Nu ar pusautomātu durvju skrūvei neko nepiemetināsi :) Metina parasti 8mm un resnākām skrūvēm. RX pareizi saka par iegriezumu skrūves galvā ar flekša ripiņu.Man speciali šadiem specifiskiem gadījumiem uz nagliņas savēras nodilušas flekša ripas ar mazu diametru. Iegriez galvā renīti un ar parasto skrūvfriezi griež tik lauka. Krustiņa galvu parasti sajāj izmantojot nepareiza izmēra krustiņu.
Jakādam interesē, tad te var noskatīties lekcijas par dažādu urbju asināšanu
[www.youtube.com]
Lai izurbtu cietkausējuma skrūvi galīgi nevajag dārgu urbi. Pats neticēju tām lekcijām, bet autiņa izpūtēja nolauztu spiļku izurbu kā sviestu ar visparastāko pabedīta urbi, kurš domāts mūra darbiem. Tikai pareizi tas jāuzasina.

Var var piemetināties, 5mm skrūve vēl ir ņemama, protams es padomātu vai nest metināmo istabā ir tā vērts. ;)

Nu ar līdzstrāvas inventoru (+iemaņas) var bez problēmām pat 1mm bleķi sametināt. Maksā viņi sākot no 100ls (ķīniešu iekš ss.lv) un uz augšu.

Nu, nu..5mm skrūve, noluizta līdz stiprināmā materiāla līmenim..un pie tās gala piemetināt...Tas būtu fenomenāli, jo nedrīkst piemetināties pie paša materiāla! Bet ja gals garāks, tad tad :dod karstuma- aukstuma triecienu, plūstošo smērvielu, asknaibles, kas galā iekožās un mēģina skrūvēt. Ar izurbšnas metodi jāstrādā ļoti uzmanīgi, ar pareizi uzasinātu, attiecīgas kvalitātes urbi. Pie tam, kad iekšurbums sasniedz vītnes iekšējo izmēru, lielāko tiesu čaula padodās izskrūvēšanai. Izskrūvē dažādiem variantiem: Iesit skrūvgriezi caurumā...ar kreisās vītnes izskrūvētājiem...Un visbeidzot: tad kad ieurbts maksimāli iespējamais urbums, kas vēl nesabojā vītni, griež jaunu vītni ar tādu pašu soli- diametru. Vītņgriezis apgraizīs čaulu līdz vecajai vītnei un daļēji ies pa vecās vītnes gultni, jo ceļš vieglāks. Pirms visas darbošanās ( urbšanas) vajag labi saeļļot skrūvi, sildīt- dzesēt- un vēl: ar dorni- stieni, atkarībā no apstākļiem, padauzīt pa atlikušo skrūves galu, nenokniedējot to. Tā mikrosfārstības ļaus ieiet dziļāk smērvielai, noņems spriegumus.

Rx nepiekrītu šoreiz tev vairākos punktos :)

Piemetinšanās notiek šādi - uzsit pumpiņu uz nolauztā gala, tad atkal pumpiņu līdz sanāk šķībs greizs pagarinājums un tam ķep ļep klāt kādu vecu skrūvi un griež, ja lūzt, tad lūzīs pašā nolauztās skrūves galā, tad procesu atkārto. Metināšana ļoti labi izkarsē un 2/3 no uzvaras dod tieši tā izkarsēšanās. Nu ja rokas dreb un nevar uzlikt mazāku jaudu metināmajam, tad var gadīties ka nepiemetinās, taču man dzīvē tā nav bijis, visas esmu izvilcis un esmu vilcis daudz un gana sarežģītas.

Smērvielas (WD) man dzīvē neko nav devušas gadījumos kad skrūve ieēdusies. Varbūt ja nedēļu un mēnesi tur slacī ar wd tad kaut ko minimāli, bet arī neticu īpaši. Ir mēģināts arī visādi citi brīnumlīdzekļi - nestrādā. WD ir ideāls vītņu griešanai un urbšanai - tad iet svilpodams, bet ne ieēdušos skrūvju gadījumos. Nu nav tur viņai kur ieiet iekšā un nekas tur nelīdzēs.

