Sveiki.

Nopirku māju ar vecu centrālo apkuri ar pašteci. Augšējos stāvos radiatori labi silst, bet apaksā radiatori jocīgi uzvedas, augša ir karsta, bet aizejošais vads ir vēss. Protams, tas lēnītēm iesilst un paliek karstāks, bet manuprāt vajadzēja būt daudz siltākam.

skat shēmiņu, kā iekārtota centrālā apkure
[picasaweb.google.com]

pagrabā ir katls, kurš uzkarsē ūdeni, karstais ūdens pa stāvvadu paceļas uz izplešanās trauku bēniņos. No bēniņiem, tad iet jau smalkākas caurulītes uz leju uz radiatoru augšgaliem, un pa apakšgaliem aiziet atpakaļ uz katlu apakšā.

vairāku radiatoru apakšējie izvadi tiek apvienoti kopā un laisti uz katlu atpakaļ.

jautājums - kāpēc 1.stāvā ļoti ilgu laiku ir vēsi radiatoru apakšējie izvadi.t.i. netek atpakaļ uz katlu,
Mana teorija ir tāda, ka karstais ūdens neļauj iespiesties aukstajam, bet nu varbūt kļūdos jo aukstais ir smagāks par karsto un vajadzēja tam kā smagākam lieties lejā labāk nekā karstajam.

caurule apakšstāvā ir pārbaudīta, t.i., radiatoram abos galos ir uzstādīts ventilis un ja radiatoru izņem, tad atverot apakšējo ventili, ūdens no sistēmas labi gāžas ārā.

Runa bija par radiatoru ar apzīmējumu R-1.1 un cauruli ar apzīmējumu P-2

Kas par radiatoru, vai nav mainīts?

Apsilde ar pašteci darbojas pateicoties tādai fiziskai īpašībai, forulēja Arhimeds - Arhimeda spēks, ka šķidrumam uzsilstot, tā tilpumsvars m3 ir vieglāks nekā atdzisuša šķidruma svars.Tātad katlā silstot veidojas "vieglāks" siltumnesējs nekā radiātoros atdzisušais.Veidojas cirkulācijas loks. Taču tam apkures sistēmā ir šāda īpatnība - jo lielāka augstuma starpība starp uzkaršanas centru - katlu un atdzišanas centru - radiatoru, jo labāka straujāka cirkulācija. Tātad karstums labāk cirkulē starp 2.stāvu nekā 1.stāvu.
Ko darīt?
Vienkāršakais risinājums ir nelaist tik daudz siltuma uz 2.stāvu - regulējami krāni pie radiatoriem.
Nākamais solis būtu apkures sistēmas iztīrīšana- jo tai ilgstoši darbojoties 15...20 gadi, tā piesārņojas. Tālāk ( pieņemu ka apkures shēma ir tikai shēma) būtu jāvērtē iespēja pirmo stāvu pieslēgt cirkulācijas sūknītim.
Jebkurā gadījumā palīdzēt konstruktīvi var tikai pārrēķinot faktiskās sistēmas iekšējās pretestības un tad balstoties uz šīs teorētiskās bāzes pamodelēt konstruktīvas izmaiņas sistēmā. Kaut arī , ka sistēma ir veca, tad drošāk plānot sistēmas pilnu nomaiņu.

Jā sistēma ir veca. Radiatori vecie padomju čuguna. Nesen bija gadījums, ka trubas ar rūsu aizsērēja un tas apakšējais radiators vispār nesila. Nācās radiatoru izgriezt ārā iztīrījām pienākošo cauruli, un caur ventiļiem pieslēdzām apakšējo radiatoru atpakaļ.

Shēma uzzīmētā ir primitivizēta, jo tā attēlo tikai vienu mājas pusi, otrajā mājas pusē situācija ir līdzīga, arī ar apakšējo radiatoru ir tas pats.

Man jau patīk sistēma uz pašteci, jo tur nav elektronikas, kas padara atkarīgu no elektroenerģijas.
Cerēju, ka kāds pamanīs, ka pieslēgums varbūt uztaisīts nepareizi, un ka kaut ko izmainot situācija uzlabotos un tad jau varētu plānot nomaiņu uz labāku sistēmu ar pašteci.

Tagad man iešāvās doma, ka 1. stāvam vajadzētu savu neatkarīgu kontūru ar savu izplešanās trauku. Varbūt tad varētu iztikt bez sūkņiem.

Vēl jautājumiņš? Vai ir jēga likt siltuma akumulatoru sistēmai ar pašteci? Doma izvietot siltuma akumulatoru (2-3m^3)turpat pagrabā. Tiesa griesti tur ir zemi ap 1.85m. Cirvi nevar atvēzēt, lai malku cirstu.

