Krāsns apkures gadījumā tieši krāsns ir tā, kas ceļ augšā (silda) pie sevis esošo gaisu. Galvenā problēma - karstuma avots nav grīdas līmenī, bet ~ 0,5 m augstāk. Tad nu tas visaukstākais, smagākais gaiss, kas ir zem šī līmeņa, mierīgi guļ un praktiski nekustās, jo ir ieņēmis pēc fizikas likumiem savu vietu tāpat kā ūdens dīķī, un viņam nav pilnīgi nekādu iemeslu celties uz augšu, jo cirkulācijā galvenokārt piedalās tas gaiss, kas ir durtiņu līmenī un augstāk.
Problēmas risināšanai visefektīgāk būtu maisīt visaukstāko gaisu ar viskarstāko, to atdzesējot.Tātad pūst no paša apakšējā grīdas līmeņa uz augšu gar krāsni.
Mazāk efektīvi to var risināt arī ar dabisku vilkmi bez elektriskiem ventilatoriem. Tikai ar plūsmu ierobežošanu ap krāsni jāpanāk, lai augšupejošais gaiss tiktu sūkts no paša grīdas līmeņa.

Siltums, kā tādu sajūtam sastāv telpā no div'ām fiziskām sastāvdaļām - radiācijas starojuma un konvektīvā. Visumā vai kosmosā ir tikai radiācijas starojums - ar to gribu teikt, ka liela uzsildīta plakne - grīda spēs kompensēt diskomfortu daudz labāk, nekā gaisa konvektīva kustība. Vienīgais - ja ventilātors ir izvēlēts nerēķinot tā iedarbi ( vēlema siltuminženiera konsultācija), tad varbūt to var noīrēt, lai pārliecinātos par tā lietderību. Jo minēju, ka jānodrošina pietiekoši lēnas gaisa plūsmas telpā un attiecīgi optimāls gaisa mitrums.. varbūt papildus vajadzīgs gaisa mitrinātājs.

Labi kustinot silto gaisu telpas elementi sasilst un rada to pašu ko grīda. Tas ir- staro siltumu, protams ar mazāku intensiti.