Ir māja ar sauso tualeti, betona bedre. Virtuve un duša atsevišķā bedrē. Istabā smird tikpat kā tualetē. Uztaisījām hermētisku bedres vāku mājas ārpusē ar ventilācijas cauruli 100mm, kura sniedzas virs jumta, apmēram vienā līmenī ar skursteni. Pārbaudot gaisa plūsmu ar liesmu, konstatējām, ka ķīmiskais ierocis no tualetes ieplūst istabā pa durvju apakšu. Noblīvējot durvju apakšu, plūsma istabas virzienā ir pa durvju augšu. Ārdurvis ir vienā līmenī ar tualetes durvīm, kad ārdurvis atver, smaka istabā pazūd arī, ja nav durvju apakšas blīvējuma. Bullerjan visas klapes stāv ciet. Logi parastie padomju laika. Grīda šķība, zemākā vieta atrodas pa diagonāli pretī augstākajai vietai, kas ir ārdurvis un tualetes durvis.
Šitā visa sakarā rodas kaudze jautājumu:
Vai ventilācijas caurulei jāsniedzas augstāk par skursteni?
Vai tualetes grīdai/slieksnim jābūt augstāk/zemāk par istabas grīdu?
Vai būtu jāmeklē noplūde tualetes grīdā?
Vai beramās baktērijas strādā neatdalītajā bedrē?
Vai ir nozīme ventilācijas caurules diametra samēram ar skursteņa šķērsgriezumu?

Sieva nikna, pats neizgulējies ;-)

Sausās atejas bedres teorētiskie izveides principi šādi.
Pieplūdes gaisam sausajā atejā jāpieplūst no iekšpuses, tā lai atejas lietošanas laikā pie atvērta vāka gaiss plūstu iekšā atejas bedrē. Savulaik to nodrošināja apstāklis, ka bedres vēdkanāls tika novietots blakus virtuves plīts dūmkanālam. Tā ka virtuves pavarda kurināšana bija ikdienas risinājums, tad mūrētā dūmvada siltums iesildīja blakus novietotā atejas vada gaisu un tas Arhimeda spēka iespaidā vēdināja bedri. Papildus bedres izbūvē ievērojami šādi apsvērumi- āra lūkai jābūt dubulti blīvētai. Respektīvi dīvi vāki, kur uz apakšējā ieklājama plēve un ieberamas smiltis, kas noblīvē šķirbas āra gaisa ieplūdei. Otrs apstāklis ir tāds, ka atejas poda caurules galam jābūt par 35 cm zemāk nekā vēdizplūdes caurulei. Šo vēdizplūdes cauruli vajag siltumizolēt, lai nepieļautu gaisa atdzišanu tajā samazinot vilkmi. Podam izmantojams vāks.
Taču tā, ka šodien virtuves pavards ir retums un nav vēdvadam iekšēja siltuma, tad prātīgākā doma būtu uz jumta vēdvada uzlikt jumta ventilātoru, ar regulējamu plūsmas daudzuma slēdzi, kas varētu būt pievienots poda vāka atvēršanas brīdim. Tā pie aizvērta vāka ventilātors radītu sūci ~50..80m3/hr, bet vāku atverot plūsma virs 250..300m3/hr.

Mēģini pārtaisīt par t.s. "composting toilet", kam jāsmird minimāli. Diez vai "beramās baktērijas" strādās, ja nebūs skābekļa. Cik esmu lasījis, gaisam jāpiekļūst arī no kaudzes apakšas un sāniem, starp kakām jāmet siens, savukārt čuras vēlams nodalīt atsevišķi.

Paldies par padomiem. Sāksim ar vienkāršāko, uzliksim caurules ventilatoru 15W, elektrība mēnesī izmaksās ap 1 Ls. Iekšējais vāka slānis ir 50mm putuplasts, ārējais laminētais saplāksnis. Varbūt pie reizes ar pamatiem jānosiltina arī bedre... Ventilatoram droši vien jāuzliek regulējamais slēdzis, kādu parasti apgaismojumam izmanto. Samazināsim durvju šķirbu, lai nelietošanas režīmā ventilatoru varētu pagriezt klusāk. Redzēs, kas notiks, kad mēģināsim iekurināt krāsni.

