Titānu var "paņemt" no vecajiem AGV gāzes katliem sildītājiem. Man viens ir, bet to es glabāju tieši tādiem mērķiem pirtij.

Titānu, tāpat kā pirts krāsni, metināju pats. Nekādu baigo zinātni nebīdīju un ekselī neko nerēķināju :) No metāllūžņu vācējiem noandelēju gāzesvada riktīgi resnu trubu, abos galos piemetināju kautkādus lauksaimniecībā izmantotus ripuļus un pa vidu iemetināju skursteņa trubu- vot i visa matemātika :) Skaidrs, ka skursteņa diamatram ir liela nozīme, bet mūrētā skurstenī to nosaka standarta ķieģeļu izmērs. Savulaik izstudēju teoriju par skursteņa diametriem un cuku izmēriem rierī. Kad man virtuves plīti mūrēja vecs meistars, tad nācās ar viņu pastrīdēties, jo visu biju izštukojis pareizi, pēc teorijas, bet meistars saka- man pofig tava teorija, tūlīt aiz plīts cepeškrāsns jābūt riktīgam tilpumam dūmu kanālā. Es šim skau, ka tā teorētiski nav pareizi, a šis atbild- ja taisīsi pēc teorijas, tad četreiz gadā tīrīsi cukas. Jāatdzīst, ka vinam bija taisnība un tai bedrē tagad sakrājas pelni un cukas ilgāk neaiziet ciet. Tā nu es tagad skursteņa, trubu un cuku lielumu taisu pilnīgi uz čuju, bet sanāk :) Tās lietas vienkārši ir jāsajūt. Vesala epopeja man bija ar mūrnieku, kurš mūrēja palīgmājas rieri. Nu ne par ko negribēja taisīt manis izštukoto šīberu sistēmu. Tā i skaidrā valodā pateica nah** tev to vajag, jo snāk vairāk darba un sarežģīti. Kamēr es fleksēju ķieģeļus(neļaušu tak pa vecam ar mūrnieka āmuru dauzīt), tikmēr šis sāk mūrēt pa savam :) Beigās jau samūrēja, kā es gribēju un tagad varu dūmus laist visos veidos un sildīt to, ko man vajag.

Plītij tukšā telpa droši vien kalpo kā kurtuves pagarinājums, lai viss paspēj sadegt. Nereti redzēts, kā oranža gune cepeškrāsnij garām skrien.

Kurtuves pagarinājums gan īsti nesanākm bet gan vieta kur skrājas pelni un netiek tālāk ierauti cukās. Uguns jau protams tiek ierauta arī tālāk par kurtuvi. Tapēc jau sildmūra sākumā jāizmanto ugunsdrošie ķieģeļi.

vai titāns sildās tikai no dūmgāzēm vai arī uguns skar.

Pareizais princips ir: vispirms kurināmo un tā karšanas procesā radušās gāzes sadedzinam pēc iespējas augstākā temperatūrā un optimālā skābekļa daudzumā, pēc tam atlikumu dzesējam, cik varam atļauties.

Pirts krāsnij man ir speciāla augšas gaisa padve un uguns gan ja vēl iesprūk arī titānā. Nav jau slikti, ja uguns ieskrien trubā, kuru dzesē ūdens. Titānu grūti uzkurināt kā apkures katlu un dzīva liesma neļauj tik daudz darvai un sodrējiem veidoties.

Tuvu virsmai plūsma vienmēr ir lamināra, tāpēc labāk vajadzētu būt, ja viss, kas varētu pielipt, jau būtu sadedzis.

Tā jau ir, bet malka dažāda, vilkme atkarīga no vēja un āra temperatūrus, boilerī ziemā ūdens knapi ar plus grādiem, u.t.t. Reālā dzīvē tak neviens nečakarējas un nepēta, kas tai titānā iekšā notiek. Ja sāk sliktāk sildīt, izbrauc ar skursteņslauta drāšu skotu un viss atkal ir OK :)

Par dzīvo liesmu uz Titānu jautāju tādēl, ka runājot ar ražotāju, kurš teicās, ka tīri no dūmgāzēm boilers dikti ilgi sildītu to ūdeni tāpēc šiem tas stāv uz liesmas, ka ap 1h laiku viss jau silts. [www.kadiki-arv.lv]