sanak ta, ka pirmais loks no kreisās ir siltās grīdas 80kvm, bet neesmu to sadalījis sīkāk pa cilpām - uzzīmējis vēl vienu mazo grīdu kolektoru.

Es jauktu siltās grīdas, atomātiku liktu uz radžikiem, bet boileris lai čeko kas siltāks - pats, vai aķis. Nezinu kāpēc jaietekmē plūsmas - katlu slēgtu pie aķiem un patēriņu ņemtu no aķiem atsevišķi.

Par plūsmām skaidra bilde, tvertnēm augšā/apakšā pa diviem pieslēguniem. Pagaidām, kamēr baigi daudz izmaksu kas saistītas ar apkuri un ne tikai negribās nekādu automātiku likt, gribu vienkāršāk un arī lētāk..pēc pāris gadiem jau varēs taisīt ko smalkāku. Laikam jau jēdzīgāka būtu otrā shēma..?

Ja grib lētāk un vienkāršāk pagaidām, tad grīdas taisa, kā vajag - jauc temp un slēgā, vai nu atsevišķas cilpas, vai on/off ar telpas termostatu(pēc kādas telpas). Boileri uzkarina augstāk par aķiem un pieslēdz paštecē, bet radiatoru plūsmai uzliek trīsgaitnieku, ko pagaidām groza ar roku. Arī var uzlikt on/off no telpas termostata..

Apskatījos vēlreiz shēmas... nu nav man skaidrs kā tas viss funkcionēs un turklāt viss sanāk pa dārgo.
Mēģināšu pa punktiem:

0) kas tie par mistiskajiem 20kw siltuma zudumiem? Tie ir pie kādas temperatūras? Izklausās, tu plāno izdzīvot nākamajā ledus laikmetā :) Tas skaitlis tev ir stipri pārspīlēts.
Reāli rēķinies, ka pie -20 ārā tev būs ap 100kwh/diennaktī, bet pie 0 būs ap 50kwh/diennaktī.

1) ja es pareizi saprotu, tad kombinētais boileris izskatās pieslēgts pie kolektora ar savu atsevišķu cilpu, kurā ir sūknis, kaut kāds vārsts un droši vien automātika, kas vada sūkni un vārstu. Pie šāda slēguma bez automātikas un vārsta ūdens uz pašteci dzesēs boileri un tas patērēs lieku elektrību. Izskatās sarežģīti un izšķērdīgi dārgi. Kā arī sanāk, ka boileri varēs uzsildīt (no malkas) tikai tajos brīžos, kad kurēsies katls vai akumulatoros būs augsta ūdens temperatūra. Sanāk salīdzinoši zema lietderība tam pasākumam. Kā arī "sildoties" boileris dzīs akumulatoru atpakaļgaidā salīdzinoši karstu ūdeni, kas arī īsti nav labi, jo tas pēc būtības sajauks silto ar auksto ūdeni pašos akumulatoros. Arī temperatūra boilerī līdz ar to stipri staigās atkarībā no akumulatoru karstuma, bet es neredzu, kas to izlīdzinās. Tu taču negribi applaucēt rokas ar 80 C ūdeni no siltā krāna? Iespējams shēmā vienkārši tas nav uzzīmēts, tad atvainojos.

2) kāpēc tieši 300l izplešanās trauks? Izrēķināji? To var izdarīt izmantojot 9.klases fizikas formulas. Nebaidies, pamēģini. Man pie līdzīga sistēmas ūdens tilpuma rēķinot sanāca kaut kur ap 180 lietriem. Uzliku 200, lai ir ar rezervi. Darbojas ideāli.... pie temperatūras izmaiņām no 20-80 grādiem spiediens izmainās tikai par 0.5 Bar. Tev 250l vajadzētu pietikt ar lielu rezervi, galvenais neaizmirsti saregulēt pretspiedienu!

3) ESBE vārsts 20-43 (droši vien domāji VTA372) siltajām grīdām it kā ir marķēts ar 3.4kvs, bet es ieteiktu tev viņu pirms tam apskatīt dzīvē. Tas collīgais pieslēgums sašaurinās līdz pavisam mazam caurumam uz jaucējkameru. Tur caurplūde ir galīgi švaka. Sūknis grundfos 25-60 normāli varēs strādāt tikai uz otrā ātruma. Ja laidīsi ātrāk būs troksnis un nekāda labuma. Vārsts arī nav ļoti precīzs, tas atkarībā no temperatūras akumulatoros (20-80C) staigās par grādiem 6-8C. Kā arī tas vārsts pēc dažiem gadiem apkaļķosies un kļūs neregulējams (ja regulēsi tad pilēs). Es nesaku, ka tas neder. Šis īstenībā ir salīdzinoši lēts un ātrs risinājums. Vienkārši saku, lai tu arī rēķinies ar sekām.

4) sūkņi.. 4 gab, turklāt paši krutākie un dārgākie. Es pie līdzīgas sistēmas iztiku ar 2 gab. un ņēmu grundfos 2L, kas ir lētāki. Tas displejs ar watiem ir vajadzīgs kā zaķim stopsignāls, jo patēriņa līknes ir dotas dokumentācijā. Nav arī skaidrs kā tie sūkņi tiks vadīti.

