Putuplēve principā ir gaiss...

Bet šī gaisa masa ir niecīga salīdzinājumā ar apkārtesošās keramikas masu.

Galvenais jau siltuma pārnesi palēnināt tik daudz, lai bačoka virsma nevienā brīdī nepaiet zem rasas punkta. Pēc u-wert.net uz 5mm ķieģeļu sienas (bačoks) siltinātas ar 3mm XPS (putuplēve) pie 20 grādiem iekšā un 5 grādiem ārā kondensāts uz sienas neradīsies. Virsmas t - 12.2 grādi, uz kuras pie 50% mitruma kondensāts neradīsies. Tā ka - tā putuplēve nav nemaz tik peļama doma.

To kkk - Ja bačokā būtu 5 grādu vēss gaiss,tad šādi varētu rēķināt,taču ūdenim ir milzums reižu lielāka termiskā ietilpība. Ja mums ap māju ārsienām tagad būtu ūdens ar 0 C,nevi gaiss-saltu nost kā prusaki-nespētu piekurināt.

Praktiķi - kāda starpība kāda siltumietilpība - visu izsķir temperatūru starpība uz materiālu virsmām. Aprēķins dots pie PASTĀVĪGAS āra t 5 grādi (tātad faktiski "bezgalīgas" āra siltumietilpības), ūdens bačokā, turpretī, paliks arvien siltāks un siltāks.

Rasa uz "bačoka" kaitina.....Ielieciet akvārija sildītāju! Kā piemēram
HYDOR HEATER THEO. Jauda? Jo lielāka, jo ātrāk sasniegs nerasošanas temperatūru. Cik teikts, aprakstos, sasniedzot iestādīto temperatūru tas atslēdzās. Der sāls ūdenim arī..tātad ūdens drošs. ..Izvēle liela.., kā piemēram te: [www.relians.lv] Temperatūra iestādāma zem 20 grādiem. Bet "par visu jāmaksā!" Arī par nerasošanu.

sarīko eksperimentu. noizolē ar putu plēvi vienkāršas formas trauku - piemēram cinkoto spaini.
kontroles spainis, protams, bez izolācijas. abus pielej ar auksto ūdeni un salīdzini. ja putu plēve darbojas, ir vērts vienreiz iesvīst un iestrādāt to bačokā. ietaupīsi naudu uz sildīšanu.

kkk Wrote:
-------------------------------------------------------
> Praktiķi - kāda starpība kāda siltumietilpība
> - visu izsķir temperatūru starpība uz
> materiālu virsmām. Aprēķins dots pie
> PASTĀVĪGAS āra t 5 grādi (tātad faktiski
> "bezgalīgas" āra siltumietilpības), ūdens
> bačokā, turpretī, paliks arvien siltāks un
> siltāks.
Starpība ir ļoti liela,un tā ir siltumatdeve. Saprotamāks piemērs- nav jāpērk divi spaiņi-nopērc divus aliņus (siltus). Vienu ieliec saldētavā pie -18 C. Otru iegremdē vēsā ūdenī +5 C. Varēsi pārliecināties,ka tas, kas bija ūdenī atdzisīs daudz straujāk par to kas saldētavā- nav grūti pārliecināties-atšķirība ir tik jūtama,ka temperatūras var nemērīt. Tas pats notiek ar skalojamo kasti.

Praktiķim žetons. Pareizi, ūdens ātrāk atņems siltumu kā gaiss.
To poda rasu varētu novērst ar papildu spiedtrauku, lai no sākuma tajā iepildās ūdens, tad tas rasos/sils un tikai tad dodas vajadzīgajā virzienā. Varētu būt stipri vienkāršāk, bet var pilnībā neatrisināt un varbūt dārgāk.

pamats topošais, un ko dos tas spiedtrauks? Tāpat taču rasos. Kāda atšķirība, vai peļķe uz grīdas veidojas zem spiedtrauka vai zem poda bačoka? Ne jau mikla bačoka siena rada neērtības, bet gan peļķes uz grīdas.

Piemērs ar "mājas iegremdēšanu ūdenī" stipri nekorekts. Kaut vai tāpēc, ka ap ūdens bačoku, kurā ir daži litri, ir stipri daudz kubu silta gaisa (ja vien bačoks nav iestrādāts puskubu lielā noslēgtā telpā).

Kas vēl interesanti - nav jau tā, ka bačoks nepārtraukti būtu slapjš (no ārpuses, protams). Ja to norasošanu var ja ne novērst, tad vismaz būtiski samazināt, neieguldot līdzekļus kruta bačoka cenā, tad tas jau ir apdomas vērts variants.