Otrs jautājums: Vai , lai uzlādētu akumulatoru laidīsit maksimālo temperatūru caur radiatoru ķēdi? ja jā, tad kā nodrošināsiet komforta temperatūru izstabā, ja temperatūras diapazons radiatoru ķēdē būs no 30 līdz 80 grādiem!!! Vienas dienas laikā... Jautājums Nr.2: Kāpēc ūdens no krāsns cirkulēs pa radiatoru ķēdi, ja tam vieglāk cirkulēt cauri siltā ūdens boilerim?

Neesmu pētījis TERMOVAR vārstu, taču man ir ESBE VTC 511 60C vārsts, un šis vārsts, kad pārslēdzas, pats noslēdz trešo ceļu.

Клапан не требует настройки в байпасном трубопроводе
Работоспособность клапана не зависит от его позиции.
Клапан содержит термостат, который начинает открывать
подсоединение «А» при температуре исходящей смешанной
воды соединения AB, равной 50 °C, 55 °C, 60 °C, 65 °C, 70 °C
или 75 °C. Подсоединение «B» полностью закрывается, когда
температура подсоединения «A» превышает номинальную
температуру открытия на 10 °C.

Termovaram droši vien vajag aizbīdni baipasā!
Bet gribētu dzirdēt viedokli par shēmu saistībā ar akumulatoru.

Istabā komfortu nodrošina radiatoru termovārsti, kuri pie uzliktās un sasniegtās temperetūras noslēdz plūsmu caur konkrēto radiatoru.
Siltā ūdens boilera ķēdē man ir krāns, ar kuru pieregulēt plūsmu, tomēr līdz šim to neesmu regulējis, jo plūsma pa lokiem iet puslīdz vienādi. Pie aukstas sistēmas kuroties gan radiatori, gan boilers uzsils vienlaicīgi. šobrīd ir viens sūknis, jo vēl nav akumulatora. Sūknis ir Wilo star 25/21 (18-31-48 w) ieslēgts uz vidējā stāvokļa. Caurules lielajā lokā plastmasas 20.

Jā , Esbe nevajag papildus slodzi. Kā paliek ar pārējiem jautājumiem?

Termogalvas pie radiatoriem ir papildus līdzeklis, bet jautājumā , ja temperatūras režīmi ir no 30 līdz 80 grādiem, strādā neefektīvi, jo pievadcaurules arī ir siltuma avots, režīmā, kad tajās ir 80 grādi. Pareizāk ir regulēt pienākošo siltumnesēja temperatūru un dalēji, ja vajag, pieregulēšanu uzticēt termoregulatoriem uz radiatora. Un, zemūdens akmeņi: Ja lieto akumulatoru, sistēmā ir , teiksim 1 tonna ūdens. Un arī katlakmens, kalļķis, jau ir daudz. Un šie regulatori vienkārši saķep, tas ir, stienītis kas kustās ar siltuma kameras spiedienu vairs nekustās....Ik pa laikam ar stangām jāpadarbojās! Un lai nodrošinātu komforta temperatūru, akumulatora gadījumā vajag 1,5- divas reizes lielākus radiatorus, lai būtu lielāks laukums un pie ieejas 30 grādi, telpā būtu silts. Citādi akumulatora enerģiju izmantojat ļoti neefektīvi. Un vēl: Jo zemāka akumulātorā uzkrātā temperatūra, jo īsāku laiku šis ebnerģijas pietiks normālai apsildei. Tātad: mazs akumulators ar augstu siltumnesēja temperatūru būs tik pat efektīvs kā liels, bet ar zemu. Un vēl: Lai uzkrātu , teiksim 1 tonnu silta ūdens, kas būtu ekvivalents aptuveni 60kW/h, 3 stundās, vajag vismaz 90w sūkni, lai tas spētu šo jaudu aizvadīt līdz akumulatoram. Jūsu gadījumā šī lielā plūsma ies pa vienu cauruli visiem radiatoriem garām, cauri šaurajiem šuntiem, un vareni skanēs. Skanēs termovārstos, radiatori dziedās. Nu tā...pietiek.

