Doma,ka laukos no particibas maizi cepa? Tadel jau ari Tev teicu,ka piemeram vel fatera ome maizes krasni kurinaja 1x divas nedelas un vienmer eda svaigu maizi,jo vienkarsi kvalitativai lauku maizes paris nedelas struktura vispar nemainas,ka mes te esam pieradusi,ka 12h kukulis sasezas lidz nepazisanai ... tur ari ta ekonomija saveidojas,ka kurinaja reti un cepa uzreiz tadu apjomu,lai pietiktu paris nedelam,iespejams vel radiem un cieminiem ... bet Tev cik saprotu,pamata definicija bija muzigais dzinejs,jebkura diennakts laika optimala temperatura,iesauj miklu un iznem gatavu produktu,bet ta jau ir rupnieciska razosana un attiecigi tas bus patstavigas izmaksas

varbut nem sadu un miers - [www2.neoshop.lv]

DsKs

Kapēc mūžīgais dzinējs? Viens no pastāvīgajiem šeit komentētājiem maksā 200 ls mēnesī par elektrības apkuri(laikam aaaa, ja nemaldos, bet varbūt maldos). Nu un, ja tas siltums nāktu no c epeškrāsns, tad dēļ katras bulkas nebūtu jāpiemaksā neviens santīms.
Ja es savā (teorētiski) vienīgajā krāsnī iebūvēju izolētu kameru, kura termiski saistīta ar kurtuvi, bet izolēta uz ārpusi, tad varu 3 reiz dienā tur iemest "pļocku", kā to dara RIMI. Un vai tad tā nebūs ekoloģija, ja man nevajadzēs darbināt savu Mazeratti?

Ķieģeli, neņem ļaunā, bet zini, ej pīpē to savu zāli citur. Kaut kādi bezsakarīgi teksti par kaut kādu lētu maizi (kā var cepot pāris kukuļus kaut kas sanākt lētāks par rūpnīcu, kurā cep 10 tūkstošus kukuļu). Apreģelisj, ko tu vispāt gribi? Lēti nesanāks, tas ir zirgam skaidrs. Labi? Labi arī nesanāks, ja tu maizi par "pļocku" sauc. Izskatās, ka ideālā variantā tu gribētu sūdus katlā raudzēt un uz siltā sūdu katla vāka cept savas pļockas - nu vai kaltēt. Būs lēti un silti. Tu vispār mūžā kaut ko pats esi izcepis? Maizes cepšana ir vesela māksla, ar saviem knifiem, pieredzi un smagu darbu. Tas pats Skauģis nu jau labu laiku rīko ekskursijas uz savu maizes ceptuvi un tie, kas tur bijuši iznāk ārā citi cilvēki, jo visi kā viens saka, ka nekad nebija iedomājušies, ka maizi cept ir TIK ļoti fiziski smags darbs.
Stikla nogrieznīši...tpu...

Vot pasakiet, kur rodas tas muļķības par pagalmā stavošām maizes krāsnīm? Tādas varbūt var mūret kautkur Dienvidamerikā vai Āfrikā, kur karst klimats un siltumu nevajag. Latvija maizes krasnis vienmer izmantoja kā apkures elementu un tas bija mājā iekša. Vasarā, kad sakurināja maizes krāsni, tad gaja gulet kūtsaugšā, toties mājā nekad nepelēja drēbes, jo siltums jau par skādi nenāca.Ja maizes krasni izmanto ka siltuma avotu, tad nekadas papildus izmaksas maizi cepot nerodas un pašizmaksa sanāk ļoti maza. Man sieva katru dienu kautko uzcep plits cepeskrāsnī, jo plīts ta tāpat kurās :) Varianti par pagalma novietotu krāsni ir pilnīgi garam. Malka nodegs pilnīgā bezjēgā,, ja tiks lietus virsū, māli izsķīdīs un krāsns sabruks. Maizes krāsnī nekad netaisa nekādu papildus siltinājumu kurtuveiun ar vatēm jau nu točna nē :)

aaaaa

Es neņemu ļaunā. Tev, taču jāsaprot, ka es apzināti lietoju to provokatīvo "pļocku", lai spēcīgāk izteiktos. Tas ko Tu pērc katru dienu veikjalā ir tā pati konveijera pļocka.Tu visu mūžu esi pārticis tikai no tādām konveijera pļockām. Nu tagad mēs sākam runāt par to, ka varētu izcept maizi bez konservantiem, uzlabotājiem, pretsalipšanas līdzekļiem, citronskābes un vēl desmit sūdiem.
Un Skauģis(cepur nost)māk cept maizi, bet visi pārējie ir idioti. Tādēļ jāturpina rīt konservantus?
Laba ideja. Vest pensionārus ekskursijā pie Lāčiem. Lai saostās. Lai skatās, kā vajag.
Arī jsunam cilvēkam, diez vai vajag uzņemt organismā konservantus? Bet vecam?Kas ir konservants?????? Atbilde viennozīmīga.

sorry kļūda

Arī jaunam cilvēkam....

Brīvdabas muzeja filiālē "Vītolnieki", skat. [www.draugiem.lv]
Maizes krāsns ir lauka virtuvē, kas piebūvēta blakus pirtiņai. Vasarā varēts iet pirtī tikai no maizes cepšanas vien. Ziemā piekurināts papildus ar pirtskrāsni. Pirtī varēts iet arī kurinot tikai pirtskrāsni.

Norvēģijā ir redzētas mūsdienīgas nelielas ar malku kurināmas maizes cepamās krāsnis - ar čuguna-stikla durvīm, kā jaunlaiku kamīniem.
Man bija doma pirtskrāsni būvēt ar zemu, gana plašu kurtuvi, lai var izmantot arī maizes cepšanai. Krāsns masa ģeldēs i vienam, i otram mērķim.

No www: "Maizītei vajag mieru, tad neder skraidelēšana iekšā un ārā, un, nedod Dievs, vēl caurvējš. Jaunie vairs negrib cept maizi. Pie manis jau arī pa kādam ir atnākuši pamācīties, bet... Jā, maizīte garšo visiem, tomēr to fiziski smago, ilgo un karsto darbu vairs neuzņemas.

Taču ir arī vieglāks variants. Ja nu tiešām sakārojas mājās ceptu rupjmaizi, autore iesaka recepti, ko var realizēt arī tad, ja nav gruntīgas krāsns, bet jāiztiek ar gāzes vai elektriskās plīts cepeškrāsni. Palielā plastmasas vai māla bļodā iejauc miltus ar siltu ūdeni, pieber sāli, ķimenes un iedrupina veikalā pirkto rupjmaizes ķieģelīti (tas piešķir specifisko skābumu). Tālāk secība tāda pati: ik pa laikam izklapē, pārber miltus un pēc kāda laika mīca mīklu. Ja vēlas, arī no šīs mīklas paņem sakasnīti, ko uzglabā un izmanto nākamajam cepienam. Protams, šie trauki atšķirībā no muldiņas ir jāizmazgā." Tā lūk: Nevajag neko taisīt....pavisam lēti.....

Nav man ģimenē nevienas vecas vecenes, kas ar sakasnīšiem čakarētos. Visas jaunas, piselīgas. Pašam jau tā pļocka būs krāsnī jāiemet. Un labāk jau tā, nekā vasarā uz celulītiem skatīties. Žēl, ka neviens neizsspļauj kādu konstruktīvu ideju.