ceļa lietotāju parakstus? Vai visu ceļa īpašnieku parakstus?

Ņemot vērā, ka tālāk esošs tā paša ceļa posms jau pieder pašvaldībai (kādi 350-400 metri), pašvaldība varētu būt ar mieru. Tam pašvaldības ceļa posmam vienā pusē ir ~400 metri līdz šosejai, ~250 metri līdz citam pašvaldības ceļam.

Bez servitūtiem nesanāks, jo servitūti tur jau ir. Turklāt vajadzētu to nokārtot pēc iespējas ātrāk.

Nu protams, ka primāri ir vajadzīga piekrišana no ceļa īpašnieku puses, taču normālos apstākļos īpašnieki ir ieinteresēti nodot ceļu pašvaldībai, jo kurš gan grib par savu naudu uzturēt privāto ceļu? Ar īpašnieku ir vērts pārrunāt un iespējams, ka viņš būs ar lielāko prieku gatavs to nodot pašvaldībai.

Lai motivētu deputātus noder gan lietotāju paraksti gan īpašnieku. Motivācija slēpjas apstāklī, ka piemēram konkrēto ceļa posmu izmanto daudzi un pašvaldībai ir izdevīgi, lai tur notiktu rosība. Mūsdienās nepārāk daudz ceļi tiek šādā veidā pārcelti, jo lielā ceļu pārcelšana notika agrīnajos laikos. Tad pašvaldības parasti ņēma pie sevis pēc iespējas vairāk ceļa gabalus un kurbija relatīvi viegli dabūt nepieciešamos īpašnieku parakstus. Tagad naudas trūkuma dēļ šī vairs nav ejoša lieta. Bet mēģināts nav zaudēts. To cik pašvaldība varētu būt ieinteresēta var noskaidrot pietiekoši ātri - var bez iesnieguma pārrunāt un var uzreiz startēt ar iesniegumu. Tad arī mēneša laikā būs apmēram redzams vai tas ir reāli vai nav.

Paldies par diskusijām un info!

Pirmdien pie juristes sastādīts līgums (vienošanās), ceturtdien pie notāra sastādīti divi nostiprinājuma lūgumi, abi iesniegti Zemesgrāmatā, viens līguma eksemplārs ar situāciju plānu iesniegts VZD. Kopējās izmaksas - starp €150 un €200 (~125 norāram, ~25 z.gr., ~10 vzd, vēl kaut kas juristei).

Visjautrāk gāja VZD, kopumā tur nosēdēju pusotru stundu, pusi laika sēžot rindā, pusi - "pie kases". Par laimi vismaz sodu par stāvvietas izmantošanu nedabūju…

Pirmā jautrība - jānāk apgrūtināmā gabala īpašniekam vai arī īpašnieka plinvarotai personai. Vienošanās iekļauts punkts no sērijas "Puses pilnvaro mani iesniegt dokumentus VZD" - nu tā kā der, tā kā neder. It kā teikums ir, bet nav notariāli apstiprinātas pilnvaras. Pēc konsultācijas ar vadību - OK, mēģinās iziet uz šo punktu.

Otrā jautrība - kadastrā jau ir reģistrēts servitūts, nevar gabalu apgrūtināt dubultā. Papļāpājam tā un šitā, ko var, ko nevar. Faktiski vecais servitūts ir starp apgrūtināto gabalu un "kaut ko" (konkrētajam ierakstam nav atzīmes, kam par labu servitūts), bet noteikti ne starp apgrūtināto gabalu un manu gabalu, t.i., papīros nefigurē, ka man būtu tiesības to ceļu izmantot. Saku, ka gadījumā, ja tas servitūts būtu kādam konkrēti par labu, tad brīdī, kad tam "kādam" tas servitūts vairs nebūs vajadzīgs, to ceļu varētu likvidēt, ja tur nebūs ieraksta par mani - šā iemesla dēļ z.gr. var (t.i., vajag) reģistrēt dubultā. Vai tas tā ir arī VZD kadastrā - nav ne jausmas. Konsultācija ar vadību - OK, būs iesniegums par datu aktualizāciju, pievienojot info par valdošo īpašumu.

