Pievienošu te jautājumu par siltajām grīdām. Negribu taisīt jaunu topiku.

Jautājums par attālumu starp ūdens trubām. Ja parastā istabā ar griestu augstumu 2.5-2.8m tas vidēji standartiski būtu 15 cm un 10 cm pie logiem, tad ar kādu atstarpi būtu jāliek trubas, ja mājas lielā dzīvojamā istaba ir gandrīz divu stāvu augstumā 5.5-6m. Kubatūra ir gandrīz divas reizes lielāka (gandrīz, jo jumts ir ar slīpumu).

biju vienā baznīcā, kur ierīkotas siltās grīdas. griestu augstums kaut kādi padsmit metri.
domā, ka tur būtu trubas saliktas ik pa pāris milimetriem? ne, taču! ko tas dotu?
siltajām grīdām ir tā priekšrocība, ka konvekcija un siltā gaisa uzraušana augšā ir minimāla. sildīšana notiek ar zemas intensitātes infrasarkano starojumu.
tāpēc pietiks ar tiem pašiem vidēji 7 metriem trubas uz m2. pilnīgi pietiek, lai vienmērīgi sasildītu visu virsmu.

Es jau te rakstiju, bet laikam istie specuki nebija uz vietas.
Taatad vai likaat apsildes carules gridaa zem virtuves iekartas, ledusskapja?
Vannas istaba zem vannas, velas masinas?
Un ka ar zonu zem regipsa starpsienam, kuras uzbuves pec tam, kad grida bus ielieta?
Var likt caurulites jeb labak nevajag?

Paziņas nopirka māju, kur bija sltā grīda jau ielikta. Betons vienā vieta ieplaisājis un loģiski, ka trubiņas saspiestas un cirkulācijas nav - viss mūsdienu būvniecības krāšņums, kad vēlas pirkt celtu māju pārdošanai.
Ielika parastos mūsdienu radiatorus daudz maz sakarīgas kvalitātes. Izmaksas sanāca tādas pašas beigās, kā būtu klājuši jaunu silto grīdu.
Katrā ziņa es klātu silto grīdu tikai pareizi izbūvētā grīdā.

GirtsL
Kam tev zem ledusskapja un vannas vajadzīga apkure? Vannasistabā vispār var likt gabaliņu nostāk no paredzētās vietas. Ja būs pastāvīga apkure bez apkures plānošanas taimera, tad flīzes dienas laikā uzsils plašāk kā ieklātas trubiņas.
Mums dzīvoklī ir elektro grīda. Slēdzam tikai priekš rīta un vakarā - kopā darbojas 4h. Šajā gadījumā prasās tomēr pilns ieklājums, jo kur nav palaists, tur flīzes nepaspēj uzsilt. Bet nu ir baigais kaifs, kad nav jāklāj uz flīzēm visādi mēsli un var ar plikām kājām kāpt no vannas.

Ja malkas katls ar periodisku kurināšanu, tad klāj tik visur(dēļ termomasas), ja atomatizēta, pastāvīga siltuma piegāde, tad nav vajadzīgs.

Katls bus granulu, attiecigi sildis vislaik, tik cik vajag.
Ok, par flizetaam virsmaam skaidrs, jautajums palika par vietu zem starpsienam kur trubinja iet perpendikulari starpsienai. Ir redzets ka liek gofraas, vajag?

liec caurulītes visur. ja arī ir kāda mēbele virsū, tad tā grīda tāpat atrodas telpā un piedalās sildīšanā, palielina sildvirsmu un samazina nepieciešamo apkures temperatūru.
turklāt mēbeles var izvēlēties uz kājiņām, tik augstām, lai tiek sūcekli un švabru klāt. nebūs arī putekļu krātuvju.
ja ir zināms, kur tās starpsienas būs, tad nav problēma nelikt zem tām. bet ja uzskatām, ka grīdai jābūt tādai, lai starpsiena to nespētu deformēt, tad ērtības pēc var likt vienlaidus. gandrīz 7 gadu laikā neesmu jutis vajadzību regulēt temperatūru atsevišķās telpās izņemot vanneni, kur jau pašā sākumā ieregulēju nedaudz lielāku caurplūdi un grīda tajā ir par kādu kripatu siltāka.

Zem mēbelēm nav nepieciešamība likt caurules, bet problēma ir tāda, ka mēbeles mēdz pārvietoties (tas pat rutīnas likvidēšanai ir vēlams) un tad tur kur bija mēbele, iespējams vairs nebūs. Liela skāde no tā visa nav, bet es uzskatu, ka nav ko lieki sarežģit un jāliek caurule pa visu platību, rezultātā tik un tā būs labāk un nekas daudz jau netiek ietaupīts neliekot.

neredzu problēmu caurules likt 50 cm no visām sienām

Gofru, jeb kaut ko mīkstu parasti liek tajās vietās, kur ir deformācijas šuves, lai plāksnēm nostaig'jot caurulei tajā vietā būtu kur padoties. Es apliku riņķī caurules siltinājumu, jo tāds man bija pa rokai un šķita gana labs tādai vajadzībai.