oki... liels paldies... viss skaidrs ;)

Man gan nav skaidrs.Jautājums RX.
Kāpēc nulli nevar likt pie zemējuma?

Atbilde: Nevar likt tāpēc ka teikts: "Pašreiz vads no lampu ir atklāt un rozete ir diezgan veca ...). Tas nozīmē ka štepselis klāt. Un to var iespraust divos virzienos: pareizi un tā, ka fāze būs uz korpusa ja ienullēs lampu. Nulle nav zeme. Zemei jābūt atsevišķi. Nulle var nākt no sadales kārbām kas ir starp skaitītāja- sadales skapi un lampu. Un ja nebūs kādā no šīm sadalēm kontakts nulvadā, spriegums caur citu slodzi nonāks uz Jūsu ienullēto, bet nesazemēto korpusu!

Viss skaidrs. Vienkārši biju garām palaidis teikumu-ja lampu paredzēts piestiprināt pie darba galda ar vadu uz rozeti.

.....ja arī nav štepselis, bet stacionāra pieslēgšanās, korpusu uz neitrāli nedrīkst likt nekad.

Tādā gadījumā jautājums. Ko darīt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem?Un ar ko nullēšana atšķiras no zemēšanas??

Nulesvads ir strāvas avota vads, pa kuru plūst strāva. Tikai atšķirībā no fāzes vada nulvads tiek pa jaunu iezemēts ik pa gabalam, lai saglabātu potenciālu iespējami tuvāk zemei. Zemes vads ir vads, kas kalpo aizsardzībai. Pa to normāli strāva neplūst. Strāva plūdīs pa to tikai bojājuma, indukcijas rezultātā iegūta sprieguma vai citā gadījumā ja uz zemi pados ārēju potenciālu. Tas neļaus šim potenciālam pieaugt līdz dzīvībai bīstamiem lielumiem, kā arī citos gadījumos varbūt pasargās iekārtu no traucējumiem un iziešanas no ierindas. Daudzīvokļu māju iedzīvotājiem ir tikai divu vadu sistēma, izveidota Padomju laikos un arī šobrīd daudzām jaunajām. Ikdienā bīstamākais ir apstāklis, kad kāda no atklātām vietām ir ar zemes potenciālu. Kā piemēram radiators, ūdensvads. Vienlaicīga pieskaršanās tiem un fāzei rada strāvas sitiena draudus un ir bīstama, jo Jūsu iekārta var būt zem fāzes sprieguma bojājuma gadījumā. Tāpēc tā ir problēma un to var risināt tikai ar zemes vada veidošanu uz aizsargājamajām iekārtām (atsevišķs vads no iekārtas korpusa uz zemējuma spaili. Vienkāršotā gadījumā tas būs sadales skapis, tā korpuss. Un protams šim korpusam jābūt sazemētam pēc iespējas labi. Piebilde: no šī skapja kā nulvads arī aiziet vadi, kas ir itkā zeme, nosacīti, bet to nedrīkst izmantot kā zemi. Tā kā daudzi ir "gudri" un pieslēdz pie ūdens vada zemesvadu no iekārtām, dažreiz arī "nullvadu", tad ūdens vads var būt zem sprieguma!!!. Tapēc jāiezemā vismaz sava ūdens vada daļa ar savu zemes vadu, napaļaujoties uz kaimiņa "zemējumu".

Šo visu teoriju es tāpat diezgan labi zinu.Gribēju zināt personisko viedokli-kāpēc nulli nevar likt pie zemējuma un ar ko nullēšana atšķiras no zemēšanas.

Papildinājums: izveidojot jaunu zemes vadu no sadales korpusa, jāpievieno vads pa taisno pie korpusa, nevis pie nulvada klemmēm, vai kādai virsū. Lai labāk aizsargātu bīstamo ierīci (tā, pie kuras var pieskarties būdami pieskārušies pie iezemētas lietas (veļas mašīna, krāsns (tuvu ūdens vads.. radiators.). Ieteicams papildināt no jauna novilktos vadus ar diferenciālo strāvas noplūdes automātu. Var arī nosacīti izmantot vecos vadus , tikai tā nostrādes var būt kaitinošas no noplūdēm, sakarā ar sliktiem vecajiem kabeļiem, nekontaktiem.

Nullēšana ir nulles potenciāla piešķiršana iekārtai. Tā nav zemēšana. Ja nulvadā līdz Jūsu iekārtai būs nekontakts, Jūsu iekārta nonāks zem sprieguma!!!!Ir bijuši daudzi gadījumi, kad stāvvadā (daudz`vokļu mājā) sliktas montāžas, sliktu kabeļu, pārslodzes, gudrinieku darbošanās... dēl nulvadā rodās palielināta pretestība vai pat nekontaksts: tad daļai mājas iedzīvotāju 220V vietā jau ir 300...un vairāk voltu. tam kas būs ieslēdzis lieljaudas patērētāju, spriegums nebūs tik liels, bet pārējiem , kam ieslēgta maza jauda, viss izies - iziet no ierindas (tāpec ka daudzīvokļu mājām ir trīs fāzes sadalītas vienmērīgi pa dzīvokļiem slodzes sadalīšanas nolūkos. Nulvads kopējs.(skat trīsfāzu shēmu un to, kas notiek ja pārrauj nulvadu...) Un kā paši saprotiet, ja nulvads ir pie korpusa, arī šīs iekārtas būs zem tā paša sprieguma.