Vai tipveida zemējuma pretestība maijā (kad palu ūdeņi iesūkušies gruntī) un sausa augusta beigās būs vienāda?
Un noplūdes automātu taču nedrīkst likt nevienā posmā, aiz kura ir atkārtots zemējums (nulle savienota ar zemi), vai ne tā?

Atbilde Vienstāvim: Trīsfāzu barošanas gadījumā nulstrāva nav aritmētiskā strāvu summa no fāzu strāvas, bet vektoru summa kur katras fāzes strāva nobīdīta savā starpā par 120 grādiem. Ja kādā fāzē ( pirmajā) strāva ir maksimālā, tad neitrālē tā tiek kompensēta ar strāvām otrajā un trešajā fāzē ( vai nu pilnīgi, vai daļēji). Ja visas strāvas ir max, tad strāva nulvadā ir Nulle. Tāpēc pašā sliktākajā gadījumā , kad strāvas otrajā, trešajā fāzē ir nulles, bet pirmajā fāzē ir maksimālā, strāva nulvadā būs vienāda ar pirmās fāzes strāvu. Visos pārējos gadījumos, kad otrā un trešā sāks patērēt strāvu, strāva samazināsies!

Lai kā arī būtu, zemējuma pretestībai jābūt te jau pieminētie 4 omi. Ja pazudīs līnijas nulle un tas tiešām tai gadījumā, kad lauku mājai pienāk tikai divas drātis, strāva plūdīs uz zemējumu. Nu kas tur slikts? Trīsfāzu slēgumā, vispār lielu problēmu nebūs. Neba nu vienā fāzē būs 10kW jaudas patērētājs, bet pārejās divās nebūs slodzes. Tā parasti nenotiek. Problēma, ka lielākoties vispār zemējuma nav. Tā ir gan visās krievulaikos celtajās dauddzīvokļu mājās, tā ir arī privātmājās un cilvēki dzīvo ar datoriem, kuriem uz korpusa "sēž" 110V :)

Jā un swichi/rūteri karās vai arī tiem portus sit ārā bet cilvēki nesaprot. Saka bet man taču viss kārtība,tie rūteri nekam neder :))

Ja trīsfāzu slēgumā pazūd nullvads, sliktākajā gadījumā arī zemējums, jeb kopējais nulvads pakarās gaisā, tad gan ir reāls pārspriegums, kas atkarīgs no "laimes faktora": slodzēm fāzēs. Jo lielāka slodze ( lielāks strāvas patēriņš) jo mazāks spriegums tajā fāzē, bet tajā , kurā maza slodze, spriegums var pieaugt līdz pat 380V ( teorētiski). Tāpēc "deg" dēžurrežīmā atrodošās iekārtas, ja tām paralēli nav lielāks patērētājs.

Kamēr neviens nenosauks MK noteikumus, tik ilgi nav pamata uztraukties par 4 omiem, kuru nav vismaz 89% kastēm LV.
Atkārtotajam zemējumam ir jābūt ne lielākam par 30omiem. Ja pinam kaut kur 4 omus, tad ir jāsaprot ko ar to gribam panākt. :)

Tā kā te piemin fāzu simetrijas, noplūdniekus, MK noteikumus,
situācijas skaidrībai uzzīmēju bildi, tas gan neatceļ aprakstu manā pirmajā postā.

[content6-foto.inbox.lv]


vēlreiz gribu uzsvērt, ka situācija ir maz ticama reālajā dzīvē, bet IMHO iespējama. Kad vēl ieguvu pieredzi pie līnijām, atceros gadījumu, kad nulvads tika pārrauts un viens no līnijas atkārtotajiem zemējumiem, bija izkausējis sniegu ap to, pārējie(cik tika apskatīts) to netika izdarījuši, kas norāda par mazākas pretestības zemējumu.

Bieži tiek piekopta prakse iedzīt divus iesmus un lieta darīta. Viss tiek nodots pat bez mērīšanas. Zemējuma pasē jau nav grūti iedzejot pretestību.Sniegs varbūt varētu kust, ja 0 nav laba kontakta, bet piemēram epl, kur atkārtotie zemējumi ir ik pēc noteikta gabala, nevajadzētu būt manāmām sniega kušanas īpašībām. Esmu dzirdējis par sazemētu kailvadu EPL fāzes vadu, kur atkz sildījis zemi. Drošinātājs nav dedzis, jo atkz vietā 1f īsslēguma strāva ir mazāka par to, kas nepieciešama tā pārdegšanai.
Pavisam nesen noņēmu būvniecības sadali būvlaukumā. Tās vietā kabeli savienoju ar 3f dakšām. Jau no paša sākuma rozetei vienā kabeļa galā zemējuma vads bija pie zemējuma kontakta, otrā pie 0 kontakta. Patērētājs-apsarga būda no metāla, kura savienota cik saprotu kaut kur ar nullvadu. Dēļ joka ar pagarinātāju būdai nepienāca 0. Kamēr būdai bija neliels kontakts ar zemi bija viss ok, pēc 2vām dienām rozetē 400V un apsargs mauro, ka sit pa nagiem no būdas roktura. Izrādās, ka 0 līdz šim bija nodrošināta no būvniecības sadales korpusa saskarsmi ar zemi. Stulbi, bet būdai it kā vajadzēja būt sazemētai, ja tā ir sanullēta, ieskaidrot arī domāju, ka grūti tādiem, kas maz saprot no elektrotehniskajām lietām. Tā kritiskāk apskatoties uz sevi mayb esmu neuzmanīgs

Krievijā saglabāti padomju standarti, jo nekas būtisks teorijā nav atklāts. Domāju, ka pie mums tas pats, tikai notulkots. Krievijā šos likumus sauc par ПУЭ. Tad izraksts no tā, sakarā ar zemējumu tīklā ir te: Ar visām pretestībām, slēgumu veidiem: [el-linne.narod.ru]

"iesmi zemē un lieta darīta" piekopj, tas skaidrs, bet tiklīdz parādās kādas problēmas objektā un sāk meklēt iemeslu, tad šie piekopēji, ja vien ir parakstījušies, šķirās no saviem sertifikātiem(praksē tādu gadījumu gan nezinu).

Zemējums jebkurā gadījumā ir kā apdrošināšana, kad tas ir, mēz to nemanam, bet, kad rodas gadījums un tā nav, tad visi lād savu vienaldzību.