Sveiki! Pastāstiet mazliet par kolektoru( manifoldu) jeb maisītāju darbības shēmu.
Man ir šāds maisītājs -
[www.dropbox.com]

Atpakaļgaita tiek miksēta ar karsto ūdeni katlu telpā izmantojot termostatisko jaucējvārstu ESBE VTA372, kurš padod max 43grādus uz 5m trubu līdz kolektoram.

Māja ir jauna, normāli siltināta, bet, kad laukā bija -15 un vējš, tad telpās es max 20 grādus dabūju.
Tas man mazliet liek baidīties, ka kaut kas nav kārtībā, jo santehniķis, kas to visu taisīja darīja kā prot, ne kā būtu pareizi. Man visās telpās izņemot vanneni un koridoru ir lamināts. Grīdas ir ar 100mm putuplastu siltinātas, tā ka siltuma zudums nevarētu būt noteicošais faktors.
Man izskatās, ka nav kaut kas ar grīdu regulējumu pareizi izdarīts vai arī tas ESBe maisītājs dot pa maz temp ārā. Ir tāds pats VTA372 modelis ar citu sērijas nr, kas dod ārā 35-60 grādus. Man liekas, ka man vajadzētu to drīzāk, nekā to švako. Tomēr līdz kolektoram ir kādi 5m caurule. Kaut arī siltināta, tomēr siltums krīt.

Protams, flīžu grīdas koridorā un WC, kas ir arī mazākie loki, uzsilst dikti labi, bet lielākie loki iespējams varētu būt vairāk karsti.

Tad jautājums vai plūsmu regulatori kaut ko mainītu, ja regulētu?
Atpakaļgaitā man nav plūsmas mērītāji , bet divi mazākie flīžu loki ir ieskrūvēti dziļāk, nekā pārējie
[www.dropbox.com]

Kam vajadzīga tā skrūve ar seškanti? Tai vidu ir mazā skrūvīte ar kuru regulē plūsmu.

Bet kas tev regulē kad katls dod to siltumu uz kolektoru? Nonstopā jau neiet drošvien. Varbūt intensīvāk jālaiž siltums iekšā kolektorā un viss? Termoregulators varbūt siltumā stāv un domā ka ir pietiekoši silts un nelaiž vairāk siltumu iekšā?
Un kāda ir loku garumu attiecība? Viņiem itkā jābūt pēc iespējas vienādai. Ja garais 110m bet īsais 40m varbūt ka nespēj to garo izcirkulēt. Par to gan es neesmu spečuks vai tā varētu būt problēma.
Patausti atpakaļgaitas caurules, viņām jābūt arī siltām. Es sataustīju vienu loku ka ir auksts un pagrozīju mērītāju un viss aizgāja, pirms tam domāju ka tajā istabā ir vēsāks dēļ ieklātā paklāja, izrādās tur nemaz negāja siltums :)

Man gāzes katls uz apkuri dod 34 grādus un pa 4m līdz kolektoram temp. praktiski nenokrītās.
Istabā turu 23 grādus bez problēmām.

Tagad kad ir mīnusi un liels vējš vienā virzienā vairākas dienas, arī man lielā istaba ir vēsāka, tā ir problēma ko var risināt piegriežot ciet pārējos lokus drusku un vairāk sildot, tad aukstais gals piesils. Bet kad vējš mainīsies tad jāgroza atpakaļ, bet tas nav galīgu tas ko es gribu bez apstājas darīt...

>Bet kas tev regulē kad katls dod to siltumu uz kolektoru? Nonstopā jau neiet drošvien. Varbūt >intensīvāk jālaiž siltums iekšā kolektorā un viss? Termoregulators varbūt siltumā stāv un domā ka ir >pietiekoši silts un nelaiž vairāk siltumu iekšā?

Katls dod siltumu nonstopā, jo izdevīgāk ir uzturēt siltumu, nevis zaudēt un tad uzsildīt.Termolegurators ir atgriezts vaļā līdz galam uz 5 un tad viņam jālaiž ārā 43 grādi. un tā arī ir, jo termometrs pēc viņa tā rāda. Man arī sāk rādīties, ka tā ir viņa vaina, ka tik zemai temp ārā iet.

>Un kāda ir loku garumu attiecība? Viņiem itkā jābūt pēc iespējas vienādai. Ja garais 110m bet īsais >40m varbūt ka nespēj to garo izcirkulēt. Par to gan es neesmu spečuks vai tā varētu būt problēma.
>Patausti atpakaļgaitas caurules, viņām jābūt arī siltām. Es sataustīju vienu loku ka ir auksts un >pagrozīju mērītāju un viss aizgāja, pirms tam domāju ka tajā istabā ir vēsāks dēļ ieklātā paklāja, >izrādās tur nemaz negāja siltums :)

Loki ir aptuveni vienādi. Vannenē un koridorā īsākie, bet trubas visur atpakaļnākošās ir siltas.

>Man gāzes katls uz apkuri dod 34 grādus un pa 4m līdz kolektoram temp. praktiski nenokrītās.
>Istabā turu 23 grādus bez problēmām.

