Labdien.
Daudz par šo tēmu rakstīts, bet savu situāciju īsti neatradu. Jautājums ar ko un cik biezā slāni Jūs rekomendētu siltināt konkrētos bēniņus. Bēniņu grīda dzelzsbetona dobtais pārsegums ar aptuveni 5cm betona lējumu. Jumts Bezazbesta šīferis - zem kura plēve. Mana doma skatā no otrā stāva griestiem. Reģipsis - 75mm akmens vate - (220mm_dzelzbetona panelis_plēve_50mm_betona lējums) -divās kārtās 75mm akmens vate - nosegts ar OSB vai saplāksni. Man daži saka vajag vismaz 250mm vati - vai beramo vati. Beramo kautkā negribās. Jautājums vai virs betona zem 2x75mm akmens vates vajag klāt plēvi un kādu, atceroties, ka zem betona kārtas jau ir plēve.
Paldies.

Visu vati uz betona, vismaz 300mm. Pārklāj ar gofrēto kartonu. Plēves vairāk nevajag.

Vate zem paneļa - tikai problēmas iestrādāt. OSB vai saplāksnis virs vates - saspiedīs vati vai jāveido nevajadzīgs karkass, kas to segumu noturēs, arī tvaika caurlaidība rada šaubas.

Kā ar to gofrēto kartonu - tas laidīs cauri tvaiku? Saplāksni vai OSB liktu uz karkasa ar apmēram 1cm spraugām. Vai kartonu arī izklāt ar spraugām. Jūsu ieteiktais variants būtu vieglāk izpildāms un par saplākšņa un karkasu cenu varētu uzlikt vēl vienu kārtu vates, tad sanāktu 225mm biezumā.

Gofrētā kartona tvaika pretestība ir reizes 50 mazāka nekā saplāksnim (pie vienāda slāņa biezuma). Kartonu izklāj bez spraugām. Protams, ka saplākšņa vietā labāk vēl vienu vates kārtu. Ekonomiski vispamatotāk (no siltumcaurlaidības viedokļa un materiālu un darbaspēka patēriņa) ir to visu sakrāmēt uz pārseguma.

Cezars Wrote:
-------------------------------------------------------
> .................. Bēniņu grīda dzelzsbetona dobtais
> pārsegums ar aptuveni 5cm betona lējumu.....
..........................................................

Neaizmirstam pārbaudīt, kur aiziet paneļu dobumi, kā tajos ierobežota gaisa kustība, lai neiznāk tā, ka virspuse nosiltināta ar 30 cm, bet gali aizķepēti ar pāris saujām mūrjavas un, izejot, piemēram, virs vaļējas lodžijas, strādā kā siltuma noplūdes skursteņi.

Paldies par padomiem. Tā arī darīšu ar to gofrēto kartonu pa virsu. Vēl tik jautājums iezagās prātā vai tā akmens vate stipri nesasēdīsies zem sava svara - ja piemēram sakrāmētu tos 200mm. Pataustot šķiet samērā mīksta, bet likt fasādes vati sanāk dārgi, lai gan tā šķiet stingrāka. Tām akmens vatēm tak nav nekādas cietības klases - cik saprotu ir mīkstā un fasādes vate.

Cezars, par fasādes vates naudu tu vari nopirkt vairāk kā 2x vairāk mīkstās vates. Tas nozīmē, ka pat pie sasēšanās par 50% (kas nu nekādi nav iespējams) fasādes vates izmantošana nav ekonomiski attaisnojama. Saliec tagad cik esi iecerējis, ja pēc pāris gadiem šķitīs, ka sasēdies par daudz - nolasīsi kartonu, uzliksi vēl kādu kārtu un saklāsi kartonu atpakaļ. Klasiska pieeja iestrādājot beramo vati (nu vai pūšamo, sauc kā gribi).

Tā arī darīšu. Liels paldies kkk par ieteikumiem, a citādi vispār būtu iebraucis auzās.

Līdzīgi, kā ar paneļa galu aizblīvēšanu aukstajos bēniņos jānodrošina vēdināšana zemjumta plaknei un bēniņos nevajag atstāt kanalizācijas vēdvada izvadus vai citas silto telpu vēdināšanas atveres - ja nu vienīgi gaisa ieņemšanu rekuperācijai.
Siltumizolācijas kvalitāti papildus nodrošina mazs gaisa mitrums tajā.

Labdien. Nedaudz aktualizēšu iesākto tematu. Līdz šim esmu nolēmis siltināt ar vati un pa virsu gofrēto kartonu. Bet ir tā sanācis, ka pašam ir iekrājies putoplasts 150mm biezumā, kuru liku zem estricht grīdās. Tad nu jautājums vai vates vietā nevaru salikt šo putiku vai pareizāk varbūt būtu to pielīmēt pie betona - vai arī šī ideja ir galīgi garām būs mitrums, kondensāts vai sazin kas vēl. Būtu pateicīgs par Jūsu viedokļiem, lai tā teikt nesacūkātu materiālu un bēniņu siltinājumu.