labdien, es saskaros ar probleemaam sakaraa ar dienasgaismu armaturaam manaa gadijumaa kanlux razojums 2reiz58 vati. gribetu zinaat cik ir realais stravas paterins jo kautko tak arii transformators nonjem . iebuveti divi transformatori ,katrai lampai savs.

vai tad nav nekas rakstīs uz tām lampām? Iesaiņojuma? Patēriņu maiņstrāvai var aprēķināt Jauda = strāvas stiprums * spriegums * cos(fi) (aptuveni 1). Līdzstrāvai - tas pats, tik bez cos(fi)

rakstits ir tikai 2reiz 58 vati 220 volti 50 herci
bet piesledzot stravai viena lampa uz ampermetra rada ap 1,2 amperi tas nozimee ka lampa teeree 270 vatus bet dokumentacijaa ne kaa taada nav

Elektroniskā drosele vai elektromagnētiskā ar starteriem? Dažreiz kāds mēdz testerim sajaukt AC ar DC, tas arī rada neprecizitātes :)

elektromagnetiskaa ar startrriem. merot amperus nevaru izveleties ac vai dc. viss saakaas no taa ka sasledzot 18 lampas (itkaa pa 116 vati katra) palaidu caur 16 amperu automatu bet peec minuuteem 15 vinjsh uzkarst un protams atsledzas kaut kaut nevajadzetu buut vairaak par 9 10 amperiem. tad arii saaku meeriit un peetiit kas un kaa.

Pēc w kopējā jauda nav liela priekš 16A automāta. A ko šis dara ja uzliek citu slodzi (elektrisko sildītāju) uz tām 15 minūtēm?

Ja Tu raksti, ka saslēdzi 18 gaismekļus, tad to kopējā jauda ir 2088 W, tātad strāva ir 11,16 A, (B grupas 16 A automātslēdzim tā ir normāla strāva), viena 116 W spuldzes strāva ir 0.62 A. Dzīvoklim / mājai cos(Fī) pieņem 0,85.

Pārdomām: Sen, kad macījos , dienas gaismas lampas tika uzzskatītas kā ļoti ekonomiskas. 20W, 40W, 80W nominalu rinda. Tā rakstīts uz lampas. Bet zinot to darbības principu- aizdegšanos, varu teikt: starteris savienojas uz īso no 220V uz startera, kad lampa nedeg, sakās kvēle lampā, kveldiegs uzsilst un starteris atslēdzas, JO UZ TĀ NAV 220V!!! bet tas "sēž" uz lampas galiem, tas ir, uz tā ir lampas spriegums. Lampa deg, barota caur droseli. Lielu droseli. Un daļa sprieguma krīt uz tās, daļa uz lampas. Jauda izdalās kā lampā, tā droselē.(Drosele nav ideāla induktivitāte, tapēc silst) Drosele stipri uzkarst. Tātad patērē aktīvo jaudu. Un ne mazu, salīdzinot ar lampu. Kopejā jauda jau vairs nav uz lampas uzradītā, bet lielāka....Tur arī ekonomija krīt. Jā, tagad ir divu veidu: elektroniskās un droseļu ar starteri. Pataustiet kāds siltums izdalās uz to regulējošajiem elementiem...( atzīšos, neesmu tagad taustījis.) Bet korekti būtu mērīt spriegumu uz lampas, pārrēķināt strāvu no lampas jaudas, un tad izrēķināt kopējo jaudu pie šīs strāvas 220V barošanai. Un izradīsies, ka kopējā patērētā jauda nav tā kas uz lampas, bet lielāka!!! Tātad arī strāva lielāka!!!

Jau padomju laika grāmatās (no sērijas "Uztaisi pats" vai "Tas ir vienkārši") ieteica kā luminiscentās lampas strāvas ierobežotāju lietot kondiķi, bet par aizdezinātāju - maiņsprieguma daudzkāršotāju uz diožu tiltiem un kondiķiem (lampas kvēldiegi var būt pat nodeguši).

Kaut kā negribas ticēt, ka lai nodrošinātu dienasgaismas darbību tik pat liela jauda cik uz lampas iepakojuma aiziet siltumā caur kondiķiem/droselēm.