binary, es jau te nevaru aprakstīt precīzu slēguma shēmu, bet plaši populārā veidā cenšos paskaidrot, kas ir kas. Ja cilvēkam ir tehniska domāšana un viņs pats veidos elektrosistēmu, tad sapratīs, kas ir zemējuma kontūrs, atkārtotais zemējums un ka to savieno ar nullesvadu galvenajā sadalē. Tālāk jau liek visas figņas ar noplūdes automātiem, laika relejiem, gaismas relejiem, u.t.t. No noplūdes automāta velk uz vannasistabu atsevišķu vadu, kura nulle nevienojas sadales skapī pie kopējā nullesvadu kļemņika un nav savienota ar zemējuma vadu. Nu tas tak ir elementāri saprotams, bet laikam vēl un vēl jāatkārto.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
>... automātam ir cits uzdevums.
> Ja stulbs sievišķis, vannā sēžot, sadomā
> matus fēnot un fēms iekrīt ūdenī, tad nekāds
> zemējums no tāda ideotisma nepasagās.Tad vajag
> noplūdes automātu, kurš sajūt, ka pa fāzes
> vadu aizplūst viena strāva, bet pa nullesvadu
> atpakaļ nāk mazāka strāva,
> tātad caur sievu
> vannā plūst strāva uz zemi un automāts
> atslēdzas.

Nav skaidrs kā tas automāts "sajutīs", jo pa nulles vadu vienmēr nak atpakaļ strāva, kad vien jebkas ir ieslēgts un ari tad, ja fēns nav vannā iekritis. Kā tad tas automāts zinās kad fēns ir un kad nav iekritis vannā? Kāda ir pareiza sleguma shēma?

Uz vannasistabu fāzes un nullesvads iet pa taisno no noplūdes automata. Tiklīdz strāva atradīs papildus ceļu caur sievišķi uz čuguna vannu un zemi, tā automāts atrubīs spriegumu. Cita lieta, ja, sēžot plastmasa vannā, iebāzīs vienu pirkstu sienas kontakta fāzē, bet otru pirkstu nullesvadā, tad automāts sievisķi uzskatīs par "lampiņu" un neatslēgsies. Pret stulbumu noplūdes automāts nepalīdzēs. Ja godīgi, tad es aizliegtu vannasistabā uzstādīt sienas kontaktus.

Es gan domāju, ka pa zemējuma vadu arī šad tad paplūst strāva, ne tā kā iepriekš rakstīts.

Pa zemējuma vadu strāva plūdīs tikai avārijas gadījumā - tāda ir zemējuma vada funkcija. Avārijas gadījumā, ja fāze nokļūst uz korpusa, fāze noslēdzas pa taisno uz zemu, ievērojami pieaug strāva, jo noticis īsslēgums un atslēdzas automātslēdzis. Šis ir vienīgais mirklis, kad zemējuma vadā iespējama strāvas plūšana.
Otra zemes vada funkcija ir sazemēt iekārtas, to metāla korpusus, lai tiem būtu zemes (0) potenciāls un cilvēkam pieskaroties šiem metāla korpusiem nebūtu iespējams elektrošoks.

Ir arī nedaudz augstāki spriegumi kā, piemēram, 110kV, 330kV, kur uz atsevišķiem zemējuma vadiem - kopnēm visu laiku sēž strāva. Nav visam jābūt sabojātam, lai parādītos potenciāls.

Ja domā, ka sazemēts korpuss ir drošs, tad paņem vienā rokā fāzes vadu un ar otru pieskaries pie zemēta korpusa. Zemētais korpuss tikai veicina tūlītēju aizsardzības atslēgšanos, protams, ja tā izvēlēta pareizi.

moldriks ko tu te gvelz , sēž viņam tur 110kv strāva un gada kad kāds pieskarsies pie metāla augstsprieguma staba - tad lec lejā un kož roku nots :D :D


sensenos laikos zemējumu sauca par (zashitnoje zanulenije) kur nosaukums faktiski paskaidro kādam nolūkam tas ir paredzēts.

Moldrik: vai augstāk Tu centies pateikt, ka nav jēgas zemēt sadzīves elektro iekārtu korpusus, pat ja ir šāda iespēja (tiek vilkta jauna elektroinstalācija)?