Minimālais 5,5 - 6m uz kvadrātmetru. Ja pērk armatūru ar 150mm soli un sien pie armatūras, tad sanāk ~6- 6,5m uz kvadrātmetru. Vienas cilpas laukums līdz 25 kv metri.

Paldies par ieteikumiem, pasktisos to UPONOR programmu.
Kadam ir uzstaditi telpu termometri un un regulejosie mehanismi uz katra loka?
Kadas atsauksmes uz ekonomiju, verts ieguldit naudu papildus elektronikaa?

Attiecībā par regulēšanu un ekonomiju un termometriem.
Es arī par to biju domājis, bet gudrāks nekļuvu, tāpēc iesākumā mana sistēma ir maksimāli vienkārša un kā dzīve pierādīja arī pilnīgi atbilstoša.
Tātad ir kolektors, standarta, šķiet uponor, ar atpakaļgaitas plūsmas regulatoriem (tādi pat kā radiatoriem atgaitas vārsti) katram lokam. Ar tiem var regulēt plūsmu (cik daudz litri skrien cauri) līdz ar to arī regulējas grīdas temperatūra katrā kontūrā attiecībā pret citiem kontūriem. Man piedevām nav plūsmas mērītāju (ir tādas mēģenītes, kur redzamas iedaļas tiem litriem), bet šodien nopērkamajiem uponoriem tie plūsmas mērītāji ir standartā iekļauti, domāju, ka lielai daļai arī citu firmu tā ir. Ar tiem var uzskatāmi noregulēt. Es savus noregulēju uz aci, pa tumšo un ar pirmo rāvienu pilnīgi adekvāti - tai istabai nedaudz mazāk, tai vairāk utt.
Tālāk - kad salīdzinošā balansēšana ir notikusi, tad visparastākā termogalva (20-40 grādi, vaļā-ciet) regulē cik daudz siltuma laiž iekšā. Ja ārā iestājies aukstāks laiks, tad mazliet var palielināt ar roku to temperatūru, vai samazināt. Grīdas ir masīvas un temperatūru lēkāšana mājā nenotiek. Šoziem to galvu grozīju varbūt reizes 10 (28-32 grādi cik nu tā galvas skala ir korekta). Galva ir zondi, kura spraužas iekšā jau paredzētajā vietā kolektorā, turpgaitā. Ļoti vienkārši, vienkāršāk domāju nevar būt un tik tiešām viss ļoti labi strādā.
Bet ja grib negrozīt to galvu, tad var termogalvu pareizā slēgumā aizvietot ar gaitas automātisko vārstu, kuru regulē tie esbes utml grozītāji, kuri var paņemt telpas temperatūru. Bet nu tas maksā savus 160 ls laikam aptuveni, termogalva tikai kādi 15+10 ventilis.
Vēl jāņem vērā tāda nianse, ka automātika mazliet kļūdīsies, jo kad piemēram telpā jau temperatūra ir noslīdējusi zemākajā punktā, tad ielaižot siltāku telpā siltums parādīsies ar nobīdi, jo grīda nav radiators. Nobīde gan jau nav akūti jūtama, bet nu kādu max 2 grādu lecienu var pāris stundās uztaisīt.
No visa šā es gribētu secināt, ka termogalva plus kontūru nobalansēšana atbilstoši telpu vajadzībām ir pilnīgi pietiekošs komplekts lai gan taupītu siltumu, materiālus gan nodrošinātu lielisku komfortu.

Kaut gan automātika var arī nekļūdīties, jo vadīsies pēc atpakaļgaitas temperatūras piemēram. To tik precīzi nezinu. Iespējams, ka ar automātiku var kādu kapeiku ietaupīt liekot tai naktī nomest temperatūru un no rīta atkal uzcelt. Bet tur tā nianse, ka grīda ir masīva un kā precīzi tur telpas būs tie grādi grūti spriest. Tur noteikti ir jāpaķēpājas, bet loģiski spriežot izdarāms tas ir. Termogalva tos dienas nakts režīmus nenodrošinās gan.

Es atstāju tādas cilpas uz augšu gar sienām vietās, kur mazāk traucēs un nebūs mēbeļu, zem logiem. Doma bija iekalt sienā un pievienot visparastāko radiatoru termogalvu katrai cilpai. Tā, lai tā galva vienkārši "torčī" ārā no sienas. Tagad domāju vai ir vērts čakarēties? Ko ieteiksiet?

Isti nevaru iebraukt taja Uponor programmaa, vai ir iespeja mainit mervienibas uz metriskajam, piem; mm, t celsija utt?
Kads ir lietojis sho programmu var palidzet?

Preferences - Design un pirmajā lapā pa labi apakšā SI-Metric.

caurle 16x2 ar soli 150mm ... turpgaita 40⁰ - atpakaļ 30⁰ .... aptuvenā jauda 80W/m2 ...

krieviski lasīt pratēji var pasmelties informāciju šeit:
[infobos.ru]

Caurule ir jau iepirkta TECE 17x2.

Turpinot tēmu, vai likāt grīdā caurules vietā, kur būs iebūvētā virtuves iekārta, ledusskapis?
Par vannas istabu arī nav skaidrs, ko darīt zem vannas un veļas mašinas?