Vienkars cilvēciskais faktors, nevar nosiltinat ar lokšņu siltumizolacijas materialu pareizi un parklat ar tvaika izolāciju blīvi salīmējot.
Līdzīgas problēmas ir lielākai daļai privātmāju, jo nav pieejami nepieciešamie materiali lai varētu pareizi veikt mājas siltinašanu.
Ja tas būtu pareizi, tad 2 stāvā apkures radiatorus var nelikt, piemēri ir apskatāmi dabā.
papildus info www.rbb.lv

manb ta aina ar 2 stavu točna tadu pati,starpiba tikai ka ir siltas gridas,bet siltinajumsir par 100mm visas vietas lielaks,ka ari arsienas ar 50mm vati nosiltinatas.par tiem paneļiem,nu nezinu,man ir 20mm zaļais puķiks uzlikts uz viņiem un uzlieta siltā grida.
itka šo starpibu šajos salos atrisinaju ar siltumneseja temperaturas pacelšanu 2 stava lokā lidz 40 gradiem ,sasniedzot istabas 22-24 gradu t,pirmajā stavā šadu t dabunu jau ar 30-35 gradiem,man ir tadas aizdomas ka tas ir tadas mansarda tipa majas ipatnibas,lai ari ka censtos tik un ta nekad nevares nosiltinat to slipo jumtu ta ka beniņus
par piemeru paziņam ir normala 2stavu maja ar aukstajiem beniņiem,kur griestos vate ir salikta ja nemaldos pus metra biezumā(500mm) parejais ta pat ka man,sienas,siltinajus uz tam,bet viņam šadas starpibas nav,tak esmu stingri nolemis nakoša maja bus normali 2 vai viens stavs,nekadi suda mansardi,izbuves,torniši.
taka nepardzivo nakoša ziema bušot siltaka,bet garaka:D

Nevar saprast, kas Tev 1. stāvā? Radiatori vai siltās grīdas. Ja siltās grīdas, tad varbūt vienkārši katlam par mazu temperatūra uzlikta. Priekš grīdām atliektiem galiem, bet radiatoriem par zemu.

Man visur mājā radiatori.

Derētu redzēt otrā stāva plānu ar uzstādīto radiatoru parametriem.

un galvenais neaizmirst minēt stāvvadu diametrus uz otro stāvu.

Nu to jau reti kad saimnieks zin.
Jāpieņem vien ka santehniķi ir daudz maz pareizi izvēlējušies diametrus.

Stāvvadu diametrs uz otro stāvu varētu būt ap 32 - 40 mm. Var jau pamērīt, ja precīzi vajag.

2 stāvā 4 isatbas 20 m2 plus mīnus. Katrā istabā zem logiem pa 22 mm radiatoriem.

Neatceros to kW katram, bet augstumā kādi 80 cm, platumā- kādi 1.20m plus, mīnus.

Beidz mocīties - apskaties ar termokameru!
Redzēsi visu no A līdz Z un sirds mierīgāka!

[www.ekoteh.lv]

29536561

Man arī līdzīga problēma. Tikai šobrīd nav centrālapkure, bet ir kamīns.
Respektīvi, ja ārā zēģelē vējš ~ 5-8 m/s -10 vai vairāk auksts, tad guļamistaba ir jūtami vēsaka kā piemēram koridors vai pirmais stāvs. Durvis turam ciet un ieejot telpā var just kā tā ir vēsāka.
Tad nu te prātoju - 1 variants varētu būt ka tā šķirba starp mūri un putjiku kkā ventilējas, jo tā ir ~ 2-3 cm varbūt kkur 4, bet tas ir maksimums, apakša ciet - jo putjiks sēž uz pamatu malas, augša vaļā, jo tad kad liku nezināju, ka vajag pa perimtru noziest ar līmi vai nopūst ar putām.
2 variants ir kkur pa pagrīdi. Siltināts tur ir ~ 20 cm, bet varbūt kkur velk gar brusu galiem cauri kkas. Jo speciāli tur nekas netika apmests.
3 variants caur logiem - nekādi jau krutie nav, ražoti polijā, virsū kkāds 1.18 w/m2 vai kas tmldz bija raxtiits.
Siena 20 cm fibo + 10 putjiks + no iekšas 5 cm fibrolīts + apmetums.
Jumtā ~35 cm ursa vate. Plēve likta pēc pirmajiem 5 cm vates.
Kurinot kad ārā ir 0, tad vakarā 25,26, no rīta 19,20 vakarā 16,17 .
Kad -10 -20 bezvējš, tad vakarā 23, no rīta 18, vakarā 13.
Kad ārā vētra, vakarā 23, no rīta 12, vakarā 6. PZDC.
Viss ir pabeigts pirms 2 gadiem, un ko tur tagad vēl siltināt darīt?
Kā ir ar to ekovati - vai šo var pa vienu caurumu iepūst un visu pagrīdi piepūst vienmērīgi blīvu? Vai to spraugu starp putjiku un mūri arī var dabūt ciet ja uz plaknes uztaisa vienu caurumu un piepūš no vienas vietas?