Atstājot māju epizodiskā lietošanā eksplutācijas principi šādi. Tad, kad cilvēki ēkā nav - jānodrošina maksimāli iespējama caurvēdināšana, jo mēģinot ēku noslēgt, to iekšējās konstrukcijās uzkrājas mitrums, jo saule caur logailām uzsilda iekšējo telpu virsmas... tās savukārt uzsilda iekšējo gaisu un tas var palielināt mitrumu gaisa apjomā. Saulei pazūdot...šis liekais mitrums izkrīt konstrukcijās - lielākoties organiska dabas elementos - koka sijās, plātnēs un arī porainā māla ķiegelī. Tātad attiecībā pret ēku rīcība kā neapdzīvotu auksto bēniņu gadījumā - caurvēdināšana. Tad kad atbrauc - aiztaisi vēdatveres un sāc sildīt. Kaut kāds mitrums jau pareādīsies, bet tam jāizvēdinās.... tapēc kā vēdināšanas elementa vai nu atklāts kamīns ... tam gan mazs lietderības koeficents, bet laba vēdināšanas funkcija, vai nu kamīnkrāsns, kas savietota ar masīvu sildmūri un elektriskie mitruma absorbētāji. Man pašam labāk patīk otrais variants.

Ventilācijas atveres vai kaut kas līdzīgs vismaz tā uzreiz acīs nekrīt. Kur tādas varētu meklēt ~1920.ojos celtai mājai - ir kāda pieredze ar tādām? Ir viens kvadrātveida caurums pie zemes pamatos pa mājas vidu, bet neesmu tuvāk skatījies. Pie tam tas jau atrodas vairāk mājas "lopu" galā (bez gaisa kabatas).

Gaisa kabatā paspīdinot, cik nu nedaudz var redzēt, tad pagaidām nemanās gružu pildījums. Noteikti var aizbērt ar to Rigiperl vai HK35, bet, lasot building diskusijas, radās pārliecība, ka spraugu labāk neaiztikt (risks par rasas punkta pārnešanos uz spraugu) vai siltināt kompleksi ar ārsienu.

Atklāts kamīns kā reiz ir, bet tas ir maziņš un stabili neko daudz nevar piesildīt. Saprotu, ka materiāli un to akumulācija ir dažāda, bet tā viduvēji rēķinot - cik lielam vai smagam būtu jābūt "masīvam sildmūrim"? Nesiltinātā jumta un vēl nepabeigto fasādes darbu dēļ otrajā stāvā kaut minimāla ventilācija noteikti jau ir. Pie tam ir arī skurstenis ar vairākām cukām, no kurām vismaz vienai jābūt brīvai - pat ja atskaita esošo kamīnu un potenciālo krāsni. Teorētiski neizmantotajai cukai jābūt pieslēgvietām gan pirmajā, gan otrajā stāvā - varbūt to var iesaistīt ventilācijā? Lai gan liekas, ka arī par šo te ir bijušas ne mazums spraigu diskusiju ar diametrāli pretējiem viedokļiem. :)

Ziemā būs vienkāršāk aizbraukt uz kādu viesu namu rajonā atpūsties. Pats parēķini 30 ls dienā, dažas nedēļas nogales un cik ilgi dzīvosi.
Ja nevari atļauties kačigaru, tad priekš kam tādā mājā jaunu apkuri? Krāsns/plīts ar ūdens ap 400-500 LVL sildīšanu, elektriskie radiātori (da jebkādi) hotj eļas no depo, laukā aka ūdenim un viss.

Mana pirmā doma arī bija -kāpēc tāda vēlme -10 -20 grādu salā par katru cenu braukt savu lauku māju nevis, piemēram, paslēpot ar ģimeni Vidzemē nedēļas nogali? Atbraukt, uzsildīt māju, notīrīt sniegu un atpakaļ uz pilsētu?
Ja tomēr, tad, manuprāt, labs risinājums ir čuguna krāsniņa un sildmūrītis. Krāsnina dos siltumu uzreiz, pēc tam siltums akumulēsies sildmūrī. Cita lieta kā tas iederas nāktones plānos, ja ir doma māju kaut kad izmantot cauru gadu un ierīkot kādu pamatīgāku apkuri.

Neiebilstu, ka, no praktiskās puses skatoties, lētāk ir ziemā braukt uz viesu māju, bet... Kaut kādu apkuri tā pat vajadzēs - tā dotu zināmu komfortu arī rudenī un pavasarī.

Tā kā arvien vairāk sliecos uz to, ka laika gaitā tur noteikti dzīvos arvien pastāvīgāk, tad nav gluži skaidrs, kā realizēt apkures sistēmu (lai pēc tam nenāktos pārbūvēt visu divreiz).

No sākuma optimāla likās karstā gaisa apkure (derētu periodiskai atbraukšanai), un kad sāk dzīvot pastāvīgāk, tad jau liek katlu un radiatorus (kamīns paliek skaistumam un rezerves siltumam). Problēma: ja neparedz radiatorus tagad, tad vēlāk būs jātaisa vaļā jau sataisītie pārsegumi/sienas, pie tam karstā gaisa apkure pavilks pāri pa 2000 ls - ilgtermiņā iznāk apkurē ieguldīt dubultā.

Podiņkrāsnis, sildmūri... jā, bet to uztaisīšana tā pat būs uz 1000 ls un pietiks divām istabām tikai. Plīti pagaidām nav kur likt, čuguna krāsniņas gluži neiederās. Līdz ar to price/performance sākumam sanāk kāda no Termomax gatavajām krāsnīm ar akumulāciju - kopā ar kādu sildītāju/pūtēju periodiskai atbraukšanai kā reiz.

