Zaļā māja skaitās ja apkurē gada laikā neiztērē vairāk par 15kWh/m2, bet mājas kopējais enerģijas patēriņš nav lielāks par 120kWh/m2
No tā izriet, ka ja es savā mājā visur saliktu kvēlspuldzes, un ziemā skatītos pāris plazmas televizoru, tad man apkure vispār nav vajadzīga, jo mājas kopējais enerģijas patēriņs ir zem 120kWh/m2.

Mājas kopējā platība apkurei 200m2 kpējais elektroenerģijas patēriņš 9000kWh/gadā, tajā skaitā SS patērē 4600kWh/gadā. Takā SSražo arī silto ūdeni, tad var pieņemt ka vidējais koeficients ir 4.3 - kopais saraotais siltums ir 19780 kWh. Ja saskaita kopā SS saražoto siltumu ar mājas pārējo patēriņu(no kopējā mājas patēriņa jāatņem SS patēriņš), tad sanāk 19780+4400 =24180, kas pēc ēkas kpējā enerģijas patēriņa atbilst pasīvajāi mājai - 120*200=24000

Tīri apkurei uz m2 SS patērēja ap 3450 kWh tātad 17.25kWh/m2 vai saražotais siltums 17.25*4.5=77.6 kWh/m2

JanisJanis
Neobjektīvs Jums pētījums.
Vannas istabā stāv komunisma laika 100 litru boileris bez siltumizolācījas, kurš piesilda vannas istabu atliektiem galiem. Sievasmāte uzstāj, lai es negriežu WC radiatoru ciet, bet ko es varu darīt, ja man no tā karstuma galva sāk sapēt, tolkam nevar ieiet nomazgāties. Nu bet viņai redz patīk, kad gan ziemā gan vasarā vannasistabā ir virs +30°C. Protams logs arī ir ielikts neatverams. ;)
Un esmu sakāries ar vairākiem tādiem cilvēkiem. Tad jādomā kurš kWh cipars ir precīzāks. Tas kā ir jābūt vai no konkrēta cilvēka dzīvot pieraduma.

maaja 312 m2 pec projekta, no kuriem 46 m2 garazas - var kurinaat bet neprasaas mazaak par 15 gradiem taa ari nenokirtaas, kaa ari 37m2 ir balkoni lieveņi.

No taa iziet ka apkurinaam 229 m2 visur siltaas gridas, apkure siltumsuknis, elektriba LED un ekonomiskaas protams cepene, plits trauku masinas viss elektriskais 2010 gadaa par elektribu visu kopeejo noterejaam 14050 kwh/229=61.3 uz vienu m2 gadaa
domaju ka ir OK. Temperaturu var regulet katraa istabaa un berniem ir ~ 22 gradi. paarejaam maajaa ir ~ 21 graads . baigi ok

Energoefektivitātes rādītājs ir domāts tam, lai vispār būtu kaut kādi kritēriji būvējot un ceļot jaunas ēkas, vai rekonstruējot vecās. Jo citādi sanāk tā, ka es varu izbūvēt ēku no metāla karkasa, to apšūt ar vienu riģipša kārtu un pārdot tādā pašā cenā, kā kvalitatīvi nosiltinātu ar 50..100cm minerālvates ēku. neviens taču neliedz 100% dzīvot akvarījā un tajā vasarā kondicionēt gaisu vai ziemā to piesildīt.
Būtībā var teikt, ka šim enef. rādītājam pērkot vai pārdodot vai pat ekspluatējot ēku jāspēlē tādi pati nozīme, kā interesējoties cik lielu platību es nopērku vai cik liela ir virtuve 5 vai 25m2.
Netieši šis rādītājs skar tādas valstiskas intereses, kā to cik tad valstij nepieciešama enerģija.. vai pietiek ar vēja radīto enerģiju vai jābūvē atomstacija pie katras pilsētas.

Jā, pērkot māju droši vien var skatīties uz energoefektivitāti. Lai gan, ar krievulaikos celtajām majām tāpat viss ir skaidrs, bet pirkt māju, kura celta celtniecības buma laikā un stāvējusi vairākus gadus bez apkures, nu galīgi nav prāta darbs. Tā kā, īpašu jēgu gan tai energoefektivitatei es neredzu. Savā mājā jau es tāpat zinu pa kuru paksi vējš zēģelē :)