5) tas Labdomat arī izskatās kaut kāds dārgs brīnums. Turklāt tur ir vēl viens sūknis, vai ne?
To visu vari aizvietot ar sūkni plus VTC511. Pieliec vēl klāt drošības vārstu, gružu filtru, termometru un manometru. Rezultātā būs labāk un lētāk.

Te jau vēl var kritizēt un kritizēt. To ir viegli darīt. Grūtāk ir rakstīt konstruktīvus ieteikumus.

E, uz aci profesionāli uzrakstījis, patīkami lasīt! :) Ļoti neiedziļinājos, jo to shēmu nepētīju tik detalizēti.
Es tikai par laddomatu. Principā mezgls patīkams, kompakts, bet cena ir mazliet nelāga un tam kompaktumam ir ēnas puse, ja gadījumā kaut kas notiek. Principā, ja cena nebiedē, tad domāju ir vērts pamēģināt. Ja nepatīk, tad tiešām kā teikts to aizvieto ar sūkni un to termostatu. Manometrs manuprāt tur gan ir lieks, jo tas tev gan jau būs drošības grupā. Vēl meistari mēdz ap to laddomat analoga mezglu apvilkt rezerves apeju ar pretvārstu - ar domu, ja sūknis negriež, tad lai tajā brīdī caur to apgaitu uz pašteci varētu būt cirkulācija. Vienreiz kaut kas tāds bija redzēts, un tas strādā. 40kw katlu spēja apmierināt pie izslēgta īsā loka sūkņa.

Tas VTA372 gan liekas nepelnīti pelts, jo cik man zināmi šādi slēgumi, tad tie kalpo labi. Līdz 100m2varot taisīt. Par ūdens boileri paštecē aizmirsu piebilst, ka jāmetina atsevišķi atzari no aķa

O!, supper beidzot kārtīga atbilde :) tagad jāmēģina tas viss salikt pa plauktiņiem un uztaisīt visu pareizi.
Jā , par boilera darbības nodrošināšanu ar biju aizdomājies.. mana doma bija tāda: termorelejs priekš boilera sūkņa ieslēgšanas katla izejā pirms aķiem un uz ~80* ieslēgšanos, kā arī boilerī termorelejs kas izslēgtu sūkni lai nepārsniegtu 60* un lai nebūtu tā, ka dzen karsto atpakaļgaitā tad jāliek arī jaucējs?
Par izplešenās tvertni - pirkta lielāka jo plānā bija lielāka tilpuma akumulācijas tvertnes, bet vietas apsvērumu dēļ sanāca tā - gan jau nākotnē būs vēl viena tāda paša tilpuma.
Par sūkņiem vairāk piesaistīja autoadapt funkcija, nevis watu displejs..kā arī sanāca dabūt tos par ļoti patīkamu cenu :) hmm sūknim termoreleji uz ieslēgšanos ir shēmā "uzlikti" .
Par laddomatu - kompaktums bija ļoti svarīgs, kā arī aktuāls bija moments, ka tas spēj nodrošināt caur sevi tieši pašteci no tvertnēm elektrības pazušanas gadījumā.

....un boilerim savs loks ar savu sūkni, jo tas atrodās blakus telpā novietot katlenē to fiziski nav iespējams, kur nu vēl virs/pie tvertnēm...

*) Es nesaku, ka VTA372 ir slikts. Es tikai vēršu uzmanību uz tā mīnusiem. No pieredzes varu teikt, ka tas spēj nobarot arī 140 m2 siltās grīdas.. bet nu tā caurplūde ir par mazu. Rezultātā pie -20 vajag celt augšā turpgaitas temperatūru.

*) Konstruktīvs ieteikums JE:
apskaties šitāda tipa siltuma akumulatoru:
[sinvia.lv]

Konkrēti modeli SN-AB950, kas ir ar iebūvētu 250 l tvertni siltajam ūdenim. Tas tev ļoti uzlabotu siltā ūdens daļu tavā shēmā. Respektīvi mans ieteikums ir vienu tavu lielo akumulatoru aizstāt ar šito kombinēto akumulatoru, bet tavu kombinēto siltā ūdens boileri aizstāt ar mazu, bet kvalitatīvu elektrisko boileri (piemēram kādu no Drazice 100 litru). Savienot tos sekojošā veidā:
aukstais ūdens - > iebūvētais boileris akumulatorā -> elektriskais boileris -> ūdens krāns

Rezultātā normāli ekonomēsi uz elektrību (atšķirībā no esošās shēmas). Kā arī tev nevajadzēs 1 sūkni, kas patreiz domāts kombinētā boilera cilpai.

Ak jā, plānotie 3 siltuma akumulatori izklausās par daudz. Ja nu vienīfgi tev galīgi caura tā būda :)
Es liktu 2 un turklāt vēl slēgtu tos virknē, bet nu tas ir mans personīgais uzskats, kas atšķiras no ierastajām bildēm internetā.