Trešā jautrība (kā turpinājums pirmajai) - VZD mājas lapā esot rakstīts, ka šādu iesniegumu var iesniegt tikai apgrūtinātā īpašuma īpašnieks. Fiksi mobilajā sagooglēju, paralēli VZD darbiniece paskatās arī datorā - tak figu, VZD mājas lapā "Ceļa servitūta reģistrācija " pakalpojuma aprakstā rakstīts, ka:
* "Servitūta lietotājs ierosina citas personas zemes vienībā reģistrēt ceļa servitūtu par labu savam (valdošajam) īpašumam."
* "Pakalpojumu var saņemt: (1) valdošā nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, - tiesiskais valdītājs, kurš iesniedz dokumentu par ceļa servitūta nodibināšanu vai izbeigšanu;"
Pirms tam gan ir arī teikums "Apgrūtināt īpašumu ar servitūtu vai to iegūt par labu īpašumam var vienīgi īpašnieks (tiesiskais valdītājs, lietotājs), (..)", kas mazliet mulsina.
Kārtējā konsultācija ar vadību - jā, tik tiešām, izskatās, ka šo darbību tomēr jāveic valdošā īpašuma īpašniekam.

Visa starpā arī pajokoju, ka "izskatās, ka ceļa servitūtus laikam neviens nereģistrē". Sak', reģistrējot gan, tikai parasti to darot apgrūtināmo īpašumu īpašnieki.

Iesniegumi tika izdrukāti vispirms tā, it kā pasūtītājs būtu viens, bet es kā iesnieguma parakstītājs, informācijas saņēmējs un maksātājs būtu "pilnvarota persona", pēc tam - it kā es būtu pasūtītājs, jo VZD darbiniecei pēc konsultācijas ar vadību par mājas lapā rakstīto tomēr zuda ticība, ka iesniegumu jāraksta apgrūtināmā īpašuma īpašniekam…

Milzīgs pluss un paldies VZD darbiniecei - nevienā brīdī nebija ne negatīva, ne noraidoša, ne prom dzenoša, ne kā citādi negatīva attieksme!
Vienīgā problēma - pastāvošā nekārtība, kad fig kārtīgi sapratīsi, kam un kas tad īsti ir jādara…

Tagad atliek gaidīt un cerēt, ka beigās gan zemesgrāmatā, gan kadastros viss būs OK. Beigās gan var sanākt, ka tā servitūta ceļa vienīgais valdošais īpašums būs mūsu īpašums, jo līdz šim z.gr. bija vienkārši ieraksts par ceļa servitūtu, neminot valodšo īpašumu…
Viņu z.gr. gan ir vēl cits sens ieraksts par ceļa servitūtu attālākam kaimiņu gabalam, ar servitūta platību, kas par 50% lielāka nekā situāciju plānā atzīmētais. Tas, protams, arī ir "interesanti"…

Jums jāsastāda Servitūta līgums, ko var vienkārši parakstīt, nav obligāti pie notāra, gan arī pie notāra ir jāsastāda 2 nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatai - viens būs ceļa īpašniekam, vieņam ierakstīs, ka ir apgrūtinājums par labu Jums, savukārt, Jūsu zemesgrāmatā ierakstīs, ka ir nodibināts servitūts par labu Jums un varēsiet mierīgi brauk turpu-šurpu. Mums bija ļoti līdzīga situācija, visu mierīgā ceļā atrisinājām, sastādījām līgumu, parakstījām pie notāra, tagad tik zemesgrāmatā jāizdara atzīmes. Jo mums būvvalde uzlika uz būvatļaujas atzīmi, ka jābūt nodibinātam serrvitūta ceļam par labu mūsu īpašumam.

Oi, pēdējo ziņu neizlasīju, ļoti labi, ka viss ir atrisināts :)