Sveiki visiem!
Problēma tajā, ka boilers silst ļoti lēnām no apkures sistēmas un sasilst labi ja līdz 40 grādiem, kautgan akures sistēmā temperatūra parasti tiek turēta uz aptuveni 70.
Uzzīmēju arī pašreizējo situāciju, ko var aplūkot te:
[foto.inbox.lv]
Sistēma jau samērā vienkārša ar vienu cirkulācijas sūkni. Varbūt lēnās silšanas problēmu varētu atrisināt pārvietojot boilera atpakaļgaitu sūknim otrā pusē? Attēlā norādīts ar sarkano bultu!
Vienkārši baigi dārgi sanāk piekurināt klāt 200 l boileri ar elektrību. Gribētos ziemas laikā slēgt vispār ārā to no elektrības!
Tagad pa vasaru gribētos veikt visas izmaiņas, lai nākošajā sezonā viss strādātu ideāli!
Pēc manām domām sanāk, ka darbojoties sūknim, atdzisušais ūdens no mājas tiek dzīts uz boileri, kas pēc manām domām nav pareizi. To secināju pēctam, kas mājās nodzisa elektrība, un nedarbojoties sūknim, boilers sasila ideāli pat līdz 90 grādiem, jo katls bija pilns ar oglēm.
Otrs variants manā prātā ir likt otru sūkni atsevišķi boilerim! Katrā ziņā līdz galam nezinu, kā to īstenot. Varbūt tur ir vajadzīgi kādi trejzaru vārsti?
Lūdzu palīdziet, jo šī nav tā joma, kur es varētu paļauties tikai uz sevi!

cik saprotu doma tev pareiza pārmetot pieslēgumu otrā pusē vēl liekas ka shēmā būtu jābūt mazajam lokam bet pareizu shēmu vari dabūt manliekas jebkura malkaskatlu ražotāja mājaslappā

Pilnīgi noteikti izvads ir jāpārceļ, lai tā sistēma normāli darbotos. Šobrīd boileris silst pašplūsmā. Ja radiatoru lokā cirkulācija ir liela, tad vispār tur kustība maza.
Cits moments ir - boilera loka atslēgšana, kad tas ir sasniedzis nepieciešamo temperatūru un katla mazā loka nodrošināšana.
Vienkāršākie varianti ko tur varētu īstenot - 1. elektromagnētisks vārsts boilera lokā, kurš noslēdzas, kad boilers sasniedzis vajadzīgo t°; 2. termostatisks vārsts ar temperatūras zondi kas ievietota boilerī; 3. vārsts ar izpildmehānismu, kurš pievienots boilerim; 4. .... vēl kāda kaudzīte ar variantiem varētu būt, un gan jau citi te pieminēs vēl ko.

Visi tavi piedāvājumi ir "kaķim zem astes", nauda vējā, jo efektā tā vai tā nebūs, jo apkures sistēma un KŪS nepareizi izbūvēta.
Elektromagnētiskie, termastatiskie un vārsti ar izpilmehānismu var pielietot pie korektas shēmas, kad viss darbojas tiek sasniegts vēlamais rezultāts, Šajā gadījumā no vārstiem nav jēgas, jo KŪ temperatūra nesasniedz vajadzīgos rādījumus 50-55 grādi, ja tas būtu nodrošināts, tad automātizācijai būtu efekts, vārsts atslēdz caurplūdi caur boileru pie iestatītas temperatūras, pie noteikta temperatūras krituma atkal drusciņ ieslēdz. Tāpēc viņam tas boilers arī lēni silst, jo nav pietiekama caurplūde, jo ja siltumnesēja turpgaitas temperatūra 70C tad boileram līdz 60 grādiem būtu 1.5 stundas laikā jāuzsilst.

Uzraksti kāds tieši tev katls, boilers un sūknis?
Kā ar pašu apkures sistēmu - cirkulācija, atpakaļgaitas temperatūra, telpas temperatūra, radiatori silda?

Bet no pirmā acu skatiena uz uzzīmēto shēmu - sistēma normālai ekspluatācijai neatbilst.

