Kā uztaisīt, lai īsslēguma gadījumā nostrādā mājā esošais automāts, nevis galvenais automāts sadales skapī (tas atrodas ārpus mājas, tālu jāiet ieslēgt... :))

Ir divi iemesli drošinātāja izsišanai: īslēguma, vai strauja strāvas pārsniegšana virs uzrādītā lieluma kas definēts rūpnīcas datos. Parasti šī strāva ir 3-5 reizes lielāka par uzrādīto(3-5reiz aizsardzibas strāva B klasei) (drošinātājam iekšā ir spole-elektromagnēts, kas nostrādā pie nostrādēs strāvas straujas sasniegšanas. Ja strāva tiek pārsniegta lēni pieaugot, nostrādā termo atslēgšanās (1.13reiz aizsardžibas strāva) (strāva, kas uzrakstīta kā drošinātāja maksimālā strāva)ko izsauc bimetāla uzsilstoša plāksne. Rezultāts ir viens uz tas pats- atslēdzās strāvas padeve. Lai nekad neizsistos otrs drošinātājs virknē ar pirmo, jāievēro tas, lai otrajam būtu lēnākas nostrādes klase un arī pieļaujamā strāva būtu lielāka. Bet tad lietotājam nebūs iespējas izmantot pilnu jaudu ko Latvenergo atļauj paņemt. Tāpēc liek vienādas nostrādes strāvas drošinātājus, bet ar dažādām nostrādes laika raksturlīknēm. Tas ir, mājā liek B klasi, bet tālu skapī-C klasi. Tā iegūst to, ka retāk būs jāiet ārā līdz tālajam drošinātājam. Bet ne 100% tas tā būs, jo lēnas strāvas pieauguma gadījumā abi nostrādās teorētiski vienā laikā...Bet reāli protams nē, vienmēr viens būs pirmais. Tas ir, kā paveiksies. Jāsaprot ka shēma būs tāda: Ārā C klases, iekšā virknē B klases, ar vienādām strāvām. Tālāk jau tiek slēgti visi pārējie drošinātāji uz māju, cik strāvīgi, ātrdarbīgi vēlas. Tikai arī viņu strāvas nedrīkst būt lielākas par ienākošo drošinātāju strāvām, citādi tas nekad nenostrādās, bet nostrādās mājas ienākošais, jo caur to ies vēl citas strāvas.

slinkums lasīt, Rx ganjau taisnību saka. 100% gadījumos nevar uztaisīt tā lai galvenais neizsitās!

Galvenais nosacījums, ka mājas automāts būtu ar mazāku strāvas amperāžu nekā ārējais. Jo lielāka starpība, jo lielākas izredzes, ka nostrādās mājas automāts ar zemāku amperāžu.Protams, ka aautomātu kvalitāte ir ļoti svarīgs nosacījums.

Elektromateriālu veikalos ir tādi no attāluma vadāmi mehāniski atpakaļ-ieslēdzēji. Gan jau nav neiespējami sarunāt, ka tādu atļauj ielikt blakus galvenajiem drošinātājiem uz sliedes zem plombām. Man tāda doma bija, tomēr nospriedu, ka lētāk un veselīgāk būs aiztecēt turpu-atpakaļ kājiņām.

Nesaprotu, kāpēc viņš vispār būtu jāizsit? Man 3 gadu laikā kastē izblieza tikai 1 reizi, un tad arī tikai, kad elektriķa lažas dēļ sakusa kopā ienākošo fāžu vadi. Ja viss ir uztaisīts normāli, drošinātāju kastē vispār nevajadzētu izsist, un ne tikai kastē, arī mājas iekšpusē. Īssavienojums jau ir avārijas situācija. Ja pārsniedz atļauto slodzi, nu tā ir cita runa, bet īsts īsais - nu nezinu. Reizi gadā jau var līdz tai kastei aizčāpot, vai tad viņa tik šausmīgi tālu?
Runāju ar elektriķi no Spānijas, viņš teica, ka tur tagad pēc jaunās modes, nezinu vai to reglamentē arī kaut kāds noteikums, visur mājās liek tos korķus ar 300mA aizsardzību - resp., ja štrome cik tur to laiku plūst cauri, teiksim, vectētiņam, izsit korķi un vectētiņš tiek cauri ar izbīli. Redzēju, ka veikalos pie mums arī tādus tirgo, bet nezinu vai ir pieņemts tādus likt. Moellers konkrēti šamos tagad reklamē savos bukletiņos, kas veikalos izmētāti.

Reku, šitādi, nevis 300, bet 30 mA:
[www.moeller.net]

To RX:

Jā, tāda arī man bija tā doma, a ko darīt, ja Latvenergo jau savā skapī B40 ielikuši?... Vispār ar tām klasēm saprast neko nevar, viens ražotājs raksta ka gala patērētājiem B klase jāliek, citi, ka C... Kaut gan pie īsslēguma, cik saprotu, tai klasei nozīmes nav - kā paveicas.

Īsslēgums bliež ārā visus pēc kārtas, kaut vai cbda automātslēdžus vienalga kādā secībā un vienalga kādiem nomināliem_Saliku pēc kārtas bcd un visbiežāk izsita visus_Pārslodze ir atkal cits jautājums, ko parasti var sakārtot :) _Ieliec latvenergo skapī drošinātāju nevis automātu_Skapi par saviem līdzekļiem drīkst nomainīt_

Moldriks kai saka pareizi. Tikai ir viena lieta: ne vienmēr īsais ir īsais un viss: Paskaidrošu: ja īsais ir ar vienu vada matiņu, tad īslēguma strāva ir mazāka kā ar kārtīgu skrūvgriezi salikts uz īso. Bet ja sit palaižot kādu verķi, teiksim motoru, ar pienācīgu starta jaudu, tad klases var glābt šo situāciju- pirmais izsitīsies B klases, ja virknē ir arī C. Savādi, ka vispār ir tāda problēma!? Sliktā stāvoklī vadi un elektroierīces, slikts elektriķis... Bet ja pārslodzes dēļ, tad jāseko pašam , lai kopējā strāva nepārsniedz 40A. Vispār 40A dod , ja ir trīsfāzu slēgums. Un ja tas tiešām tā, tad jāsadala fāzu strāvas (spriegumi) tā, lai nebūtu šādas pārslodzes. ja vēlas patērēt 220V ar šādu strāvu, tad var līdzēt sekojošs variants: uzliek transformatoru no 380 uz 220V atbilstošas jaudas un iegūsit pāri 60 A strāvu un nesitīs.(Senāk šādi transformatori tika izmantoti , saucās 380/220V transformators. Tie bija tādā metāla kastē iemontēti ar pieskrūvējamiem izvadiem. Pats tādu lietoju 220V vienfāzes zāģa motora palaišanai ar ieskrējiena tinumu. Tāpat uztaisīju , jau sen tas bija, metināmo transformatoru, 380 uz 60V, līdzsprieguma. Arī tas nesit ārā...Tagad jau invertori lieliski, augsts lietderības koeficients, mazas tīkla strāvas..)