Lineāru ātruma atkarību vienalga nedabūsi. Mierīgi var rasties situācija, ja ar konkrētu kondiķi istabā griezās, tad ārā smēre sastingst un karlsons nekust.
Ja grib lēni un ļoti stabili, laikam tiešām jāveido frekvenču pārveidotājsm, piemēram, šāds:

Vai vispār uz taisnstūra impulsiem. Vai atskaņotājā Ārija nebija kaut kāds (gan uz pazeminātu spriegumu)?
Vēl atliek kompja ventilatori uz līdzsprieguma vai shēma, kas bieži slēgā iekšā - ārā atkarībā no kaut kā.

Jā, stabilitāte ir apšaubāma. Tagad tas kas lēnām iegriezās (0.25) vairs neiegriež. Nav it kā tur tādas starpības temperatūrās kā iekšā un ārā, bet acīmredzot pietiek arī ar niecīgām izmaiņām. Domāju, ka šo ideju par ātrumu konkrētajam motoram atmetīšu, ja lētais variants neiet cauri, tad neko sarežģītāku es nedarīšu. Bet paldies par palīdzību, vismaz mazliet skaidrība par šiem indukcijas motoriem tagad ir.

Mainot kondensatoru, mainām pievadīto jaudu. Bet apgriezienus nosaka rotējošā magnētiskā lauka rotācijas ātrums motorā, kas šajā gadījumā ir atkarīgs no tīkla frekvences, kas ir 50Hz. Vienstāva pārādītā bildīte, nav frekvenču pārveidotāja līkne, bet apgraizīta sinusoīda, jeb pazemināts sprieguma sākuma slieksnis. Tas tikai samazina jaudu, bet apgriezieni atkarīgi no slodzes , bet principā ir tie paši kā pie 50hz.

Šeit viens entuziasts jautājumu par kondensatoriem ir pētījis un rosījies, varbūt kādam interese papētīt kas tur secināts - [kenklaser.gaiastream.com]

Pēc tā rakstītā es tomēr noprotu, ka lai vai kā, bet kondensatorus izmanto plaši un rūpnieciski apgriezienu regulēšanā. Kā viņiem tas sanāk paredzami to man grūti teikt, bet tā nu tas ir.

Atkārtošos, kā jau tajā tēmā, man no vienkāršiem paņēmieniem vislabākais rezultāts, ko arī līdz šim joprojām izmantoju apkures katla ventilatora ~ 60- 100W regulēšanai, ir ar veco padomju laika autotransformatoru.

Jā, ar autotransformātoru arī var, jo saglabājās sinusoīdas līkne, bet tikai amplitūda tiek samazināta, un arī operatīvi var jaudu regulēt. Tikai: elektroenerģijas ekonomija gan nesanāk, jo autotransformātors pats "paņem" savu enerģijas devu". Cik? To vajadzētu pamērīt. Var arī izmantot veco (padomju) laiku transformatoru no iekārtām, kas bija paredzētas 127/220V tīklam ( 127V bija speciāls tinuma izvads). Tad ieslēdzot šo tinumu uz motoru, padosiet 127V, autotransformātora slēgumā.

Kaut kur sen krievu radiožurnālā bija shēma, ar kuras palīdzību varēja izcirpt veselus pusperiodus no tīkla sinusoīdas. Īsti neatceros vai skaitītājs noskaita vai taimeris palaiž pozitīvo pusvilni, tad atkal divus periodus aiztur un pieslēdz negatīvo pusvilni. Izejā skats līdzīgs, kā Vienstāva diagrammā, tikai ir pilni pusperiodi un ar maināmu atstarpi starp tiem. Nezinu, kā tie motori reaģē uz tādu pasākumu un regulēšanas solis arī tāds parupjš sanāk, bet ideja, kā tāda, nav slikta.

Tie , kas regulēja jaudu, ar pusperioda izgriešanu, bija paredzēti lielas jaudas sildītāju regulēšanai . Tas tika tā darīts, lai jaudas pieslēgšana notiktu pie nulles pārejas, lai nebūtu stravas slēgšanas lēcieni. Kas notiks tādā gadījumā ar asinhrono motoru? .........?

Augstāku harmoniku parādīšanās spriegumā induktivitātei nekaitēs. Arī vidējais spriegums tomēr 2 reizes kristos, tā ka varbūt (uzreiz) nenosviltu.

Labrīt. Sildītāju regulēšana ir cits stāsts. Šis bija prezentēts tieši kā frekvences pazeminātājs motoriem. Un vēl bija pārveidotājs no 1f uz3f pēc līdzīga principa. Kur katrs sinusoīdas gabals tika padots uz savu vadu un rezultātā iegūst 3 fāzes ar 3x zemāku frekvenci. Vispār jāuzliek meklētājs, varbūt atrod to shēmu. Neviens jau netaisīs, bet vienkārši intereses pēc.