Viss jau atkarīgs no katras personas prasībām pret komforta līmeni un finansiālo pusi. Protams, ideāli jau būtu nemainīga temperatūra. Taču tādu sasniegt var tikai ar granulu katlu, kuram vispār nevajag akumulatoru.
Arī ļoti sarežģitas un dārgas apkures nenodrošinās nemainīgu temperatūru, jo apkures sezonā āra temperatūra mainās no +10 līdz -20, līdz ar ko mainās kurināšanas intervāli.
Manā gadījumā granulu katla apkure ir par dārgu un malka man nav jāpērk. Dzīvoju laukos un ir bišku savs mežs.
Šobrīd man ir tā, ka pēc darba 17.00 iekurinu, pēdējo reizi malku papildinu 23.00, katls izdziest ap 2.00. Ja ārā -10, tad vakarā telpu t ap 25, no rīta ap 19, ap 17.00 14 grādi. Man vēlme ir panākt, lai temperatūra telpās no rīta un pa dienu tik zemu nonokristos.
Par to, ka pievadcaurules atdos nedaudz siltuma telpām, nesatraucos, jo tās iet pa šahtu zem grīdas un atdeve būs maza. Plūsma uz akumulatoru ies arī caur siltā ūdens boileri, tomēr apsveru domu iekļaut vēl vienu cauruli, kura ietu no katla turpgaitā uz akumulatoru.
Paldies par padomiem, vienīgi vēl jautājums būtu par siltumnesēja ievadīšanas vietu akumulatorā. Ja to liktu augšā, tad laikā, kad siltums tiks ņemts no akumulatora, atdzisušais siltumnesējs arī ieplūdīs augšā un sajauksies? Vai arī nesajauksies? Ja ievadi liktu lejā, vai tad akumulatorā siltais nostāsies augšā, vai tomēr sajauksies?
Cik esmu pētījis citās shēmās, tad ideāli ir tām, kur mainās plūsmas virziens papildinot akumulatoru un ņemot no tā.
Dažās shēmās sazīmēts, ka no akumulatora siltumnesējs tiek ņemts no apakšas, kas manuprāt ir nepareizi. Piem. [foto2.inbox.lv]

......kāpec neder originālā akumulatora pieslēgšanas shēma? tajā viss strādā!

Tomēr Rx nenoturējās. : ) Nu tas ir lab nu tas ir lab. Es arī balsoju par klasisko shēmu. Ja žēl tos 200 Ls par vārstu un automātiku, taisi klasisko shēmu bez trīsgaitnieka. Tik izdomā kā automātiski noslēgt katlu no akumulatora, kad katls atdzisis. Es domāju Tava iecer tā tīri neko darbosies.

Nespēju, nespēju...jo nemaz tik vienkārši viss jaunais nav izdomājams: Te darīšana ar šķidrumu plūsmām vienotā sistēmā un kā katrā režīmā šķidrums kustēsies, nav vienkārši modelēt. Piemēram: Klasiskajā shēmā ja krāsns ķēdē ir 90w, apkures ķēdē 30W sūkņi, un trīsvirzienu vārsts pilnīgi vaļā, siltums pilnā jaudā iet uz apkuri, bet daļa siltuma iet akumulatorā pretējā virzienā, tas ir padodās no apakšas! Protams tas ir ļoti īslaicīgi, un nekas slikts no tā nav- akumulators paliek visā tilpumā siltāks, un arī telpā ātri paliek silts, jo padota pilna jauda un trīsvirzienu vārsts sāk vērties ciet ( tas ir ja ir automātika!) Ja ar roku, tad ar roku... Ja krāsns ķēdē sūkņa jaudu samazina, viss štokos. Vēlreiz atļaušos : kāpēc uzkrāt "mazu" siltumu lai pēc tam to "daudz" lietotu...Un: Vajag uzlabot esošo , jau pārbaudīto shēmu, nevis ik pa katru soli, jautāt un labot pēc kāda konsultatīva ieteikuma...Atbildība un ciešanas būs vienīgi Autoram pašam.

Neesmu nekāds apkures specs, tik vien cik mana ne pārāk lielā pieredze, bet aķa ieplūdi likt apakšā, manuprāt, būtu galīgi garām. Es ļoti bieži (noteikti vairāk kā pusē gadījumu) ziemā savu aķi līdz galam neuzsildīju (nav laika, ārā nav tik auksts, nāk miegs utt), līdz ar to, ja ievade ir apakšā, tad tas viss ūdentiņš kļūtu vairāk vai mazāk remdens un tas arī viss. Neredzu ne mazāko iemeslu, kāpēc, ja silto iepludina apakšā, tas kaut kādā mistiskā veidā nesajaucoties tāds silts uzplūstu cauri visam aķim augšā. Ja vāra ūdeni uz plīts, katlā jau arī ūdens ir +- vienmērīgi silts, nevis apakšā nez kāpēc auksts :)