raklaamistisks bullshits.
es ticu, ka vasaraa saulainaa laikaa ar 3 kw saules paneljiem ir ko uz malu paardot.
saakumam der pareekinaat cik naudaa izmaksaa saules panelju sisteema uz 3 kw, un peec tam papeetiit siikaak - kaa ir ar apmaakushos laiku, un ka air ar rudeni / ziemu :D

[...]
"Novembrī vidēji 10-15 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir 2,5 - 3 stundas."
[...]
[www.meteo.lv]

Varbūt
Latvijā tā pieredze vēl tik maza, ka daudz maz neatkarigu atsauksmi no lietotāja būs laikam pagrūti dabūt (bet gribētos gan, tāpēc meklēju to Straupes informāciju), varbūt labāk jāskatās kā iet ārzemniekiem šajos plašos platuma grādos.... Skandināviem, angļiem?

Var jau teikt, ka mūsos sēž skepticisms, bet tik pat labi var teikt, ka daudzos sēž latvieša spītība un pofig, ka ar aci redzams, ka saules nav- es vienalga likšu saules bateriju. Ja kāds te sāk muldēt par saules enerģijas pārdošanu Latvenergo, tad tiešam dzīvo sapņu pasaulē. Latvenergo sāk runāt ar potenciālo pārdevēju tikai tad, ja jaudas sāk grozīties megavatos. Mu jā, vēl jābūt Kalvīša partijā, tad tās lietas iet vieglāk. Es nekuļu tukšus salmus, jo pats pazīstu cilvēku, kuram sataisīta sava HES, bet Latvenergo prasa par pievienošanos viņu tīklam 70000Ls .
Par vēja enerģija izmantošanu ziemā, kad lapas nokritušas, arī nav nopietni. Jebkurai vēja iekārtai jābūt atklātā laukā, vai virs koku galotnēm, citādi tās ir vējdzirnaviņas kurmju biedēšanai. Ja runa par amerikāņiem, kuri uzlikuši saules baterijas, tad kādas problēmas, ja naudu nav kur likt un gribas zīmeties, tad tik uz priekšu. Skatīties uz vieniem platuma grādiem pasaulē arī nav jēgas, jo klimats jau katrā reģionā savādāks un ko dod, ka saule spīd aiz mākoņiem. Būtībā jau nav ko strīdeties, kamēr latvietis nebūs samaksājis bezjēgā to naudu, ko patreiz maksā saules bateijas un sapratis, ka viss tas ir fufelis, tikmer jau neticēs nevienam tehniski pamatotam apsvērumam.

Didzisp
Un par ko tā jācepas? Diskusijas ju tāpēc, lai diskutētu.
Bet par amerikāņiem un viņu nezināšanu kur naudu likt gan atļauj pasmaidīt. cik es viņus zinu, viņi jau nu gan 3x apskatīsies, vai kaut kur ir vērts naudu ieguldīt un tikai tad to darīs....

Jāizvelk, tās mana vectēva grāmatas, kur aprakstītas automāšinas, kas darbināmas ar deggāzi no koka klucīšiem. Cik atceros, tad tajās kā vājāko vietu minēja paša degkatla konstrukciju, kam bija jābūt no keramikas un automāšinām, kas kustas, tā bija liela problēma - katla saplīšana.
Nupat par televīziju bija raidījums, kur rādīja, ka vienā vecā pilī tika izlauzta pagraba siena, kurā atradās telpa ar deggāzes katla ģenerātoru pils elektroapgādei.

Man arī šķiet variants, elektrību ražot no deggāzes, daudz reālāks par visādiem saules brīnumiem. Ja jau kara laika mašīnas brauca ar pilnu kravaskasti kalnā, tad mūsdienās ar deggāzi nobarot četrtaktu elektrostaciju nevajadzētu būt nekadām problēmām. Stacionāram deggāzes katlam tak var izmantot gan keramisku kurtuvi, gan nekādi gabarīti to neierobežo. Protams, lietderības koeficients diez vai būs augsts, bet ja māja atrodas mežā tālu no Latvenergo stabiem, tad jau malka nav problēma. Domāju,ka kWh izmaksas būs vienalga mazākas kā ar saules bateriju un elektrība jebkurā diennakts laikā:).

Nebija man miera un sameklēju interviju Vides Vēstīs ar RTU Enerģētikas institūta Vides aizsardzības un siltuma sistēmu katedras vadītāju un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktori profesori Dr. hab. inž. Dagniju Blumbergu (spriežot pēc viņas tituliem, viņa gan nebūs fizikas stundas bastojusi skolā):)
Re, ko viņa stāsta par saules enerģiju Latvijā:
Vai saule Latvijā ir piemērota siltuma ieguvei?
Mūsu katedrā strādā pētnieks no Itālijas Klaudio Rošā (Claudio Rochas), un viņš saistībā ar lielu Ziemeļvalstu universitāšu sadarbības projektu «REBUS» (Competitive Solar Heating Systems for Residential Buildings) veic izpēti, kuras mērķis ir panākt to, ka 75% siltuma privātmājas Latvijā saņem no saules un tikai 25% – no dažādiem citiem atjaunojamiem enerģijas resursiem. Parasti visi saka: saules taču mums ir tik maz, turklāt Latvijā tā siltumu dod tikai vasarā. Bet tā tas nav, jo, ja jau saules enerģiju izmanto Skandināvijas valstīs, tad kāpēc ne pie mums? Galvenā problēma ir, kā šo siltumu uzkrāt. Strādājam pie specifisku saules enerģijas uzkrāšanas iekārtu izveides un izpētes. Šajā projektā kopā strādā dāņi, norvēģi, zviedri un latvieši. Ir cilvēki arī Latvijā, kas par šo pētījumu rezultātiem interesējas un ir gatavi investēt saules enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju ražotnē jau šodien. Domāju, ka aptuveni pēc pusgada puisis aizstāvēs savu disertāciju, un pēc tam mēs varēsim domāt par tālāku projekta ieceru ieviešanu dzīvē.

fignja taas visas disertaacijas ir. tikai prakse reaali var dot atbildi uz to vai kas der, vai ne shai gadiijumaa. naakamsezon meeginaashu uzsliet nelielu torni-mastu (8 - 12 metri) un saakt eksperimentus ar veeja generatoru uz automashiinas 12v generatora baazes. tad redzees, kas tur, un kaa ar saules energiju latvijaa ir :D
buutiibaa jau apspriest saules energijas devumu kautklaa pastulbi ir - mees un viss apkaarteejais dziivo tikai pateicoties saules. liist lietus, tek upes, aug zaale, koki, uttp, puush veejsh - taa visa ir saules enegija.

Atslēgas teikums ir "Galvenā problēma ir, kā šo siltumu uzkrāt."
Kad saule spīd, lampiņu nevajag un vasarā apkuri arī ne. Tas, ka saules enerģijas šajos platuma grādos kopumā gadā ir diezgan daudz, zirgam skaidrs, to apliecina bagātīgā dabiskā veģetācija un lauksaimniecības kultūras, tikai, sasodīts, tā saule spīd tad kad mums ir vasara :). Kad pētnieki būs izstrādājuši šiem platuma grādiem efektīvu uzkrāšanas ierīci, tā būs nonākusi ražošanā un tās iegāde un ekspluatācija būs ekonomiski racionāla, viss būs bumbās (jebšu paneļos). Šobrīd tā nav. Ja kādam ir ziņas, ka ir - prooflinku studijā
Un tiesa kas tiesa - visa enerģija, kas ir uz šīs planētas, nākusi no saules