Vītni griezt raujot veco ārā - ļoti bīstams pasākums, kas var ļoti ticami beigties ar nolauztu vītņurbi, jo - vecās vītņu paliekas ir lielas skaidas, kuras ieķīlē vītņurbi tā ka tas ne uz priekšu ne atpakaļ, nolauzt to nevar bieži, jo vītņurbis par mazu tādai slodzei. Kad griež jaunu vītni tad ir savādāk, jo vītņurbis taisa mazāku skaidu un valcē metālu, šeit mēs saskaramies ar ekstrēmu skaidu, turklāt viņa smuki maina virzienus. Darīt var, bet pa ceturtdaļapgriezienm ir jāmēģina skaidu nolauzt, lai nepienāk traģiskais brīdis, ka ne šur ne tur.

Sišana ir galējais sentēvu paņēmiens, kuru neesmu izmantojis kopš laikiem kad nopirku gāzes degli.

Vēl sīkums - kad piemetināts klāt, tad nevajag griezt ellīgi vaļā virzienā, vajag šurpu turpu kā ar dinamometrisko atslēgu, tiklīdz ir mikrolufte tā viss, skrūve ir uzvarēta - tad to šurpu turpu un izļurina ārā.

Par ārā izskrūvētajām skrūvēm. Kad vēl spēlējos ar wd, tad izskrūvētā skrūve skaidri un gaiši parādīja, ka tā smēre pat nav tikusi dziļāk par pusmilimetru max. Nu ko gan viņa var līdzēt, ja vītne turas teiksim uz kaut vai 1 cm ierūsējušu vītni. Tā ir sausa kā sahāra. Turklāt wd ir petroleja, šķidrāka par dīzeli un eļļu.

Nu tad esat Meistars, ja skrūvei, ar M5, kuras serde ir 4mm, varat uzmetināt cepurīti, ko var satvert, vai citu skrūvi piemetināt. Nesametinot pašu skrūvi . Bet lielākam izmēram jau tā var. Un: Vai esat mēģinājis uz sausas, sarūšajošas virsmas uzpilināt eļļas pilīti? Ja nē, tad pateikšu kas notiek: Pēc vairākām dienām šī pilīte paliek lielāka un lielāka pēc saslapinātā laukuma un pārklāj rūsu. Tas pats notiek arī ar skŗūves saskares virsmu. Protams ne jau visā laukumā. Bet: tikko sāk ar šo skrūvi darboties- kustināt, pasist, tā "mirušā" skrūve jau sāk padoties. Un pareizi: šurp-turp un tik tā.... Vītne arī jāmāk griezt: Nedrīkst ar automātiem paredzēto. Bet ar 1, pēc tam 2 izmēru. Meistars pat speciāli paslīpēs slaidāku pāreju vītņurbim. Tāpat gals jānoslīpē, ja skŗūvei ir atdure. Un: Griežot vītni ne tikai eļļiņu likt, bet speciālo urbšanas eļļiņu: tā ir šķidrāka, dzesē virsmu. Un nesteigties: mazliet iekšā, un atkal ārā, Jeb kā teica Lielais Ļeņins: "divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ.." Speciālā eļļa ir te: [www.lemona.lv]

Ja kaut mazliet skrūves galvā šlice ir palikusi, tad var mēģināt tādu speciālu triecienskrūvgriezi. Nezinu kā tas pareizi saucās, bet ir tādi skrūvgriežu kāti, pa kuriem sitot iekšā ir atspere un tāda kā vītne, kura sitiena spēku izmanto arī pagriešanai. Kādreiz darbojos ar iekārtām, kuras pa dubļiem tika vazātas un tikai ar tādu verķi tām varēja normāli skrūves dabūt vaļā.

Ar sitiena skrūvgriežiem atskrūvē (pieskrūvē) automašīnu durvju enģes. Bet tie ir no "rupjo" instrumentu klāsta.

Paldies par padomiem, tie Vienstāva vācu linkā uzdotie uzgaļi (kur 3 kastītē) varētu principā saimniecībā noderēt. Jāpameklē, gan jau tepat pie mums kādā veikalā ir. Nu svītras iefleksēšana, protams, arī nav slikts variants. Ar durvju skrūvēm jau ir vēl viena šaize - tās ir vai nu no ņerža, vai no krāsainā metāla, līdz ar to daudz mīkstākas par parastajām tērauda. Ne velti tajā pašā Zviedrijā veikalā redz ņerža skrūves praktiski tikai ar Torx galvām, parasto krustiņu ņeržakā pāris reizes aprauj un viss, beigta balle. Torksu pārvelkot, parasti lūst skrūve, nevis aprauj riņķī.