Vispar jau nosedaka un septiki ari notiek biologiskie procesi.Otrajai akai vajadzetu dibenu, jo pie izsuknesanas izsuksies ari dala grunts zem akas un aka sedisies.

Man jautājums par likumiem - tagad, kad gruntsūdens pie mums ir zemes līmenī, daudzi kaimiņi kačā savus kanūdeņus vienkārši ārā. Man sanāk zemākā vieta un caur manu gabalu iet grāvis un reizēm reāli smird. Vai ir kāds likums, kur vispār ir atrunāta virszemes tīro un netīro ūdeņu novadīšana? Kā tur vispār ir ar to zemes līmeņa pacelšanu? Cik skaitās ka drīkst un cik nē? Iepriekš paldies.

Man ir līdzīgi. Kaut kaimiņi lādzīgi, tas skar tikai vienu zemes stūri un ilgst tikai nedēļu-divas gadā, tomēr nepatīkami. Tāpēc neuzskatu Vides pārvaldes prasības jaunbūvēm (kaimiņiem ir vecbūve) par tīru birokrātiju.
Savukārt ar an- un aerobajām baktērijām nav kā vīnos - ja grib attīstīt vienas, jāizkauj otras utml?

Nedomāju, baktērijas jau dzīvo sev labvēlīgā vidē. Tāpat pūšot gaisu tās aerobās attīstās, kamēr an-nosprāgst. Un galu galā ir vesela kaudze baktēriju, kas var dzīvot gan, gan. Kakās ir pārsvarā anaerobās un neba nu kluci noliekot bioloģiskajā kāds sēž un šķiro - ups, šitais ir anaerobais, viņu iekšā laist nedrīkst.
Par vides prasībām jaunbūvēm - nu man gan tā liekas tīrākā birokrātija, jo pārsvarā tiek uzskatīts - smird, tātad netīrs, nesmird - pildam pudelēs un dzeram.
Tie viņu papīri nav zinātniski pamatoti. Tur jābūt pētījumam - cik tad ir tas reālais piesārņojums no smirdīgiem un nesmirdīgiem ūdeņiem, no veļaspulvera, no sāļiem utt. Tas vien, ka ūdens no septiķa iznāk smirdīgs neko nenozīmē, varbūt tās baktērijas zemē ilgāk par 3 dienām nedzīvo, līdz ar to itkā tas ūdens ir bakterioloģiski netīrs, bet reāli zemi ar baciļiem nepiesārņo. Tanī pat laikā kaku ūdeņu nav, tek ārā skaidrs dzidrs ūdentiņš, bet mēnesī 2 pudi sāls tiek iesūcināti zemē (ja ir atkaļķotājs). Kurš tad ir netīrāks un dabai un apkārtējiem bīstamāks?

Gribētu redzēt to cilvēku, kas mierīgi grilēs un ņammās dārzā desiņas(nebojādams savu kuņģi vismaz ar stresa un niknuma devu), ja garām dārzam tecēs grāvītis ar jauku kaimiņu aneirobo aromātiņu.
Neko daudz nejēdzu no ķīmijas, bet papētot dažu bunduļu(un ierīču) sertifikātus, ko savukārt vairumam izdevuši dažādu valstu sertificēšanas kantori, redzu apmēram vienādus rādītājus. Tur bioloģisko piesārņojumu noēd apm. par 95-99%, fosfora un slāpekļa nevēlamās formas pārveido ~ 40-60%.
Tās testēšanas laboratorijas, piem kam teisības izsniegt sertifikātu par atbilstību CE EN12566-3, nemētājas uz katra stūra. Esmu dzirdējis, ka eiropā apm 12 gab .
Tiek izvēlēta parasti kāda mazpilsēta(bez izteiktas rūpniecības) un tās kanalizācijas trases ceļā būvēta nopietna laboratorija. Tajā vienlaicīgi tiek testēti vairāki bunduļi, kam datorizēti tiek padoti reāli kanal. ūdeņi noteiktos laikos, noteiktos daudzumos, kas paredzēti ražotāju dotajos tehn. rādītajos. Tas ilgst vairāk par pusgadu un tajā laikā ir cikli,kad 2reizes un vairāk tiek pārsniegtas diennakts un momentālās normas, kad tiek vairākas reizes samazināts WasteWater daudzums uz nedēļu un vairāk, pēc tam strauji laižot cauri pilnu normu un arī to pārsniedzot. Tā tur rīkojas, lai testa laikā nobeigtu baktērijas, tās izskalotu ārā vai vienk izdzītu cauri neattīrītus ūdeņus. Regulāri tiek ņemtas izejošo ūdeņu analīzes(lielākoties ari automātiski)gan dienas vidējās gan momentānās. Tas process maksā labu naudiņu, tāpēc tur kādu uzpirkt būs grūtāk, kā Daimleram valsts ierēdnīšus.
Ar šo penteri gribēju pateikt, ka biol att iekārtas, kas ir dabojušas to sertifikātu ir pārbaudītas ar reāliem sadzīves notekūdeņiem un tajos laboratorijas rezultātos ir ierakstīti reāli attīrīto ūdeņu rādītāji ar visām sadz ķīmijām un dez līdzekļiem. Vienīgais jāsaprot, ka notekūdeņos no pilsētas nevar dabot tik augstu ķīmijas līmeni, kā izlejot mājas podā Domestos pudeli, krāsas podu vai citu draņķi. Bet no esoša piemēra zinu, ka baktērijas attīra notekūdeņus mājā, kur ir gan atdzelžotājs(ar KMnO4), gan mīkstinātājs(ar sāli). Viss atkarīgs no regulācijas, cilvēku izpratnes un slinkuma pakāpes.Lai burbuļo:)