Architekts no Zviedrijas Varis Bokalders ir teicis, ka pat mūsdienīgā plēvjmājā skābekļa saturu zem 19% nevarot nodzīt, tāpēc saskaņā ar jaunākajām metodoloģijām ventilācijas kritēriji ir pilnīgi citi.
[en.wikipedia.org]
Piemēram, gaisa smirdīgums sāk pārsniegt 0.5 pakaramus cirvjus.

Bet vai tas pats Bokalders vai decipola izgudrotajs kaut reizi ir ieminejushies, ka piespiedu ventilaciju nevajag vispar? Nedomaju vis. Jo vinju abu mitnes zemes tas ir ierakstits likuma. Turklat to, vai eka ir pietiekama vai nepietiekama ventilacija musdienas nosaka pavisam elementari - ar CO2 sensoru, kas momenta parada, vai gaiss telpas "krajas" vai notiek kaut kada ventilacija. Domaju, ka jebkura gulamistaba no rita CO2 limenis ir nevis tikai virs rekomendeta bet gan tuvu veselibai kaitigajam. Un CO2 ir tikai aisberga redzama dalja, ja CO2 ir ljoti augsts, tas automatiksi nozime, ka viss parejais ari - CO, formaldehids, puteklji, sporas utt, jo ventilacijas ta nav.

to aaaa ... ventilacijas sistemas CO2 sensorus sak pielietot ar vien vairak ( domaju LV regionu ) ... vienkarsi, lai ventilacijas iekarta lieki nemal gaisu,saliek sos sensorus,un zo ...

Vo, vo vēl pērkam CO2 datčikus, procesorus, kuri apstrādā informāciju no tiem un atkal pelna ražotāji. Tak es ar savu degunu sajūtu,kāds gaiss istabā. Nevajag nekādu gaisa pieplūdi, bet normalus logus pa kuriem gaiss tiek iekša un skurstenī cukas ventilacijai. Nu jā, tagad iebāž sienā pļerdaku ventilātoru un brīnās,ka mazenē nevar uz poda dēļ smakas pasedēt.Tad firma klāt ar savu reklāmu, bāž savus rekuperātorus par bargu naudu un cilvēks priecīgs, ka nu avīzi var lasīt mazmajiņā. Cik tas viss izmaksa un nafig vajadzīgs, ja var iztikt bez nekādas automātikas un nodrošināt ļoti patīkamu mikroklimatu istabās. Nu jā, pie dabīgās ventilācijas bišku ir jāpiestrādā un jasaprot, kā gaiss kustās, bet trubas un "karlsonus" var salikt katrs mērkaķis. Nav tiesa, ka elpojošas sienas nepiedalās pie mukroklimata veidošanas istabā. Jā, skaidrs, ka caur zāģu skaidām gaisu nesūc, bet sienas masa un mitrums oi ka ietekmē mikroklimatu.

Labi aizmirsīsim CO2 sensorus un parunāsim par putekļiem ēkā. No kā tie veidojas un vai tie kaitīgi vai nē. Var jau teikt, ka ..kas šņabi tabaku pie malas liek, tas vesels zārkā guldīts tiek..jo ja es smēķēju, tad jau man vienalga cik putekļains vai tīrs gaiss telpā... bet, ja mēs mēģinam nostāties pieauguša cilvēka lomā un domāt par tiem, kas nāks pēc mums, tad...
Es saprotu, ka putekļu daļinu salipšana, ja es neesmu ar mieru, katru dienu mazgāt grīdas, purināt drānas un izsūkt visus kaktus ar putekļsūcēju... atkarīga no telpās esošā gaisa mitruma. Vasarā ar to nav problēma, logs vaļā un kāds mitrums ārā tāds iekšā, bet ziemā, sevišķi ja man nav malkas krāsns no mūra... likt gaisa mehānisko mitrinātāju vai telpu iekšpusē sienām nodrošināt šo tvaika mitruma barjeru ar eļļas krāsu vai tvaika polietilēna plēvi.
Es pieņemu, ka telpas vienas - pārseguma virsmas tvaika izolācija diezin vai ļoti traucēs gaisa un mitruma apmaiņai caur sienām, bet atcerēsimies, ka pārsegums vai griesti zem aukstiem bēniņiem parasti uzsilst visvairāk un tieši te iespējami vislielākie siltumzudumi un gaisa konvekcija - arī siltumizolācijā.

