Diemžēl tā ir tikai teorija.Cik zinu un esmu redzējis ,dzīvē tā nenotiek.Reāli ,ja nav iespējams nozemēt,viss tiek nullēts.Un varbūtība,ka tevi nositīs ar nulli ir krietni mazāka,kā iespēja būt notriektam ar kādu mašīnu.Vismaz es personīgi nezinu nevienu ,kuru nosistu nulle,bet diemžēl ar auto notriektus gan dažus zinu...

Ja visu drošības tehniku sadala kategorijās miris- dzīvs, tad pusi no drošības tehnikas elementiem varētu nepildīt...Bet cik daudzi dabūjuši no krāna pa pirkstiem, kājām, dabūjuši stresu, baiļu sindromu, uztraukumu...Daudzi. Domāju ka ikviens dzīvē sajutis strāvas sitienu no krāna....Elektriķis , ja tiešām viņš uzņemās ar pilnu atbildību sava darba sekas, tā nedarītu, bet darītu visu kā nākas pēc drošības tehnikas un nezināšana nav arguments tā darīt un arī arguments: tā dara daudzi, nav ievērības cienīgs. Tie kas tā dara paši atbild par izdarīto....Un teorija dod iespēju prognozēt sekas.

Šajā gadījumā gan krānam nav nekāda sakara ar iekārtas zemēšanu vai nullēšanu.Šis ir tas gadījums kad par zemēšanas avotu tiek izmantotas trubas.
Un tomēr ,es uzskatu,ja nav iespējams ierīci nozemēt,tad vajag vismaz nonullēt,jo ierīces bojājuma gadījumā fāze tomēr uz korpusa nebūs.Un varbūtība,ka pazudīs nulle tomēr ir ļoti niecīga.Pats esmu redzējis,kā cilvēks pielīp pie nenullētas(nezemētas)ierīces.Tas tā tīri diskusijai..
Vēl cik esmu bijis dažādos kursos un semināros,tad par nullēšanu un zemēšanu arī pasniedzēju vidū domas ļoti dalās...

Ja zemējuma vietā pieslēgsi nulli, tad bojājuma gadījumā fāze būs. Dabūsi no citas, ieslēgtas ierīces mazāk vai vairāk. Ja nu vienīgi vari nullei nodrošināt tādu vada šķērsgriezumu, ka pretestība līdz zemējumam ir tuvu nullei. Tas varētu būt pāris desmitu kvadrātu vismaz. Tikai kurš stieps šinas līdz galda lampai? ;)

Bojājumā gadījumā būs īsais.Un lai norautos no nulles pa nagiem,tad paņemot vada īpatnējo pretestību,es nevaru iedomāties,cik garam jābūt 2.5mm vadam un cik ampēriem jāplūst nullē,lai norautos pa nagiem. Bet vispār jau tas būtu viegli izrēķināms.Pacentīšos,tad pateikšu..

Es te mazliet parēķināju un man sanāca tā.Lai pie 10A strāvas nulvadā dabūtu pret zemi 220V ,nullvadam ar 1mm2 jābūt ap 1km garam.Vai tas ir reāli?Vai varbūt es kļūdos.

Ja uzmanīgi lasījāt ko rakstīju tad jau teicu, ka visbīstamākās ir vietas, kur sazemēts priekšmets atrodās tuvu sprieguma avotam, jeb iekārtai, kas pieslēgta pie sprieguma. Un iespējams vienlaicīgi pieskarties pie iekārtas un zemes potenciāla priekšmeta. Tas visvairāk attiecās uz mitrām telpām, virtuvi, vannas istabu, iekārtām tuvu pie radiatora. Pārējās iekārtas var nezemēt, vai arī speciāli norobežot zemētās mantas (radiatora restes...). Vannas istabā un virtuvē , ja ir iespējas pievilkt zemes vadu, jāiezemē ne tikai iekārta, bet jāizlīdzina potenciāls ūdensvadam, tas ir ūdensvada caurulei , būtība būtu jāiezemē arī dabasgāzes vads virtuvē. Bet ja vēlaties, jāizpilda viss kas rakstīts šeit no 10-15lpp: [www.vdi.gov.lv]

Paldies par literatūru.12 lpp viss skaidri un gaiši uzrakstīts.Secinājums tāds -mūsu sadzīves elektroietaisēs galvenais ir nullēšana.To arī gribēju noskaidrot.

ievērojiet: tas dotajā materiālā teikts: Katra nullējamā vai zemējamā elektroiekārta nullvadam vai zemējummaģistrālei jāpievieno ar atsevišķa vadītāja palīdzību. Šos vadītājus nedrīkst slēgt
virknes slēgumā.

Tas jau atkal ir cits stāsts,ko protams zinu.Jebkurā gadījumā sākuma izejas punkts ir nulle.