Aigar! neaizmirsti pēc tam izstāstīt kā izgāja ar to katla izvēli, uzstādīšanu un apkuri kuru tu tam piestiķēsi
Pastāstīsi kā Valteram sanāca .

vienmēr: JusuSantehnikis.lv
meistars - Gunvaldis.

Ok, sarunāts!

Uhhh sākās. Es tax rakstīju kā tas notiek Jēkabpilī un nevis Rīgā. Man pat nebija prātā iet spēlēties citā smilšu kastītē

Sveiki,

Vajadzīgs reāls padoms katla izvēlē.

Māja uz 140 m2, tai skaitā arī garāža un saimniecības telpa (kam pieļaujama zemāka temperatūra). Ēka ir energo taupīga - saimnieks ir pārbaudījis, ka ziemā apkurei vajadzīgi ap 7-8 kW sildītāja jaudas + ūdens sagatavošana.

Šobrīd beidzot meklēts atbilstošs katls gāzes apkurei. Ir viens knifs - 1. stāvā ir DEVI siltās grīdas, zem tām savulaik iebetonēti 6 loki pe-al-pe silto grīdu caurules.

2. stāvs silst caur trepju caurumu.

Ūdeni silta dražice 125L kombinētais boileris, pagaidām ar tenu, bet tātad tam ir arī c/a loks.

Gazifikācijas projektā savulaik ierakstīts 24kW katls, tā ka ar birokrātiju problēmu nav.

Acīmredzot, jātēmē uz 14 kW katlu ar boilera pieslēgumu, bet:

1) paturot prātā, ka radiatoru nav - tikai siltās grīdas, ņemt kondensācijas, vai parasto? Katls atradīsies saimniecības telpā, un problēmu nav nedz ierīkot koaksiālo pieplūde/izplūde, nedz augstas temperatūras dūmgāzes skursteni.

2) Ja kondens, tad labāk atstāt to dražice boileri, vai nopārdot, un vietā paņemt piemēram junkers cerapur modul?

3) k. ūdens sagatavošanas procesā katls iziet stipri virs 40 grādu režīma - tad tur no kondensācijas procesa vairs ne miņas?

Lēmums par labu boilera pieslēgumam ir sekojošs: apkaimē ir stipri kaļķains ūdens, kā rezultātā ir vēlme pasargāt katla siltummaini, tāpēc labāk lai ir vēlviens loks katls-boileris, kurā iepilda destilētu ūdeni un to iekonservē uz mūžīgiem laikiem...

tie 7-8 kW ir pārbaudīta lieta - ilgstoši tika izmantota tikai elektr grīdas apsilde, un jauda gramatno novidējota, pie nemainīgi lielajiem mīnusiem (toreiz zonas, kurās nav devi grīdas sildīja vnk ar kalorīferi[garāža]).

Lieki teikt, ka gāzenieki pajautā m2, un momentā saka - ņem 24 un uz augšu kW katlu (kurš pie 7 kW nestrādās normālā režīmā, ja vispār strādās)

Ko ieteiksiet?