Nu jau jūs aizrunājāties, kādu brīdi nebiju ielūkojies.
Man jau ir salikta plēve griestos, Jo tik daudz skaidas nesabēršu, tāpat vajadzēs vati. Par elpošanu neelpošanu neuztraucos, jo būs mehāniska ventilācija. Vēl arī tādēļ, ka ielas tuvums un troksnis. Vajag dabūt svaigu gaisu pie aizvērtiem logiem. Rekurperatoru diez vai likšu. Parēķināju, ja ar malku kurina, tad tāds rekuperators neatmaksāsies nekad. Un buržujika jau būs tikai pagaidām šai ziemai, lai varētu gar iekšdarbiem knibināties.
Tagad tik jādabū skaidas.

Nu nevar ar ventilacijas cukam skursteni izvedinat visu maju - pilnigas un galigas aplamibas! Skurstenis parasti ir pa vidu un ziema tak pa logu nenak ieksha tads gaisa daudzums, lai izvedinatu telpu. Kaut kur kaut kada gaisa apmainja notiek, bet tas ir nepietiekami un vedinatas tiek tikai kaut kadas majas daljas. Ja par lieku klepi malkas runajam - nu nezinu, lai gan man mezhs ir blakus, tas nav mans mezhs un man malka jaapeerk par naudu. Tad kada atshkjiriba, kam es to lieko latinu atdodu - rekuperatora razhotajam, vai malkas paardeveejam? Ideja, ka es varu pamatiigi veedinaat maaju, ka ruuc arii ziemaa pie -20 ara un 98% siltuma es saglabaju ir vienkarshi kolosala. Ja tie rekuperatori nemaksaatu taadu naudu...bet nu labi, man jau viss uztaisits, gaisa vadus vairs nesavilksi. Celtu otrreiz, bez domaashanas liktu tadu sistemu. Turklat stasti par tiem legjionariem utt ir pilnigas bleenjas - internets pilns ar informaciju, kad un ka vairojas legionella bakterijas. Ar parastu ventilaciju tur maz sakara. Turklat jebkuram rekuperatoram ir tirishanas lukas un, ja jau mes tiram skursteni, nu nav gruti reizi gada iztirit ari rekuperatora radiatoru.

aaaa, Tad jau sanāk, ka mūsu senči visu mūžu dzīvoja nevēdinātās istabās un pilīs, ar daudzām istabām, baroni smaka nost:). Nu nebija tā. Problēmas ar ventilāciju sākās tieši kad sāka celtniecībā izmantot plēves, folijas, pakešu logus un durvis. Tad dabīgā ventilācija ,caur skursteni, izbeidzās un vajadzēja mājā iekārtot māksligo. Man mājā nav ne pakešu logi ne viss piestūķēts ar plēvēm, toties ir divi skursteņi ar speciālām ventilācijas cukām un gaiss visās istabās vienmer ļoti patīkams. Jā, malku droši vien nokurinu vairāk, bet par komfortu un veselību ir jamaksā. Interesanti būtu redzēt profesionālus aprēķinus, cik izmaksā logu maiņa, ar to saistītais remonts, rekuperātora uzstādīšana, ekspluotācija un gala rezultātā, kur tad ir ekonomija? Skaidrs, ka trubu un rekuperātoru ražotāji taisnību nestāstīs, jo neies tak savu biznesu čakarēt. Manuprāt cenšanās saglābat pirdiena siltumu mājā ir aizgājusi līdz apsurdam. Sabūvē cilvēki mājas ar lielu siltumefektivitāti, bet slimnieku ar visadām alerģijam un elpas trūumu paliek ar vien vairāk.

Tiem plastmasas logiem ari ir vedinashnaas rezhiims rokturim daudz jau nevelk bet ganjau kaut kas.

Kā saka Maks Folders "..patiesība ir tur ārā" Tātad kopīgi meklējam to zelta vidusceļu līdz kuram cienam gan senčus - konservatīvā pieeja (Didzisp) un futūristiskais piegājiens (aaaa). Vienīgi varu oponēt aaaa, ka ēku vai sistēmu ēkā bez domāšanas likt nevajadzētu, tie paši senči "septiņas reizes nomēri, tad griez.."
Pieņemu, ka pareizi izdomātā (projektētā) ēkā vajadzībai pēc speciālām gaisa recirkulācijas sistēmām jābūt mazai, bet tas nenozīmē ka ēkai celtniecībā jābūt dārgai, kur lietderīgi jāsadzīvo vienkāršajam ar sarežģīto.
Skaidrs, ka blīvā pilsētvidē būvmateriāli, kas potenciāli ugunsbīstami plašu izplatību negūs. Vai nu tie jāapstrādā ar ķīmiju vai jāmēģina piemērot mākslīgi materiāli.