Iztvaikošanas ātrums ir tieši proporcionāls virsmas laukumam. Ja uzmet putuplastu, iztvaikošanas praktiski nebūs. Tāpat - svarīgi cik liela ir atvērtā uz āru caurule, jo tievāka, jo lēnāk notiks iztvaikošana, ja taisa tā, tad nekādu puķiku nevajag. Resp. slēgta akumulācijas tvertne, kurai augšpusē ir tieva caurulīte. Putuplasta gadījumā neko precīzi var arī nepiegriezt, bet uzbērt ūdenim virsū peldošu birstošu materiālu - nu kaut vai kaut kādas plastmasas lodītes vai sasmalcinātu putuplastu, tas pasargā no iztvaikošanas.
Tonna ūdens uzkrāj apmēram 60-70kWh enerģijas, ja to uzkurina līdz 90 grādiem. 4 tonnas - apmēram 250 kWh enerģijas. Tev jau tā māja nav tik liela, lai vajadzētu šitādu monstrālu sistēmu. Rēķini - katls uz pilnu jaudu jākurina 4 stunds un ņemot vērā, ka reāli viņš dos krietni mazāk par tiem 60kW, tad vēl ilgāk. Pat lielā salā man domāt šitādu sistēmu vajadzēs kurināt ne biežāk kā reizi 2-3 dienās, normālā -5 ziemā vēl retāk.

Lasot šo diskusiju man radās doma kā ieekonomēt pamatīgu summu. Tākā man arī vajadzīga ir liela akumulācijas tvertne, jo māja ir liela, tad nu es arī sāku domāt par šadu te vaļēju akumulācijas tvertni.
Doma ir tāda, blakus katlam (telpa ārpus mājas) uzbūvēt augstu "baseinu" no keramzīta blokiem. Iekšpusi izlikt ar putuplastu un tad izklāt ar plēvi. Šo akumulācijas tvertni pieslēgt pie apkures katla kā vaļējo sistēmu, piereizes šī pati tvertne darbosies kā izplešanās trauks (sanāk vel ieekonomēt, jo uz šādu tilpumu šie izplešanās trauki arī ir dāgi). Un tajā iegremdēt kapara caurules siltummaiņai un apkures sistēmu (grīdam un radiatoriem)
Tad nu man ir šāds jautājums.
Vai grīdām un radiatoriem var likt vienu kopēju garu siltummmaini (cauruli) vai labak katram atsevišķi, divas īsākas?

Matrix- Prātot jau vienmēr var...Bet lai prātošana būtu ražīgāka, izteikšu savas domas- jautājumus, uz kuriem pašam prātotājam jāatbild: Ja atdala pašu ūdeni siltuma akumulatorā no pašas sistēmas ar siltummaiņiem, tad var veidot normāla spiediena sistēmu, kur siltums uzkrājot tiks ar siltummaiņa palīdzību nodots akumulatoram, un ar siltummaini- atdots atpakaļ sistēmai. Tiešā veidā atvērtu akumulatoru izmanot nevar, ja to nepaceļ līdz bēniņiem...(līmenis akumulatorā nosaka apkures elementu maksimālo augstumu, lai sistēmā nebūtu gaiss. Kā arī būs problēmas ar visu, kas saistīts ar mazspiediena sistēmas kurināšanu un sūkņa darbību.) Bet siltummaiņu variantā jāzin, ka siltums galvenokārt jāsaņem no virskārtas- akumulatorā situms vienmēr ir augšā (ja speciāli akumulatoru nemaisa...).Tāpat jāzin, ieplūstošais siltums jāpadod akumulatora apakšā, jo tad vislabāk siltummainis strādās (vislielākā temperatūras starpība.) Tas arī tehniski ir skaisti jāatrisina.

Papildinājums: Ja ūdens nav destilēts...(kas iznāk ļoti, ļoti dārgi...) un tas ir no dziļūdens urbuma, tad liela varbūtība, ka tajā ir kaļķis. Un tad sāksies kaļķakmens neatgriezeniskās problēmas. Problēmas var provēt risināt ar piedevām (mākslīgi izgulsnējot...) kā arī ar reklamēto , tipa elektro-mistisko magnetizētāju-apstarotāju...Vulkan, ka vienu no tiem. Ja neko šai sakarā nedarīs, apaugs katls un ...

to Rx:
Vai pie 90 0C vaļējā akumulātorā kaļķu izgulsnēšanās notiks tieši uz siltummaiņa, vai kaļķis vienkārši nogulsnēsies tilpuma apakšā, kas pēc manām domām būtu nekaitīgi.

apm. par principiālo shēmu:[myphoto.eu]ļēja%20akumulācijas%20tvertne.jpg

Nu atstājot akumulācijas tvertni vaļēju, saprotu ka tai jābūt augstākai par apkures katlu, precīzāk ūdens līmenim jabūt virs apkures katla.
Vai varētu precizēt kādas te varētu būt problēmas ar kurināšanu un sūkņa darbību, ja ir vaļējā sistēma? Jo cik esmu sapratis, ir katli kas der abām sistēmām un ir tādi kas paredzēti tikai vaļējai sistēmai, piemēram Grobiņas katli.

Tur pa virsu tiešām varētu peldēt putuplasts, lai ūdens neizgaro. Nezinu tikai vai putuplastam der t līdz 95 0C?

Pavirsu var uzlikt jebko, kaut to pašu plēvi var pārsegt.
Mani vairak interesēja kādas problēmas verētu būt ar kurināšanu vai sūkņiem?
temperatūru 95 vaļējā sistēmā gan diezvai sanāks turēt, jo lai aķis būtu 95, tad katls jau vārīsies. temperatūru dādā sistēmā domāju maksimums varētu kādus 80 grādus uzdzīt, ja ir vajadzība.

Es domāju vaļēju akumulacijas tvertni. Sistēma vienalga kāda. Spiediens būtu tikai siltummainī, kas atrodas tai tvertnē. 90 oC virskārta noteikti varētu sasniegt- tas atkarīgs no kurināšanas ilguma un katlā noregulētās t. Es domāju, kamaksimāla t starpība(20-90) ļauj pilnvērtīgāk izmantot to aķi. Šim(vaļējam) aķim laikam nav jēga pieslēgt grīdas atsevišķi un radiatorus atsevišķi.

Nu mana doma bij tāda, aķi pieslēgt pie katla pa taisno, bez siltummaiņa, siltummaiņus likt tikai lai tie ņem siltumu no aķa un atdod to sistēmai. Tātad karstais ūdens ieplūst aķī, bet aukstais no aķa uz katlu. Aķis darbojas arī ka izplešanās trauks.
Tāpēc vaicāju kā labāk, vai grīdām savu siltummaini un radiatoriem savu, vai likt vienu kopejo.
Ja liek vienu kopejo, tad sistēmu sadala ārpus aķa, ja liek katram savu, tad būtībā ir divas neatkarīgas sistēmas un vajadzības gadījumā katru atsevišķi iespējams atslēgt.