Es briesmīgi atvainojos, lai nelabaijs man stāv klāt, ka neizlasīju visu, jo citādi aizmigšu. Bet kāda suņa sūda dēļ , vajag sadārdzināt to suņa sūda krāsni ar tiem suņa sūda podiņiem? Normālu lētu ķiģeļu krāsni. Es pašlaik sildos. Būvēta pirms 50 gadiem. Baigi primitīva. Bet tur jau tas kaifs. Pat pelnu restes nav. Tas ir sūdīgi, jo ilgi nevar šīberi aizvērt.

Ar podiņiem var retāk kurināt = malkas ekonomija. Man tomēr arī tagad ķieģeļu, bez pelnu restes. Nav tik traki, ja māk ar durtiņām un šīberi strādāt. Man tāds kalibrējamais instuments, ķipa armijas nazis ar daudziem atvāžamajiem ar ko durtiņu atvērumu regulēju. Slinkims gaidīt, miegs nāk, pataisu lielāku spraugu durtinām un lielāku šibera atvērumu, ātri izplēn.
Ja garais vakars mājās, tad ar oglēm vien var super karstu krāsni dabūt. tas gan aizņem pāris stundas pēc degšanas.

Man rodas tādas domas, ka puse siltuma iziet gaidot, kad varēs taisīt ciet šīberi un pēc tam arī caur aiztaisīto šīberi. Tas jau gan vienkārši risināms, izmantojot to siltumu blakus telpu sildīšanai.

Kas tie par murgiem ar tiem podiņiem? Retāk kurināt? Vai tur kāds perpetums ielīdis vai NLO? Šizofrēnija? Toxoplasma gondii?

Šīberi jātaisa ciet pakāpeniski, to varētu mēģināt automatizēt ar temperatūras vai skābekļa devēju. Savukārt aizvērtā režīmā siltumu palīdz taupīt krāšņu veidi, kas tur siltumu "zem kupola" ar apvedceļu (B tipa standartkrāsnis jeb krāsnis ar "paralēlo" slēgumu jeb "brīvo gāzu kustību"), tomēr īstai efektivitātei manuprāt jātaisa ciet arī skursteņa augšējais gals.

Brick: podiņu ideja ir primitīva - tā ir daļēja krāsns siltumizolācija no ārpuses, līdz ar to krāsns siltumu atdod lēnāk, nav tik strauju temperatūras svārstību. Nu te gan jāpiekrīt, daži te runā tā, ka tur tiešām perpetums būtu iemājojis. Nekādas maģijas jau nav - sadedzinot malkas daudzumu X rodas siltuma daudzums Y, kas pareizinot ar krāsns lietderības koeficientu C dod lietderīgi saražoto siltumu mājā Z. Un ir absolūti vienalga, vai krāsns ir no ķieģeļiem, podiņiem, čuguna vai no Toxoplasma gondii, tāds siltuma daudzums mājā arī paliks. Protams, te atkal ir nianses. Sadedzinot čugunkā temperatūra strauji uzleks, istabā būs +30, bet no rīta jau +15. Galu galā jo lielāks delta t, jo lielāki mājas siltuma zudumi. Ideālā variantā to siltumatdeves laiku vajadzētu izstiept maksimāli garu, bet ņemot vērā krāsns virsmas laukumu un temperatūru - tā teikt, lai pietiek, lai ātrāk nedziest kā silst. Ideālākais ir ūdens siltuma akumulators, jo tur siltumu dozē automātika. Mūrētas krāsns gadījumā risinājums noteikti ir siltummasas palielināšana - jo tā lielāka, jo mazāka būs tās gala temperatūra un vienmērīgāka siltuma atdeve telpai.
Par krāsns durvīm runājot atkal teikšu, ka tās klasiskās čuguna durvis un vispār kurtuve ir simtiem gadu veca un steidzami brēc pēc uzlabojumiem. Man norvēģu kamīnkrāsns lielākais pārsteigums bija gaisa padeves atveres. Pielādējot pilnu muti ar malku ar iebūvētām gaisa atverēm pietiek, lai malka degtu ļoti skaisti, bez kūpēšanas, no skursteņa dūmi kā no gāzes katla - praktiski neredzami. Un interesantākais, ka gaisa atvere max. vaļā nav lielāka par pāris cm*pāris cm. Un pelnu reste absolūti nav vajadzīga. Praktiski nevienai rūpnieciskai krāsnij tādas nav. Iemesls ļoti gudrs - pelni ir labs siltumizolātors un neļauj degošajām pagalēm dzist no apakšas ar auksto gaisu, palielinās degšanas temperatūra, palielinās krāsns lietderība. Un virsgaiss ir obligāts! Par gaisu runājot, pilnīgi pietiek, ja krāsns durvis paver dažus milimetrus.

vesela zinātne te izskan ...
1) Kurinot krāsno durtiņas dažus mm vaļā
2) kad ogles bez liesmas, durtiņas ciet un šībers pievērts atkarībā no konkrētās krāsns specifikas (vilkmes utt )

Ja durtiņas labi noslēdzas, nekas tur nav baigi jāgaida ... vakarā ja kurina, pirms gulētiešanas durtiņas ciet, šīberis puspievērts ...

Nēnu var jau visu vakaru bakstīt ogles, ja darīt nav ko un ja gribās lai visas ogles izdeg.

Bet ja netaisa durtiņas ciet uz brīdi, kad ogles bez liesmas ..... siltums skurstenī lielākā daļa

Varbūt ne obligāti šīberi jātaisa pakāpeniski, iespējams, pat labāk pakāpeniski taisīt ieplūdi. Jaunajām rūpnieciskajām krāsnīm, cik zinu, izejā pilnīgi noslēdzoša šībera nav (tās atbilst pretrunīgā LBN 231-03 22.punktam).

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Varbūt ne obligāti šīberi jātaisa
> pakāpeniski, iespējams, pat labāk pakāpeniski
> taisīt ieplūdi. Jaunajām rūpnieciskajām
> krāsnīm, cik zinu, izejā pilnīgi noslēdzoša
> šībera nav (tās atbilst pretrunīgā LBN 231-03
> 22.punktam).

Nu jā, bet vecās čuguna durtiņas pilnīgi nenoslēdz, vienai krāsnij man vispār kaut kādas pašķības. tad ir vērts šīberi pavirināt ;)

Vispār ir vērts padomāt kā uztaisīt vecās durtiņas ar "aizlaužņa" tipa mehānismu, kāčugunniecēm

Apkures akseksuāru veikalos (piemēram, Būvniecības ABC) nopērkamas karstumizturīga tekstilmateriāla blīves ar līmes slāni līdzīgu līmējamajām logu gumijām.

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Apkures akseksuāru veikalos (piemēram,
> Būvniecības ABC) nopērkamas karstumizturīga
> tekstilmateriāla blīves ar līmes slāni
> līdzīgu līmējamajām logu gumijām.

par to man ir skaidrs, bet tas nelīdzēs, no galvenais vajag izdomāt lai pagriežot rokturi, durtiņas piespiež un nofikšē aizvērtā stāvoklī. Vecā tipa durtiņām ir tikai pievēršana bez jebkādas fiksācijas