Atbildes kautkādā kārtībā: Kaļķis, kā katlakmens uzsēdīsies uz katla sienām, kur ir visaugstākā temperatūra. Un pārējā sistēmā daudz mazāk. Pazemināsies lietderības koeficients, arī pieaugs sieniņu temperatūra, jo siltums netiks pienācīgi dzesēts ar siltumnesēju, kā rezultātā notiks pastiprināta sieniņu deformācija, korozija. Grobiņu krāsnis pieļauj spiedienu 1 atmosfēra, ja neviļ atmiņa, kas ir ekvivalents ūdens staba radītam spiedienam 10 metrus garā uz augšu paceltā caurulē. Tas, kā jau citur rakstīju, nodrošina 2 stāvu mājas bēniņos uzstādīta izplešanās atvērta trauka sistēmas nevainojamu darbību. Vienstāvu mājas gadījumā var teikt tā kā Jūs sakāt: akumulatora līmenim jābūt virs krāsns līmeņa ieskaitot pievadcaurules. Radiatori visi zem šī līmeņa. Tikai šajā gadījumā spiediens sistēmā būs 0.15 atmosfēras (1.5m augsta ūdens staba spiediens. Un sūkņi jāliek maksimāli zemu, lai lielāks spiediens. Bet saprotiet: tas ir ļoti zems spiediens, un ūdens jau pie 80 grādiem sāks burbuļot pie krāsns sieniņām. izdalīsies gāzes, ar kurām jācīnās... Līdz ar to, efektīgi, efektīvi uzlādēt akumulatru nevarēs. Tāpat nevarēs likt lielas jaudas sūkni (vajag pārpumpēt lielu enerģiju (siltuma saturošu šķidrumu-ūdeni) jo radīsies liela spārniņu kavitācija. Lieli apgriezieni. (jau citā sadaļā rādīju ar norādēm sūkņa līnes: razība, spiedien.). Jo lielāks akumulators, jo jaudīgāku krāsni vajag, jo jaudīgāku sūkni vajag.Tāpat Jūsu zīmējumā neefektīga siltummaiņa konstrukcija: visefektīvākā ir spirāle ar papildus virsmas laukumu, vai pēc idejas tā. Liekot šadu siltummaini, var visu sistēmu ekspluatēt zem spiediena, teiksim 2 atmosfēras. Bet patas akumulators vaļējs jebkurā līmenī. Viss strādās Un apkaļķošanās būs maza, jo mazs ūdens daudzums pašā sistēmā. Tāda sistēma strādās.Tikai liela enerģija uzlādei attiecīgi nepieciešama, kā arī protams siltuma zudumi proporcionāli lielajam virsmas laukumam un, tā kā šāds akumulators varētu būt kādā šķunī, tad apkārt viņam būs ziemā auksts...un ļoti labi jāsiltina. pārējo shēmu var risināt tradicionāli kā akumulatora gadījumā.

Nevarēs uztaisīt apeju, lai no katla vajadzības gadījumā varētu sildīt radiatorus un grīdas vispirms.
Apkure pazudīs, ja tai lielajai tvertnei kaut kas..
Visi(piem no 4m3)kaļķi tiešām izgulsnēsies katlā.
Uztaisot savienotu sitummaini gan augšā gan apakšā pilnīgi darbotos tā siltumnieka shēma, ko ieteica Rx.[www.siltumnieks.lv]

Jautājums kādam, kas zin: vai vaļējas tilpnes(5m3) izplešanas tilpumam varētu rēķināt 5%, jo nav vajadzīga pretspiediena puse(kā spiediena izplešanās tvertnēs)?

to Rx:
Vai nevarētu būt tā, ka atdodot siltumu no akumulātora ir vajazdība pēc lielāka siltummaiņalaukuma pašā tvertnes augšējā slānī(jo apakšējais jau būs atdzisis un samazināsies jauda siltummainim), bet sildot akumulatoru- otrādi? Varbūt tos abus slāņus var savienot spirāle?
Pašās cikla beigās būs palicis plāns siltā ūdens slānis tvertnes augšā, bet(tikai spirāles gadījumā) virsma siltummainim tajā būs ļoti maza?

To khe.
Apeju var uztaisīt, tur problēmas nesaskatu.
Pirms aķa uzliek ventili lai atslēgtu aķi Pirms ventiļa atzaru kas savienots ar grīdu un radiatoru sistēmu, te ar protams ventilis vajadzīgs.
Aizgriežot ventili uz aķi un atgriežot uz sistēmu, vis darbojas bez aķa un pretēji, aizgriez sistēmu, atgriez aķi un priecājies.

Un vai tiesam pret apkaļķošanos navar izmantot kādu ķīmiju?

Labi savīta spirāle no vara caurules varētu pilnīgi pietikt. Tīri empīriski rēķinot, kur domu gājiens sekojošs: 1 tonnā var uzkrāt , pieņemsim 70kw. Un lai šo enerģiju paņemtu, teiksim 20 stundās (4 stundas kurina, 20 atpūšās, jo no akumulatora saņem siltumu). Tad sanāks ka 1000 litri dalās ar 20 iznāk patēriņš 50 litri/stundā silta ūdens no akumulatora. tas tikai tā, orientācijai. Nu pieņemsim 100. Tad minūtē 1.6 litri. Tas ir , kā saprotat, maza tecēšana. Līdz ar to, redzams ka siltumu no akumulatora var noņemt ar mazu plūsmu un pa šo laiku "spirāle" visā tās garumā jau sasilusi līdz akumulatora temperatūrai. Noteikti ir kādi matemātiski siltummaiņa aprēķini, tikai jāmeklē un jāiedziļinās.