Ļoti ieintriģēja minētie granulu kamīni. Eleganti iederās istabā, ir zināma autonomija un ir pilnīgi automātiski. Zinātāji gan varēja padalīties pieredzē, vai tiešām šiem kamīniem pietiek ar radiatoriem un caurulēm vai tā pat tur ir jātaisa nopietnāka sistēma, kurai neder kamīnā iebūvētais sūknis un izplešanās trauks? Un kā ar to kalpošanas laiku un apkopi Latvijā?

Šo kamīnu mīnuss, neskaitot cenu - dzīvojot pastāvīgi, tā mazā tvertne noteikti sāks apnikt - katru dienu tad laikam jāuzpilda. Te jau uzmanību piesaista granulu boileri (tipa Extraflame LP14/LP20 vai Edilkamin Atlanta/Basic/Ottawa) - tvertne lielāka, nav gan vairs tik "estētiski", bet teorētiski ir vieta, kur tos iespiest pie esošā dūmeņa. Cena gan jau sāk lēkt kosmosā.

Ja vēlas dzīvot arvien pastāvīgāk un laika gaitā negribas visu pārtaisīt, tad praktiski sanāk vien divas izvēles (bez krāsniņas istabās):
- granulu kamīns (jāoderē skurstenis, nav ne jausmas par sistēmas efektivitāti un kamīna uzticamību un servisu);
- automatizēts malkas/granulu vai tīrs granulu apkures katls bez akumulācijas tvertnes - šajā variantā gan jātaisa katla telpa, kas nozīmē arī jauna skursteņa mūrēšanu speciāli katlam.

Komentāri?

Priecātos, ja kāds varētu padalīties pieredzē par un ap centrālapkures granulu kamīniem un boileriem. Lai gan par boilera cenu laikam daudzkārt saprātīgāk ir likt katlu un taisīt atsevišķu katla telpu.

Ja brauc tiešām "reti" - lētāka sanāk elektriskā apkure. Izmaksas: Elektriskie radiatori + elektrības cena sildīšanai, uz to mirkli, kad atbrauc.
Iesaku parēķināt, pašam, jo vienam cilvēkam ir reti skaitās: 1 reizi gadā uz 1 vakaru, tad otram reti ir katras brīvdienas: sākot no piektdienas vakara līdz pirmdienas rītam.

Ieteiktu sākt ar lielāku noteiktību -konkrēts budžeta apmērs, braukšu konkrēti tik un tik bieži, uz pastāvīgu dzīvi pārcelšos pēc gadiem tik un tik. Šobrīd tas ir pārāk nekonkrēti -vajag lēti, labi un lai iederētos jebkurā nākotnes scenārijā. Ja tas nav iespējams, varbūt līdz lielākai skaidrībai var izlīdzēties ar industriālo elektrisko pūtēju [veicis.lv] . Būs ~Ls 100 + ~Ls 30 par nedēļas nogali, toties ātri uzsildīs telpas, var vadāt līdzi un nebūs nekāda lielā skāde, ja plāns ar pārvākšanos uz pastāvīgu dzīvi nerealizēsies.

Te bieži ir figurējuši divi tādi nerakstīti pieņēmumi.
1. Ja apkures sistēma ir nulles stadijā (nav ne katls, ne caurules, ne radiatori, ne krāsns, ne skurstenis utt.), tad funkcionējošas sistēmas izveidei minimums nepieciešami ~ 2500 LVL.
2. Ja tiek lietota kāda tehnoloģija, bet ir nolemts viņu nomainīt, tad, pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātruma, investīcijām sevi jāatpelna 7-10 gados un turpmāk jādod finansiāls ietaupījums.

Tagad dziļdomīgais secinājums - kamēr sildīšanās patēriņš (ar elektrību) nepārsniedz 250>350LVL/gadā, nav nekāda saprātīga iemesla steigties uzreiz izgāzt 2500 LVL, vai radīt sev citus papildizdevumus, lai iedarbinātu citu sistēmu esošās nomaiņai.

Galvu lauzīt protams vienmēr ir noderīgi, bet reāliem izdevumiem varbūt brīdis vēl nav pienācis. IMHO

Rores jau var salikt, lai nav vēlāk jālaužas pa konstrukcijām.

Liels paldies par padomiem, jo īpaši par praktisko ievirzi investīcijās un atpelnīšanā. Šādā aspektā nebiju nemaz aizdomājies.

Rores kā reiz arī ir viens no elementiem, ka neliek mieru. Nākamgad nāksies pamatīgi pieremontēt meistaru lažaini uzlikto starpstāvu pārsegumu, tādēļ arī sāka klemmēt uz jau nopietnas apkures plānošanu šajā etapā - lai vēlāk, ierīkojot apkuri, nav jau trešo reizi jātaisa pārsegums/citi elementi.

Līdz ar to jautājums praktiķiem - vai šajā kontekstā ir būtisks ieguvums rores pārsegumā likt tagad (nākotnes vārdā) vai arī to likšana vēlāk būtiski neiespaidos izmaksas un darbu apjomu?

Savukārt periodiska uzturēšanās īpaši neuztrauc - ar otrā stāva siltināšanu un krāsniņu pirmajā stāvā viss būs normāli (kā reiz jau ir bern minētais industriālās pūtējs).

Papildus jāparēķina gaisa siltumsūkņa vai vienkārša granulu kamīna lietderību otrajā stāvā (krāsni ar sildmūri nevar likt - tad jāstiprina pārsedze). Siltumsūknis jebkurā gadījumā būtu ilgtermiņa investīcija, kas ir izmantojama cauru gadu un ko var iedarbināt attālināti - lai sāk jau sildīt.