Neesmu pret izgudrojumiem...man sudraba medaļa VDNX izstādēs par "izgudrojumiem"....Bet lai izgudrotu, ir jāapgūst materiāls ap kuru vēlies "gudroties". Tas ir, jāzin, kas ir jau izgudrots! Un tad jāieliek sava erudīcija jaunattīstībā. Un ja cilvēks iedomājas kaut ko izgudrot, tad viņa žēl, ka tas jau pašos pamatos nesaprot pašu būtību, bet jau dod savas idejas apspriešanai.......

Esošais katls (OPOP 430) ir ar jaudas rezervi.
Katlā auksts ūdens neieplūdīs, jo esošais 3 ceļu termovārsts ESBE 60 neļauj uz katlu no lielā loka plūst aukstam ūdenim. Vārsts sāk atvērties virs 60 C un sajauktā, uz katlu plūstošā ūdens temperatūra, ja no lielā loka nāk auksts ūdens 20 C, ir ap 65 C.
Manai shēmai pluss ir vienkāršībā un mazās izmaksas. Sistēmai no automātikas ir vajadzīgs tikai trīsceļu termovārsts, kurš neļauj katlā ieplūst aukstam ūdenim. Un vajadzīgs otrs cirkulācijas sūknis, taču tiks taupīta elektrība, jo abi sūkņi netiks darbināti vienlaicīgi nevienā brīdī.
Mīnuss varētu būt tas, ka pa cauruli gar radiatoriem, kad telpas siltas un radiatoru termovārsti ciet, plūdīs karsts siltumnesējs 75 līdz 90 C. Tomēr virs 80 C tas būs tikai tad, kad no akumulatora uz katlu sāks plūst jau daļēji uzsildīts ūdens. Bet tāds tas būs tikai jau akumulatra uzpildes beigu daļā.
Palabojiet mani, ja kļūdos. Shēmu vēlams aplūkot 3, kur izmests liekais, kas neattiecas uz šo tēmu.

Otram sūknim ķēdē vajag pretvārstu, jeb katls, sasniedzis temp dzīs karsto ūdeni ari caur aķi pa taisno, caur to otro sūkni. Aķī derētu kāds seperators, kas ļautu ienākošajam ūdenim izplūst attiecīgā siltuma līmenī...Ja jau nav iespējas izveidot standarta shēmu, tad varbūt var mēģināt šādi kulstīt to āķi, bet tad varbūt labāk tiešu rori ar vēlvienu termovārstu, kas, uzsilstot atgaitai, ļauj pūst karsto ūdeni aķa augšā...kautkā tā, lai nerodas pilnībā neizkurinot tk remdens ūdentiņš..

Nu tiešām ja jau cilvēks ir izgudrojis šo shēmu vai tik provēt. Nav ko konsultēties. Kas tās zilās pa trubām? Papildināšanas līnijas?

Jā, tiešām vajag 2 pretvārstu.
Ieeju aķī no lielā loka jāliek aķa augšdaļā. Bet ne pašā augšā droši vien, lai tad, kad siltums tiek ņemts no aķa, ienākošais nejauktos ar izejošo.
Palaobotā shēma [foto1.inbox.lv]

Uzzīmē vēl divas bildes. Vienu ar vienu sūkni otru ar otru. Iekrāso ar krāsu tās trubaa un sūkni, pa kurieni ies cirkulācija. Citādi nevar saprast kā caur katlu tas ūdens tur ies.

Nu sakrāsoju shēmu. Sarkanās līnijas ir mazais loks. Zilās - lielais loks.
Kamēr katls kuras plūsmu nodrošinās 1. sūknis, siltumnesējs plūdīs pa mazo loku, pie 65 - 70 C trīsceļu termovārsts aizvēr baipasu un plūsma ies pa lielo loku. Pa 2 paralēliem ceļiem - 1. gar radiatoriem, 2. caur siltā ūdens boileri siltumnesējs tālāk virknē caur akumulatoru atgriezīsies katlā.
Kad katls izdziest, ieslēgsies 2. sūknis (1. sūknis būs izslēdzies), un plūsma ies pa lielo loku, bet katlā plūsmas nebūs.
Kādas domas par jau iepriekš minētajiem šīs shēmas plusiem?
[foto2.inbox.lv]

Tikai uzdošu jautājumu: Atrodiet savā shēmā klūdu, ja pareizi ieslēgts termovārsts attēlots šeit: [www.lkacaso.se] beidzamajā lapā, vidējais zīmējums.

Kļūdas nav. Shēmā zilā raustītā līnija neieiet iekšā katlā, bet iet tam garām. Tā ir atpakaļgaita no akumulatora caur termovārstu, sūkni uz katlu. Katlā ieeja-izeja apzīmētas ar sarkaniem punktiem.

Ja domājat ka nav, tad jāpaskaidro: tajā shēmā ir tāds elements , ko latviski sauc par aizbīdni ( tas ir tipa krāns, bet bīda mēli priekšā ūdens tecēšanai, tā radot tecēšanai pretestību, kas atkarīga no aizbīdīšanas procentuālā lieluma. Tas vajadzīgs, lai termovārsts pareizi strādātu: Kad temperatūra ir zem pārslēgšanās lieluma, ši pretestība pretojās siltumnesēja plūsmai, bet tomēr laiž to cauri. Kad temperatūra sasniedz- pārsniedz termovārsta uzrādīto, atverās trešais virziens, un tad, tā kā ir šī pretestība, plūsma jau sāk iet šajā trešajā virzienā, kas jau ir darba stāvoklis. Ja nav šis pretestības (aizbīdnis) tad ūdens vienmēr tecēs pa mazākās pretestības ceļu...un kurš tas ir? Tas aizbīdnis ir balansēšanas rīks....Tā lūk.