Iesaku uztaisīt divus lokus, vienu apkurei otru uz KŪ sagatavošanai, ka arī ieliec balansēšanas vārstus uz katru loku un ieregulē pēc vajadzīgas jaudas/caurplūdes. Automātikā - daži releji, kontaktors, temperatūras sensors, 2 vai 3 ceļu vārsts ar izpildmehānismu atkarībā no apsaistes shēmas - tas viss tev nodrošinās iestatītas temperatūras kontroli un elektroenerģijas ekonomiju,lai visu laiku cirkulācijas sūknis nedarbotos.

Ja shēma ir tāda pati kā dabā, tad viņa jau pašā pamatsaknē ir nepareizi uzbūvēta. Trūkst trīsceļu vai četrceļu vārsta - viena vai otrs risinājums, karstā ūdens tvertnes čūskai ir lielāka pretestība nekā pakures sistemai,secinājums pēc tā, kad ēkā atsledzās elektrība. Jāsabalansē abas lietas un jāizvelas pareizi cirkulācijas sūknis un viss būs kārtībā.

Tātad mana uzzīmētā shēma ir tāda pati kā dabā - nu protams visādi līkumi utt., kas šajā gadījumā nav svarīgi!!!!
Katls: Viadrus U22
Sūknis: Vilo bez automātikas
Boilers: kombinētais vertikālais 200 l, bet firmu nepateikšu
Radiratori man silda ideāli un sāk sildīt jau 10 min pēc katla iekuršanas un sūķņa ieslēgšanas! Sūknis ir Wilo (zaļā krāsā) uz 3 jaudas pakāpēm, tikai tās es no galvas īsti neatceros (laikam 65-95W)- tas man vecmammas mājā.
Sūknis tiek ieslēgts un izslēgts ar štepseļa palīdzību - nekādas automātikas nav.
Lieta tāda, ka radiratorus bez sūķņa nesilda vispār, kas arī ir normāli.
Problēma ir ar boileri - kad sūknis ir izslēgts, katlā kāpj temperatūra un boilers silda uz pašteci, jo tas ir tuvu katlam. Bet ieslēdzot sūkni, viss siltums principā tiek atdots radiratoriem un boilers silst tikai līdz kādiem 30 - 35 grādiem. Teorētiski tam būtu jāsilst līdz 70, jo tādu temperatūru turu sistēmā.
Tad sanāk, ka man nav atdalīti apkures loki - boilera loks un apkures loks!
Esmu arī baidījies nosvilināt sūkni - tāpēc vairākiem radiratoriem mājā turu pilnībā atvērtas termogalvas, lai nenosprostojās caurplūde pilnībā (varbūt tās ir ikai manas iedomas, ka tādā veidā var nobeigt sūkni)
Par tām automātikām - nespēju iedomāties, kur tam boileram varētu piespraust vēl kādu termostatu, lai no krāsns varētu regulēt precīzu ūdens temperatūru. Citiem boileriem esmu redzējis speciālas atveres sānos, kur ievietot termostatu, bet šim tādu nav. Varbūt tas arī nav tas svarīgākais. samieriātos ar tiem 70 grādiem. Galvenais lai nav jākurina ar elektrību.
Cik savā prātā saprotu, ka boilera enerģija tiek zaudēta arī laikā, kad katls nekurās, bet sūknis ir palicis ieslēgts. Kautgan, strādājot sūknim, ir slikta caurplūde caur boileru, bet tomēr caurplūstošais aukstais radiratoru sistēmas ūdens arī dzesē boileri. Ja tas ir tā, tad laikam esmu atradis iemeslu astranomiskajam elektrības rēķinam, jo tadā gadījumā sanāk, ka apkures ūdens izēd siltumu no boilera.
Ai cik gari un plaši izplūdu, bet galvenais jautājums ir kā nodrošināt pareizu apkures ūdens plūsmu virzienu un daudzumu uz boileri? Otrs jautājums ir kā nodrošināt to, kad laikā, kad katls vairs nekurās un sūknis vēl sūknē ar apkures ūdeni vairs netiktu dzesēts biolers?

