Pie dāvinājuma, tāpat kā pie pirkuma līguma neviens nevar Tev prasīt kaut kādu "neatņemamo daļu". Ja nu vienīgi tu neesi jau miris :D Mantojums atklājas tad, kad cilvēks nomirst. Tad nu arī savas tiesības var pieteikt neatraidāmie mantinieki. Kamēr esi dzīvs ar savu mantu rīkojies, kā pats vēlies. Izņēmums ir laulāto kopējā manta, kas iegūta kopdzīves laikā. Taču tajā neieskaita paša mantoto, kā dāvanu saņemto vai pirms laulībām iegūto mantu.
[www.likumi.lv]
[www.likumi.lv]
[www.likumi.lv]
Civillikuma 1922.pants gan paredz, ka neatraidāmie mantinieki var pieprasīt no apdāvinātā "neatņemamo daļu". Taču tas nav no Tevis un ne Tavas dzīves laikā. Atkārtoju, civillikuma 655.pants nosaka "Mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar viņa izsludināšanu par mirušu ar tiesas lēmumu. Mantojuma atstājēja nāve jāpierāda mantojuma pieprasītājam."
Tātad, ja kāds grib no Tevis savu "neatņemamo daļu", tad lai Tev pierāda Tavu nāvi :D Sanāca tāds melnais humoriņš. Par pārdošanu. Tur vispār nevienam nekad nevar "neatņemamo daļu" pieprasīt, jo pārdodot iegūsti naudu, ekvivalentu īpašumam. Un ja tu šo naudu noēd, nodzer vai nospēlē kārtīs, Taviem potenciālajiem mantiniekiem nav nekādas daļas.
Takš dzīvē viss ir nedaudz sarežģītāk. Attiecības ir dažādas. Citreiz arī pie labām attiecībām ģimenē, iestājoties mantas dalīšanai, cilvjiem klape aiziet ciet. Pie jurista klātienē tomēr silti rekomendēju piekāpt.
Pašvaldību pirmpirkuma tiesības šeit
[www.likumi.lv]

Nē, nu par to nomiršanu es saprotu. Es vienkārši domāju uz priekšu, kas būs pēc manas nāves, lai bērni nesaplēšas.Lai vis ir skaidrs un neapstrīdams.

Jā, nepabeidzu.
...Tāpēc arī prasu, vai to vienošanās līgumu, kura rezultātā dēlam par manu aprūpi paliek īpašums var apstrīdēt citi mantinieki, pieprasot neatņemamo daļu.

Tas ir uztura līgums skat. civillikums 2096.- 2106.panti. Neatņemamās daļas var nākotnē pieprasīt tikai no dāvinājuma. Tātad no līguma, kur manta nodota bez atlīdzības. Uztura līgums tāds nav, un šāda apstrīdēšana nav paredzēta.
Katrā ziņā, lai prāts mierīgāks, parunā ar visiem bērniem kopā, uzzini viņu domas. Lai viņi viens otram acīs skatīdamies izsaka savu viedokli, neatstāj neko neizrunātu. Tad arī vēlāk nesaplēsīsies. Juridiskās nianses ir svarīgas, taču tikai mantiskās daļas kārtošanā. Cilvēciskās attiecības ar tām nenoregulēsi...

Paldies.
Izrunāšana ir viena lieta, bet cilvēka prāta labirinti izstrādā visu ko, tāpēc gribu lai viss ir sakārtots un nerastos kārdinājumam vieta.

Sveicināti. Varbūt kāds ir saskāries ar šādu situāciju un var ko pastāstīt. Tātad, izejas dati:

- pierīgas pašvaldībā ir nekustamais īpašums - 6 ha liels zemes gabals ( mežs );
- pēc pašvaldības saistošajiem apbūves noteikumiem- plānotā izmantošana: savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija mežaparkā;
- minimālā jaunizveidotā zemes gabala platība 2500m2;

Zemes īpašnieks ir gatavs pārdot zemes gabalu 2500 - 5000 m2 . Vai ir iespējams atdalīt šādu zemes gabalu un mainīt lietošanas mērķi tikai šim jaunizvedotajam zemesgabalam, nevis visiem 6 ha. Un vai pašvaldība pieprasīs detālplānojumu visam 6ha zemesgabalam vai tikai jaunizveidotajam.

Jā
Nē
Ja tomēr piekritīs lietošanas veida maiņai, tad detālplānojums tikai šim zemes gabalam (pat, ja visam, nekas būtiski tāpēc nemainās no tehniski-birokrātiskās procedūras puses).

Tas gadījuma nav Ropažos?

Vai es pareizi sapratu ?

Jā - tas ir iespējasms atdalīt zemesgabalu
Nē - nevar mainīt lietošanas mērķi

Kāpēc nevar, ja pašvaldībā tajā vietā plānotā izmantošana ir ierakstīts nevis mežs, bet gan savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija mežaparkā.


Nē , tas nav Ropažos .

Noskaidro, kāds ir mazākais atdalāmais gabals, lai nevajadzētu taisīt detalplānojumu.
Manā pusē (iespējams visā Latvijā) mazākā atdalāmā platība ir 3000 m2. Ja grib dalīt smalkāk, jātaisa detalplānojums kā ciematam.