Man izskatās, ka viss atkarīgs, ar kādu attieksmi pie tām iestādēm vērsies. :) Man arī nomas līgumu Zemesgrāmatā nostiprināja 3 dienās, bet Valsts vides dienests savus tehniskos noteikumus izgatavoja 12 dienās (nevis 30). Nelikumīga būvniecība? Nē, nekur nepiesējās. NAV viss centimetrs centimetrā, bet man sacīja, lai par šo nesatraucos, nav tik traki. Būtiski piebilst - ka inventarizēja jau tikai ēkas perimetru, jo iekšsienu jau nav. Bet nu kopumā jā - es tiešam esmu priecīgs par Ogres VZD nodaļas darbu. :)

Nupat savā blogā iemetu aprēķinus ar apkures sistēmas tāmēm KPFI projekta gadījumā un gadījumā, ja veidotu sistēmu lētāku bez KPFI. Varbūt ielūkojieties, nokomentējiet sastāvdaļu cenas.
[salmiunmali.lv]

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

JānisL

Nemet visu vienā maisā. Te ir kautkas pilnīgi pretējs. Te nav pārkarsētas metāla virsmas, kuras gaisu pūš. Te ir mērena, patīkama vidēji silta virsma, kuru nekur nepūš. Kuru var akumulēt ķieģeļos. Ir garas cukas, kurās plūst perfekti sadeguši silti dūmi (super gāzģenerātora sadegšana- 2 reiz vairāk lietderības koeficients, nekā normālās kurtuvēs). Dabiski, ka tās mucas vietā jāliek virspusē šamots, bet sānos vai nu eleganta metāliska siltummaiņa virsma, vai tas jānoslēpj dizainiski.
Jēga ir tajā super gāzģenerācijas degšanā, par ko jau te tikai runā, un tajā, ka vilkme ir pietiekoša pat bez skursteņa. Bet nu tur jāuzmanās. Ja dūmcaurules ir viengabala tad nav problēmu. Bet kāda problēma uzlikt dūmu nosūcēju, jo dūmi tik knapi silti un kvēpi nevar būt, jo supersadegšana.
Gan jau pēc 5 gadiem tiks piedāvātas tikai šāda principa krāsnis. Laikam jau viena daļa jau tagad ir tādas. Tās, kuras cimperlīgākas. Kur sadegšana notiek gandrīz vai dūmkanālā. Un garā, bet šaurā. Bet pirms tam ir malkas chambers. Kurtuves nav. Tas nodrošina konstantu skābekļa un deggāzes proporciju visā procesā un tur nav liekās, parazītiskās gaisa masas plūsmas, kas ir normālā kurtuvē, kur degšana notiek tikai vienā segmentā un garām plūst gaiss no ieplūdes, kas beigās veido vidējo aritmētisko t. Bet te nav vidējā aritmētiskā un tas ir galvenais.

Kāpēc tieši šo modeli? - man ieteica zināms cilvēks, kam var ticēt. Bet stāsts nav par modeli, bet drīzāk par večiem, kas tos tirgo/izplata/liek. Tie ir daži no retajiem LV, kas ar SS nodarbojas jau ļoti daudzus gadus un tiešām zinot, ko darot. Viņi ir likuši dažādus modeļus, NIBE, vēl tur kaut kādi utt. Esot ļoti būtiskas atšķirības starp zviedru un vācu sūkņiem un likšanas tehniku. Viņu vārdiem veco zviedru skolu vajagot ar likumu aizliegt :) Atšķirība - svensons liek lielas resnas caurules un milzīgi garus kontūrus. NIBE skapī stāvot tāds cirkulācijas sūknis, kas rij 0.5 kW un COPā netiek ieskaitīts. Vācieši liek daudzus īsākus kontūrus un pavisam nelielas jaudas cirkulācijas sūkni, turklāt štībeļa sūkņa rādījumos cirkulācijas sūkņa patēriņš tiek rēķināts iekš COPa. Starp citu - nupat jau savos jaunajos sūkņos svensoni arī ir pārņēmuši vāciešu skolu un liek kolektoru un daudzas cilpas. Vēl interesanti - šiem sūkņiem NAV!!! istabas temperatūras sensora! Visa darbība tikai un vienīgi pēc āra temperatūras. Protams, ja grib, to sensoru var dabūt un arī uzlikt, bet ražotājs sakot, ka ja gribot, lai tas sūknis labi, stabili un ekonomiski strādātu - tikai un vienīgi pēc āra gaisa temperatūras. Telpas siltums tiek piedzīts pēc kaut kādas līknes, ko iestata pašā SS. Spēlējoties un eksperimentējot ar to var panākt vēlamo telpas temperatūru. Nu nezinu, pagaidām tā ir tāda teorētiska muldēšana, nav jau man vēl pagaidām nekāds ne sūknis, ne kas. Kad būs, tad arī varēšu vai nu slavēt, vai lādēt...