Visu laiku biju pieradis sūkni slēgt ārā, kad katls nekurās, bet tā kā man tās trubas ir iekaltas sienās, šoziem pie lielajiem mīnusiem man laikam caursala siena un vienā vietā aizsala truba, tieši tur,kur nebija no ārpuses nosiltināts.
Pēc ši tgadījuma sūknis visu ziemu vairs netika izslēgts un kādas trīs nedēļas karsēju sienu, kamēr man tā truba atkusa.
Kāpēc to visu rakstu? Cik saprotu, ka visu šo ziemu arī nekuroties katlam aukstais ūdens tika dzenāts caur boileru un tika zaudēts boilera siltums. Tātad jautājums, kā novērst šo nevajadzīgo plūsmu caur boileru katla nekuršanās laikā. Katru reizi taču negrozīšu krānus uz boileri vaļā ciet!
Laikam jau sanāk, ka tas meistars, kas man to visu uztaisīja ir bijis riktīgs aunapiere. Un sevi varu vērtēt tāpat, jo pietiekoši šī gudrīša darbam nesekoju līdz! :(

Tehniskās specifikācijas par katlu neesmu lasījis - bet kautkas man teica, ka katla termometrs rāda atpakaļgaitas temperatūru
Kad sistēma iesilusi, tad tur rāda ap 65 - 70 grādi
Pie katla ārpusē uz turpgaitas trubas termometrs rāda ap 70 - 75 grādi.
Parasti pie iesilušas sistēmas tā starpība ir minimāla - arī visi radiratori izsilst līdz apakšai.
Rumājot par telpas temperatūru - tā atbilst šādai apkures sistēmai - kurinot kāpj pat līdz +25 grādiem un šoziem lielajos mīnusos pa nakti, kad katls nekurās, paspēja nokrist arī līdz pat +16.

Pieverot acis uz to, ka Tava shēma ir galīgi garām, pirmais un vislētākais ir ielikt pretvārstu(labāk horizontālo ar "klapīti")boilera izejā. Tad sūknis nedzīs vēso(vai auksto) atpakaļgaitas ūdeni caur boileri un katlu, bet dzīs to tikai caur katlu. Ja gribi lai arī boilers silst no apkures(nevis kā tagad - boilers silda sistēmu, ja visulaiku sūknis ieslēgts), tad vismaz vajag boilera virknē otru sūkni, ko ieslēdz termorelejs, kas ieregulēts mazliet augstākā temp, kā boilera elektriskā uzsildīšana.

Jā, shēma tev saknē ir nepareiza. Man ir prasts malkas katls, 200l kombinētais poļu boileris ("ELEKTROMET"). Katlam ir mazais loks ar 3-ceļu vārstu, boilera čūskai vispār atsevišķs loks uzreiz no katla. Boilera un apkures loki satiekas PIRMS cirkulācijas sūkņa (atpakaļgaitā) un tad aiz sūkņa pieslēdzas 3-ceļu vārsta atzars un tas viss ieiet atpakaļ katlā. Klasiska shēma, kādu zīmē arī 3c vārstu ražotāji (piemēram, ESBE mājaslapā), nekā oriģināla. Darbojas ļoti OK.

Esmu uzlicis pāris regulatorus (prastos, ap 8-10Ls, kurus stiprina uz trubas). Viens vaktē apkures loka temperatūru un cirkulācijas sūkņa ieslēgšanās slieksni (nafig dzenāt aukstu šķidrumu pa sistēmu); otrs vaktē, pie cik ieslēgt boilera loku - lai pie zemām apkures temperatūrām nedzesētu boileri (viņam čūskas kopējais siltumapmaiņas laukums ap 1m2) un trešais (ar iekšējo montāžu) ieskrūvēts boilerī (boilerim ir attiecīgas 1/2"ligzdas iespējamām termozondēm) - tas vaktē, lai, intensīvi kurinot, boileri neuzvāra (maksimālās temperatūras regulators). Boilera čūskā attiecīgi ielikts el.mag. vārsts (kuram nav nepieciešams priekšspiediens jeb spiediena kritums starp "galiem").

Tas arī viss. Skarbi un vienkārši, detaļas arī dabūjamas bez īpašām grūtībām. Vienīgais "dārgums" - el.mag.vārsts, tas (3/4") velk uz 60 lašiem.