Bedrē gaiss ir jāpievada, jo tajā - atejas satura masā notiek pūšana. To produkti rada smaku. Senči smakas samazināšanai izmantoja sausu kūdru, ko ar kausiņu uzbēra saturam. Vēl, vēlams izlietoto papīru nodalīt atsevišķā noslēdzamā tvertnē, kur saturu - papīra atslaukas var regulāri sadedzināt. Tas palēninās bedres aizpildīšanos un samazinās pūdējamo vielu apjomus.
Bedres siltināšana atvieglinās vai paātrinās pūšanas procesu, bet es domāju, ka siltinājuma ietekme diezin vai kaut, ko radikāli mainīs, jo bedres dibens tev saskaras ar grunti un siltuma mijiedarbība caur to notiks tā vai tā.
Saprotu, ka krāsns kurināšanas cuka nav saistīta ar vēdkanālu. Tā, ka es nezinu tavas mājas stāvokli, tad pareizāk ventilātoru būtu likt uz jumta. Ja ventilātoru tu liec no telpas puses, tad tev jābūt drošam, ka mūrētie dūmvadi ir bez šķirbām, jo tad ventilātors radot spiedienu cukā gāzes iespiež telpās. Liekot uz jumta, tu šim vēdkanālam vajadzības gadījumā vari pieslēgt arī virtuves vēdināšanu. Atceries, ka ventilātors nodrošina sūci no telpās caur atejas durvju šķirbu, tālāk caur poda vādu šķirbām uz leju bedrē un tad no bedres vēdvadā. Tapēc necenties pārāk noblīvēt šīs spraugas.

Ar skursteņa cukām tur ir cits sviests, uz dvīni bijušas 5 cukas, bet nenojauktās puses krāsns tagad pieslēgta pie nojauktās puses virtuves ventilācijas. Bedres ventilācija ir brūnā 110mm truba ieurbta vākā. Ventilātoram tiešām taisīsim divus režīmus, pilna jauda kad tur ieslēdz gaismu, puse vai trešdaļa pastāvīgi. Citādi man ir aizdomas, ka krāsns nevilks pat mīnus 10 grādos. Atsauksmes par rezultātu sekos.

Kā jau šeit rakstīts,sauso tualešu vēdināšanu risināja ievadot bedres vēdināšanas cauruli skursteņu blakus cukā,kur kurināšanas siltums veicināja "piespiedu"bedres ventilāciju.Diemžēl šī ventilācijas sistēma mūsdienās darbojas tikai vēsejā periodā,kad notiek mājas apkure( arī tikai tad ,ja vēl izmanto projektēto(krāsns) apkuri,bet vasaras periodā,kad ēst gatavošanai izmanto gāzi vai elektrību,nevis plīti,šī ventilācija nedarbojas.Tā arī vasaras laikā savā lauku mājā mocījāmies ar vispārēju smārdiņa klātbūtni veselīgajam lauku gaisam.Tā kā šo māju izmantojam tikai vasaras laikā,problēmu atrisināju ļoti vienkārši,tualetes poda vāku uztaisīju hermētisku(ar logu blīvējamām gumijām),uzliku vākam papildus smagumu,lai blīvāk piespiežas,bet logā ieliku ventilatoru ar kustības sensoru.Ieejot tualetē,ieslēdzas ventilators,kas mazajā telpā rada paaugstinātu spiedienu.Tagad atverot tualetes poda vāku,plūsma notiek nevis ārā,bet iekšā bedrē,par ko var pārliecināties sēžot uz poda un sajūtot patīkamu vēsmiņu gar dibenu.Par smaku no šī uzlabojuma brīža visi ir aizmirsuši.
Līdzīgi tualetes un smakas problēmu risināju arī savas mājas rekostrukcijas laikā,kad vecā sausā tulete tika likvidēta,bet jaunā (jau divus gadus )nav izbūvēta.Šeit izgatavoju paštaisītu dalītās sistēmas "podu",kurš sastāv no 60 cm diametra plastmasas caurules gabala(apm 60 cm ) ar noblīvētu noņemamu vāku,kurā iemontēts arī hermētisks tualetes vāks. Šajā caurulē(ar dibenu) ievietota izņemama 50 litrīga plastmasas tvertne( cietajai frakcijai) un šķidrās frakcijas uztveramais trauks ar izvadu(lokana carule) ārā no ēkas "dārza mēslošanai".Tvertnes vākam pievienota ventilācijas caurule,kurā iemontēts ventilators(nosūcošā režīmā,kurš ieslēdzas,kad tiek ieslēgta gaisma tualetē.Cieto frakciju pārkaisām ar sausu kūdru.Izņemamo tvertni iztukšoju reizi divos,trijos mēnešos,izrokot dārzā nelielu bedri un apglabājot saturu.Ar šo ekoloģisko sistēmu esam ļoti apmierināti, kādēļ arī kavējas "modernākas "sistēmas izbūve.Vienīgais ar ,ko jāsamierinās ir tas,ka vīriešiem "pa mazajam"jāiet pa sieviešu modei.

Sveiki!
Man arī vecā mājā tā saucamā sausā tualete, un smird nejēgā!!!
Jo viss krīt betona bedrē zem mājas, un nav jau tur nekā sausa! Jo tur tak ir arī urīns, un arī visi ūdeņi!
Kā lai tiek galā ar to smaku nav ne jausmas!!! Varbūt ir kāda ideja?