Par ķīmiju: Pats , neko nezinot, kas un kā....savā sistēma iepildīju dziļūdens ūdeni no vietas, kur dilomīta atradnes tuvumā.... un tā kā kopā ap 1 tonnu sanāca, par katlakmeni uztraucos, jo destilētu ūdeni tā arī tādos daudzumos , lēti, neatradu. Domāju arī par lietus ūdeni...bet kāda tam ķīmija iekšā?? Tāpēc ielēju antikaļķa šidrumu noteiktā proporcijā. Un. Un.... Pēc 2 nedēļām sūknis noķīlējās! Tikai pilna tā tīrīšana atjaunoja tā darbību. Izrādijās, ka ķīmija reaģēja ar kaļķi un veidoja baltu kalķveidīgu suspensiju ūdenī, kura rotācijas vietās vēlējās nosēsties. Paldies tam Augstākajam, pēc vienas tīrīšanas otro reizi vairs izgulsnējumi nav tik lieli, lai jebkādus traucējumus rotācijā manītu. Bet , protams ceru, ka viss kaļķis izgulsnējies un katlakmens nebūs. krāsns silda kā jauna, tikai ik pa laikam iekšpuse jānošīberē no apdegumiem.

Iepriekš Te izskanēja doma ka siltummainis varētu būt guļus novietots Čuguna radiators, to gan es neieteiktu, jo guļus novietots tas piepildas ar ūdeni tikai 2/3 pārējais paliek gaisa burbulis kas atrodas virs ieplūdes/izplūdes rores līmeņa.
Man ar liekas visprātīgāk izmantot kapara rores satītu spirālē. Vēl varētu izmantot silto grīdu caurules, lai lētak, bet tāka tās ir plastmasas, tad noteikti siltumapmaiņa būs sliktaka un tās vajadzēs daudz vairak.

Pirms fantazēt par kaļķi, vajadzētu kaut vai pagūglēt par tēmu. Kā liekas, industriāla izmēra siltumakumulatoros kāds lej speciāli mīkstinātu ūdeni? Vai tvaika ražošanas iekārtās kāds lieto destilētu/dejonizētu ūdeni? Nē un ne pavisam. Šis jautājums jau sen pasaulē ir atrisināts vismaz 50 gadus atpakaļ. Tagad tikai atliek aiziet uz veikalu, nopirkt pudelīti šķidruma, pieliet aķim klāt un pumpēt iekšā jebkuras cietības ūdeni. Nekāda kaļķa nekur un nekad nebūs. Ca, Mg un Fe, kas nosaka cietību reāli ūdenī ir tik maz, ka tos saistīt nav absolūti nekādu problēmu. Problēma ir tas dolomīts, kas nogulsnējas cietu ūdeni karsējot, bet pievienojot attiecīgas piedevas, vari karsēt cik gribi, sāļi paliks šķīdumā.
Šie ir tikai vieni, ko ātrumā atradu, bet tādu produktu ražotāji pasaulē ir n-tākie:
[www.baltspektr.lv]
Piebilde - tas pats Calgons jau perfekti pildīs katlakmens neveidošanās funkcijas. Kalgons ir absolūti nekaitīgs, to varētu karotēm ēst - parasts ciklofosfāts, kas sakompleksē sliktos jonus un patur šķīdumā. Iesaku to bērt klāt arī veļu mazgājot utt.

aaaa: Vai jūs izlasījāt par to ķīmiju, ko pats slavējat, manā rakstā? Vai ar to nepietiek? Pielejiet pie ūdens šo šķidrumu un paverojiet kas notiks.Jums to saku, ko pats personīgi pieredzēju. Lielā tilpumā veidotās ķīmiskās , pārveidotās vielas ir daudz. Un sūknis ir kā seperators (ja zinat kas tas tāds ir...) un attiecīgi sadala pa sūkņa virsmu cietās daļiņas. Tieši tā pat, kā pēc vara cauruļu montāžas, lodejot, ar laiku sūknis var sāk strēgt. Nevajag dezinformēt tautu ar reklāmā izlasītajiem plusiem bet noklusetajiem mīnusiem (tirgotajam tas ir izdevīgi, neinformet par neizdevīgiem pret procesiem.).

Rx: Nu nevar veikt vienu neveiksmīgu eksperimentu un no tā secināt, ka tā ķīmija ir mēsls. Varbūt ķīmija nepareizā (nepiemērota konkrētajam ūdenim), dozācija nepareiza, tur var būt daudz visādu faktoru. Dejonizēts ūdens ir vājprātīgi dārgs un to industrijā tieši cenas dēļ neviens tvaika ģenerēšanai neizmanto. Par destilētu vispār nerunājot. Vēlreiz saku, ka visā pasaulē to lieto un neodmāju, ka katrā lielākā katlumājā noķīlējušies cirkulācijas sūkņi tiek jaukti ārā katru reizi pēc jaunas porcijas iepildīšanas. kaut kas konkrētajā gadījumā nogāja, acīmredzot, greizi.
Ja sev pildīt, tad tiešām labāk pakrāt lietusūdeni (kimiņš kādu nedēļu staigāja pie manīm ar muciņu un smēlā lietusūdeni :)), vai ar ķīmiju paeksperimentēt - sajaukt kādā traukā vispirms un pavērot, kas notiek, pasildīt.