>Tagad kad ir mīnusi un liels vējš vienā virzienā vairākas dienas, arī man lielā istaba ir vēsāka, tā ir >problēma ko var risināt piegriežot ciet pārējos lokus drusku un vairāk sildot, tad aukstais gals >piesils. Bet kad vējš mainīsies tad jāgroza atpakaļ, bet tas nav galīgu tas ko es gribu bez apstājas >darīt.

Ok, drusku pačakarēšos ar tiem lokiem, redzēs.

Esbe ir pareizā un 5m caurulē arī nav problēma.

Tā kā nav redzams tas esbe mezgls un kur atrodas sūknis grīdu kolektoram, tad tas pagaidām nezināmais, bet manuprāt mazvarbūtīgi.

Es domāju, ka vaina ir tajā, ka nenotiek pietiekama plūsma pa caurulēm, pēc apraksta spriežot tā vispār ir superminimāla, jo pie 43 padotajiem grādiem, būtu jābūt reāli karstam telpā, nevis vienkārši siltam.

Pirmkārt jāpārbauda vai tur nav gružu ķērājs kaut kur tajā lokā un tas jāiztīra. Tālāk es teiktu, ka jāizkustina visi turpgaitas ventiļi - tie mazie pulķīši zem micēm, varbūt tie iestrēguši ciet pozīcijā. Tiem ir jābūt maksimāli uz āru. Iekustināšana notiek ar kaut kādu stangu pastumjot uz iekšu un skatoties vai atspiežas vaļā stāvoklī. Ja kustība nav, tad viņa jādabū.

Ja tie ventiļi ir ok, tad es paskatītos kas notiek ar sūkni, kas par sūkni, ja jaunais, tad atgaisošanās režīmu ielikt, ja ne, tad kaut kā nebūt pārbaudīt, ka viņš vispār strādā.

Ja sūknis ok, turpgaitas vaļā, filtri tīri, gaisa nav, tad jāskatās, kas tur notiek ar tām seškanšu atpakaļgaitām, kaut gan es nespēju noticēt, ka tās visas būtu piegrieztas tik stipri ciet.

Kaut gan, ja īsie loki sasilst superlabi un tikai pārējie nesilst, tad var būt to seškanšu (atpakaļgaitas balansēšanas problēma). Superlabi jāsaprot, kā riktīgi siltas grīdas, nu savi 35 grādi kaut kur.
Šajā gadījumā balansēšana ir tāda, ka vēl vairāk jāskrūvē iekšā seškanši īsākajiem lokiem, bet es to daarītu tā, ka tiem lokiem ieskrūvētu līdz galam ciet un tad pavērt vaļā pa vienu apgriezienu un tag skatīties vai īsie loki adekvāti silst un vienlaikus sāk silt citi loki. Un tā pamazām katru loku pieregulē - pa pusapgriezienam kamēr ir vajadzīgais siltums katrā telpā.

Bet šis var būt komplektā ar augstāk minēto, ka kopumā par mazu plūsma ir visā sistēmā nevis, ka visu labumu sūknis izvelk tikai pa īsajiem lokiem. Tāpēc es sāktu ar tiem pirmajiem punktiem pirms ķerties pie atpakaļgaitām.

Vilni, tie sakotnejie tevis rakstītie ir kartiba, parbaudiju.
Suknis ir labs elektroniskais grunfoss. Darbojas. Es tikai isti nesajedzu kada atruma tam jastrada butu gridu gadijuma. Tur ir svitrinju opcija un stabinju opcija. Pagaidam oz otro stabinju.
Ka atšķiras atpakalgaitam seskante un iekseja, videja mazaa skruvite. Vai ta iekseja skruvite neregule plusmu?

Vilni, suknis ir starp kolektoru un esbe maisitaju. Tipa stum karsto, samaisito uz kolektoru

Gružu filtrs bija un arī pārbaudīts?

Sūknis ir ok un domāju, ka ātrums pietiekošs. Cik ir grīdu platība?

Ja nav grūti var ielikt foto tieši esbes mezglam, bet jādomā, ka tas ir pareizi ielikts.

Es precīzi nezinu šito kolektora modeli ar divām skrūvēm. Pēc bildes nevar saprast. Vajadzētu ražotāja modeli apskatīt netā. Varbūt tie ir kaut kā saistīti ar neesošajiem plūsmas mērītājiem.

Bet klau, foto apskatot tev tās baltās mices izskatās, ka ir ciet līdz galam. Viņām tak jābūt līdz galam vaļā! Vaļā pozīcija turpgaitai ir tā kā bildē tai kurai vispār nav mice.

Reku mezgla foto [www.dropbox.com]

Viens loks man ir ciet. Katlu telpa, kur nevajag. Parejie valjaa.

Mazie loki platiba 4kvm, 7kvm, un tad pieci katrs pa kadiem 15kvm. Merot ar distances termometru virsmu, uz mazakajiem flizem temp ir 34gr uz laminata 30. Tos laminatus prasitos par gradu vairak pacelt.

Esmu dzirdējis no klientiem, ka grīdu esbes vārsti ir ar mazu kvs(caurplūdi). Es lieku Herz grīdnieku.
Grīdu kolektoram uz turpgaitas jābūt plūsmas mērītājiem un atgaitas regulatoriem.
Pie -20 grīdās t jālaiž 40'.
Es pārbaudītu visas grīdu apkures komponentes, kas var aizturēt t'