Ko nozīmē 7-8 kW? Ja tas ir nepārtraukti, tad tas nemaz nav maz. Es gan ļoti silti ieteiktu likt akumulācijas tvertni, ja vieta atļauj tieši uz apkures loka, kaut nelielu - 100-200L, paprasi Junkeram, viņiem tādas ir un, ja nemaldos, silto grīdu gadījumā bez maz vai obligāts pasākums. Doma tāda, ka katls visu laiku neraustās iekšā ārā, jo, ja būsi uzstādījis 30 atpakaļgaitā un 40 turpgaitā, tu tos 30 atpakaļgaitā sasniegsi pēc 5 minūtēm un katls izslēgsies. Tad atkal ātri nokritīs un atkal katls slēgsies iegšā. Neliela tvertnīte izlīdzinās raustīšanos. Papildus iespējama daudz labāka temperatūras regulācija uzliekot nelielu automātiku ar trīsgaitnieku un maisīšanu ar atpakaļgaitu - tas ļauj grīdā pumpēt zemu temperatūru, a ļa 25-30 grādus, pa taisno no katla tu to nedabūsi. Turklāt 14 vai 24 kW - gāzes gadījumā atšķirības nebūs, tikai deglis un radiators lielāks. Lielais retāk slēgsies iekšā un ātrāk uzsildīs. Par atsevišķu loku uz ūdens boileri - arī tas ir principā obligāts pasākums, citādi sauksi ne tikai cilvēku radiatora skalošanai ar sālsskābi 2x gadā par nesliktu naudu, bet arī radiatoru nāksies bieži mainīt, jo cieta ūdens gadījumā tie ātri mirst. Un tie jau būs lieli rubļi.
Kondensācijas katls ir daudz dārgāks un tur ir kārtīgi jārēķina, vai viņš vispār kaut kad atmaksājas, jo ekonomija jau nav tik nežēlīga. Ņem parasto turbo katlu, kam skurstenis un gaisa truba pa vienu un to pašu plastmasas cauruli caur sienu - kādu vēl īsto skursteni, tev darīt nav ko?

Var jau būt ka betonam ir tik slikta siltuma vadāmība, un atpakaļgaitā pēc 5min sāks nākt 30 grādīgs ūdens, bet man liekas ka uz tiem 7 m3 estricha (siltuma kapacitātes ziņā), tie 200 l ūdens maz ko dos.

Kondens katlam priekšrocība, ka viņš ir efektīvs jau pie jaudas < 4 kW, respektīvi mazāka "slodze" sanāk uz to trīsgaitnieku, jo turpgaitā var iegūt zemākus grādus jau no katla?

Klau - pāris patiesības stūrakmeņi:

1) Kādam spiedienam jābūt sistēmā? Tajā liek membrānas izplešanās trauku - tas skaidrs, bet cik uzregulē pastāvīgo pārspiedienu? Un kapēc?

2) Sistēmā liek cirkulācijas sūkni - turpceļā (starp sūkni un loku kolektoru), vai atpalaļceļā (aiz cilpām pirms katla)? Kāpēc tā, ne otrādi? Ja sistēma ir noslēgta un neelastīga, itkā būtu vienalga kur ir sūknis?

1) [andzja.wordpress.com]
2) Parasti liek atpakaļceļā. Tas ir vēsturiski, jo kādreiz sūkņi bija zemākām darba temperatūrām. Tagad ir arī augstākm, un principā būtu vienalga kurā pusē likt. Ir arī shēmas, kur sūkni turpgaitā, bet tradīcijas dara savu, jo tiek uzskatīts, ka temperatūras režīm tomēr atpakaļgaitā ir saudzīgāks...

attieciba uz kondensacijas neuzraujas uz papildus izmaksam,kas nak aprikojot katlu,tas pats skurstenis ... summas nav mazas ...
par izveli - manuprat var sakt ar cenu piedavajumu savaksanu un tad jau talak domat , uz tiem kvadratiem un nosiltinatu pasakumu faktiski ikmenesa videjais maksajums nedrikstetu but vairak par latiem 40 ( silto udeni neskaitam ... un ari kondensacijas katls to sagatavo 'parastaja' rezima ) ... cik mes te agrak noskaidrojam,ekonomija ar kondensaciju pie tik mazam jaudam bus ne vairak par 20% ... 8 lati menesi ... rupji nemot ... gadiem desmit bus japaiet kamer pasakums pa nullem nostasies ...

Manuprāt, kondens katla priekšrocība ir spējā strādāt lietderīgi ar zemāku izejas temp. Respektīvi kamēr kond. k. varētu nonstopā kurties pie zemākas jaudas, parasto katlu nāksies slēgāt iekšā ārā, radot svārstības sistēmā

Par apkuri, jūs pati atbildējāt pareizi pēdējā komentā. Bet kas ir ar karsto ūdeni, tur nebūs nekādas ekonomijas, katls strādās pie augstām t'.