Siltās sienas un griesti - cik daudz kāds man var izstāstīt par šo tēmu?

Kultūras Diena 9.mar.2007. "Gudrā pieticība", intervija ar latviešu izcelsmes zviedru arhitektu ekologu Vari Bokalderu:
"Atgriežas arī daudzas senas idejas. Ka visa māja nav vajadzīga vienlīdz silta. Pēdējā laikā silto grīdu vietā arhitekti sākuši projektēt siltās sienas. Cilvēki sapratuši, ka kājām, tāpat kā galvai, pārāk daudz siltuma nemaz par labu nenāk. Ka labākais siltums tāpat kā vecās krāsnīs nāk no sāniem"

Vienstāv, normāli projektētas un uztaisītas siltās grīdas NAV SILTAS. Angliski ir "pareizāks" termins - radiant floor heating (izstarojošā grīdas apkure). Man pašam ir siltās grīda. Šosezon augstākā temperatūra, kas tika dzīta iekšā, bija 30 grādi kādā no aukstajām naktīm. Grīda ir remdena - ar zeķītēm staigāt normāli, plikām kājām - par vēsu, bet istaba silta. Grīda ir tikai dažus grādus siltāka par istabas temperatūru. Protams, ja kāds izdomā dzīt no katla pa tiešo 40-60 grādus, tad jā, cilvēks nedraudzējas ar galvu un problēmas ar kājām varētu arī nebūt buļļa kakas. Problēmas varētu būt arī tām mājām, kuras ir cauras kā šķūņi - siltuma zudumi ir tik nenormāli, ka grīdai jābūt neveselīgi siltai, lai gaiss kaut nedaudz sasniegtu normālu temperatūru.

Svarīgāks tur manuprāt ir ekonomijas aspekts: gaisa temperatūra var būt zemāka, ja izdodas uzsildīt pašu cilvēku, no kura horizontālā plāknē projicējas mazs pleķis, kamēr no sāniem - krietni lielāks. Īpaši to uzsver tikai-starojuma sildītāju izplatītāji (tādiem gan ir lielāka temperatūra).
Vēl ir gaisa cirkulācijas aspekts, kas bieži varbūt nav kritisks, tomēr nupat lasījām, kā mitro sienu īpašnieki rauj nost skapjus. Ar to ir saistīts putekļu aspekts, ko gan neesmu izbaudījis, tomēr dzirdēts ir gana, arī šai forumā.

Vēl jau tas silto grīdu sāls ir tajā, ka istabas gaisa temperatūras gradients ir tajā zonā, kurā mēs uzturamies, resp., nav kā ar 80 grādus karstiem radiatoriem - pie griestiem gaisa t ir 30 grādi, pie grīdas ap 20, pa vidu, kur mēs staigājam kādi 22. Ar siltajām grīdām patīkamā temperatūra tomēr turas tuvāk cilvēkam. Šajā sakarā siltie griesti man liekas kaut kas pilnīgi absurds. Ar sienām jau arī nav nemaz tik viennozīmīgi - tad tās jātaisa no speciāla materiāla - tur nevar vienkārši reģipsi vai gāzbetonu iebliezt, un kad izstādē kādreiz māju vēl ceļot interesējos arī par siltajām sienām, sanāk, ka tās izmaksas ir vairākas reizes lielākas kā jebkurai siltajai grīdai.
Ambrosio: par grīdās pūšamo temperatūru, cik zinu pie sveņiem neviens grīdās nepūš 30 grādīgu ūdeni, tādu es dzirdu pirmo reizi, parasti tas ir no 40-50 grādiem. Pūšot 30 grādīgu ūdeni, telpu sildīšanai ir milzīga inerce un temperatūras regulatoram jau reakcija ir tik aizturēta, ka jēga maza. To var darīt, ja apkure visu laiku ir ieslēgta, tipa siltumsūknis. Man, piemēram, ar elektrisko sildaparātu, sākumā bija uzlikti 40 grādi turpgaitā, lai gan vēl ir mikseris, kas maisa atpakaļnākošo ar turpejošo ūdeni. Kādu laiku atpakaļ pacēlu turpgaitas temperatūru uz 50 grādiem un apkure ir daudzreiz patīkamāka, responsivāka un labāk kontrolējama. Grīda arī tagad nav nekāda siltā. Protams, kad apkure reāli ieslēdzas, ar zeķi staigājot jūt, ka grīda ir patīkami silta, bet vāji silta, man gan tas liekas vairāk kā pluss, nekā mīnuss. Par kājām aukstumā runājot - nezinu, kurš šitos murgus ir pasācis muldēt, bet, manuprāt, tad jau vasarā pa pilsētu vispār būtu jāaizliedz kājām pārvietoties, nerunājot par iešanu uz jūrmalu.

Ejot (pie labas asiņu cirkulācijas) ir citādi. Cik atceros, lekcijā Bokalders minēja par pētījumiem sēžot, kad aktivitāte zema un vēl asinsvadi nospiesti. Populārliteratūrā par Ķīnas medicīnu esmu lasījis, ka 85% kaišu attiecībā uz kādu orgānu vai grupu formulējamas kā "too much energy".

To silto griestu ideja tika ieviesta domājot par blīvi piekrautām sabiedriskām telpām, kur grīdas laukums vairāk kā 50..60% tiek aizsegts ar mēbelēm. Silto griestu ideja ir vienlaicīgi pārseguma betona kopā ar darba stiegrām ievietot siltā ūdensnesēja caurules. Tās parasti izvietotas virs darba stiegrojuma.
Te apsildē darbojas tas pats princips kā grīdām, siltais griestu betons rada radiācijas tipa siltumstarojumu, kas silda telpu aprīkojumu un cilvēkus.
Silto griestu aizvietotājs augstās telpās ar griestiem virs 5m ir infrasarkanie starotāji, tipa Saulīte.

Atskirība starp grīdu un griestiem ir tajā, ka dabā siltums nāk no saules nevis zemes un tāpēc griestu apkure ir tuvāk dabiskajai un piemērotāka cilvēkam citiem

Dabā gan siltums nāk no saules, bet silts paliek tikai no tā, ka saule sasilda zemi, kas tālāk jau sasilda gaisu. Tā kā - arī dabā tomēr ir siltās grīdas, un nevis griesti. Otrs absurds man redzams tajā, ka siltais gaiss tomēr ceļas uz augšu un silto grīdu gadījumā dabīgā konvekcija piesilda arī visu telpu, bet griestu gadījumā gar griestiem būs plāns silta gaisa slānītis, kas tur arī stāvēs. Tad ir jāierīko kaut kāds piespiedu gaisu maisošs ventilators.

Saules siltums ir radiācijas siltums tāpat kā siltie griesti ! Tas rada arī to ka pieminetais plānais "siltais slānītis" pie griestiem nekur tālāk nedodas līdz sev nenesot arī putekļus. Kā uzsver griestu apkures sistēmu tirgotāji ši iemesla dēl ja nemaldos Lielbritānijā slimnīcās vienīgais atļautais apkures veids ir griestu apkure !