Tā ir par to āra t devēju. Iestata cik grādu gribam pie -20 un šis pārejo aprēķina.
Var ar bultām + - padzit uz leju vai augšu, bet tad mainās līknes slīpums.
Vienīgi kad ārā ir marta saule un māja iesilst no saules, liekas ko šis tur raujas, bet nu toties vakarā retāk slēdzas iegšā, jo māja silta un neatdziest tā atpakaļgaita tik ātri.

aaaa, ko tu domāji ar to, ka tikai āra t sensors? Gribi teikt ss kurina vienādi, neskatoties uz siltuma zudumiem konkrēta laika periodā? :) Arī manam ss tāda istabas t sensora nav, respektīvi, t sensori ir 3 - āra gaisam, ārējam siltumnesējam, un iekšējam siltumnesējam. Atvainojos par terminoloģiju :) Istabas t sensorus grīdu kontūru gadījumā slēdz pie kolektora, tādi regulējot, cik lokus silda, attiecīgi arī mainās ss kurināšans ilgums.

Aaaaarggghhh, kā es varēju būt tik neuzmanīgs!!!! Izskatās, ka mans starts KPFI konkursā ir zem ļoooti lielas jautājuma zīmes! Konkrēts aplauziens paša neuzmanības dēļ! Īsi izsakoties – nopietni jāpārdomā startēšana KPFI projektā, jo ar malkas katlu es varu dabūt finansējumu tikai 22kW x 50 Ls = 1100 Ls apmērā! Un tas arī vissss!! Steidzami pārlūkošu / pārkalkulēšu iespējas izmantot kaut kādu granulu (kombinēto) katlu, kam ir pieejams lielāks atbalsta finansējums (116 Ls uz kW). Pretējā gadījumā – aplauziens pēc pilnas programmas. Shit happens! Savā blogā ziņošu par “sekmēm”.

Malkas katlu atbalsts KPFI diži daudz neinteresē, granulas gan viņi atbalsta nopietnāk.

2janisl

kaadeelj gan likt uudeni kaa agjentu? keramikai nav t* ierobezhojumu kaa uudenim. kochegaaree uz 1000 graadiem, bet istabaa ienāk ilgu laiku tikai 60*. vai tikai taadeelj, lai buutu sajuuta, ka kautkas par velti?

nusuudu Wrote:
-------------------------------------------------------
> 2janisl
>
> kaadeelj gan likt uudeni kaa agjentu? keramikai
> nav t* ierobezhojumu kaa uudenim. kochegaaree uz
> 1000 graadiem, bet istabaa ienāk ilgu laiku tikai
> 60*. vai tikai taadeelj, lai buutu sajuuta, ka
> kautkas par velti?


Neņem ļaunā, bet īsti neiebraucu, par ko Tu tagad runā?? Nenovirzamies no topika tēmas - KPFI projektu konkurss un visas ap to saistītās štelles....

tu gribi eertiibu, lai var pa retam iekurinaat un visur ir vienmeeriigi silts. mazaak darba, mazaak kurinaamaa.
ja taa ir, tad kaadeelj izveelies uudeni, kaa siltumagjentu? vinjam jau ir ljoti shaurs t* diapazons. no 20 - 100 graadiem. keramikai(kjiegjelim) 20 - 1500. un kad tas peedeejais siltums beidzot iznaak cauri, tad ar mums vinsh vilabaak noder. 2 vienaa. siltuma gjenereeshana un akumuleeshana.
otrkaart: laba sadegshana nav iespeejama, ja blakus ir siltummainis(c/a uudens sildiitaajs). kurtuvee jaabuut vismaz 1000 graadiem un to nevajag bremzeet.

sildiit griidas, palodzes? tas ir neekologjiski, izshkjeerdiigi. eiropaa sen secinaajushi, ka siltuma avotam jaabuut centraa, kaa jau tas veesturiski ir vienmeer bijis.

kaads ir tavs arguments uudenim?