It kā lasīju, ka siltuma akumulatora centram jābūt augstāk par apkures katla centru, cik lielu starpību vajag, tā arī nezinu. Vēl mani dara uzmanīgu tas, ka lai māja puslīdz siltu radiatoriem jābūt diezgan karstiem. Tas nozīmē, ka siltuma akumulators varēs sildīt māju tikai tad, ja tā temperatūra būs robežās no 60-90 grādiem, t.i. 30 grādu starpība enerģijas uzkrāšanai.

vēl gribētos izmēģināt siltuma akumulatorā ielikt Nātrija Sulfāta un/vai Nātrija karbonāta kristālhidrātus, kas teorētiski baigi daudz enerģijas uzkrāj pārejot no kristāliska stāvokļa šķidrā. Varētu piepildīt stikla pudeles ar šiem sāļiem vai to maisījumu un samest iekšā siltuma akumulatorā. Tik viena bēda, ka tā pāreja no šķidra uz kristālisku notiek drusku pāri 30grādiem. Ar īsti sildīšana nesanāk.
Ja nu vienīgi šķidrās centrālās apkures vietā ierīkot apkuri ar gaisa apmaiņu.

Cienījamais, Ivar Brikmani!

Vai Jūs varētu dot kaut kādas norādes kā tad veco sistēmu varētu iztīrīt.
un vēl gribētos uzzināt kaut ko par to, kā tad var aprēķināt sistēmas iekšējās pretestības piemēram caurulēs, pagriezienos, radiatoros. Varbūt ir www. kāda info par teoriju, ko pastudēt.Tad jau formulas varēs savadīt excelītī, vai dator programmiņu uzrakstīt, kas to saskaita.

info par aprēķinu....
[lejup.lv]

Radiratorus var skalot ar sūkalām - darot brīnumus. Ielej iekšā, patur kādu mirklīti un tad nākot ārā tāda žļurga, ka maz neliekās. Tikai viena problēma, kur raut sūkalas tādā apjomā. Principā tāda skābe jau vien ir.
Vecāmāte kādreiz laukos piedegušas pannas iemērca sūkalu spainī pēc biezpiena gatavošanas. Piedegusi panna pēc aptuveni pusminūtes tajās sūkalās bija jāizvelk laukā un jānoskalo. Tīrs bez jebkādas beršanas. Mājsaimnieces sapnis vai senču gudrības, bet FAIRY atpūšas.

Nu, ja krievu valoda nav sveša, tad atrast literatūru par apkures cauruļvadu dimensionēšanu vai nosiešanu nav problēmas.
Taču, ja apgalvojums par shēmas precizitāti ir patiess, tad empīriski sistēu varētu atrisināt šāds gājiens. Atpakaļgaitā no 2.stāva radiatoriem līdz trejgabalam 1.stāvā, kur pieplūst radiators izmantojama caurule 1/2" vai 3/4", savukārt atpakaļgaitai no 1.stāva radiatoriem 1" caurule, kur iespējams, ka vertikālā posmā no trejgabala uz katlu 1,-1/4" vai 1,-1/2" cauruli. Respektīvi maksimāli jātraucē katlā atgriezties atpakaļgaitai no 2.stāva radiatoriem.
Izplešanās tvertne... nav jēgas tādas veidot divas, galvenais lai , ja tā bēniņos, to maksimāli siltumizolēt ~15cm vati un ALU -papīrs.
Par siltuma akumulātoru - pārdošanā ir 500 un 750l tilpumi. Pieņemu, ka to augstumi zem 1,8m, bet sliktākajā gadījumā, ja netraucē gruntsūdens, var lokāli izkalt pagraba grīdu pazeminot sistēmu vēl par 40...50 cm. Un par to piesaisti paskaties forumā, nupat bija diskusija par akumulāciju.
Izmantot kristalisku vielu, nav tik vienkārši, jo cik esmu lasījis, ka tīrā veidā viela sāk saslāņoties un tai ir noteikts ciklu skaits efektīvai darbībai. Taču visas vielas, kuru kristalizācija zem 80 var pildīt PETA 1,5..2l pudelēs - aizlīmējot galu ar poliuretāna līmi. Bet, jā to izmantošanas loģika sākas tikai izmantojot grīdas reģistru apsildi un te vajag elektrisko cirkulāciju.

Pašteces sistēmās var novērot siltumnesēja cirkulāciju vienas caurules ietvaros. Pa caurules vienu pusi iet silts pa ortru auksts atpakaļ.