Tīri teorētiski pie pietiekami bieza siltumizolācijas slāņa un kvalitatīvas iestrādes, kondensātam zem puķika nebūtu jārodas, jo viss pārseguma panelis būs "silts". Tad principā vari darīt tā, ka uzliec puķiku un pa virsu vati. Līmēt protams nevajag, nekur viņš neaizmuks.

Jautājums. Vai virs puķika vajag vēl vati un ja jā tad cik biezu, ja zināms ka putiks ir 150mm biezs. Vai tad tāds var caursalt. Un vēl radās doma - varbūt zem puķika salikt kartonu gofrēto vai varbūt kādas līstītes lai būtu neliela gaisa sprauga. par līmēšanu bija doma lai labi piegulētu pie virsmas.un nebūtu spraugas.

Cezar, protams ka vajag vēl - vati vai to pašu puķiku. Vismaz vēl 150mm. 150mm "caursalt" varbūt arī nevar, bet siltuma zudumi krietni lielāki un varbūt pat neapmierina LBN. Uztaisīt zem puķika vēdināšanas spraugu būtu muļķīgi - tad jau vari vienkārši sakraut to puķiku pagalmā kaudzē.

Man jau ar liekas tā gaisa sprauga lieka, dādēļ bija doma pielīmet kaut ar to putu līmi, lai nebūtu spraugas, jo betonētā virsma nav absolūti gluda.Vienīgi nesaprotu par to siltinājuma biezumu, jo putiks tak ir krietni lielāks izolātors nekā vate - manuprāt un cik noprotu akmens vate 150 -200 mm būtu pietiekama.

Cezar, likt tu vari cik gribi. Ja negribi, neliec vispār, kur problēma. BET - 150mm puķiks ar lambdu 0.035 griestos neatbilst LBN prasībām (U ~0.22 ir lielāks par prasīto 0.2). Un protams tas tiešā veidā pārvērtīsies kurināmā izmaksās. To pat nav pārāk sarežģīti aprēķināt tik vienkāršam elementam kā plakaniem griestiem. Fiška tāda, ka no visām iespējamām konstrukcijām šādi griesti ir visideālākā vieta, kur elementāri, lēti, bez kļūdām iestrādāt izolāciju.

Kas attiecās uz dižo puķika pārākumu par vati - tenapors EPS100 lambda = 0.036, paroc extra lambda = 0.036.

Liekot tikai puķiku nav jāliek virsū gofrētais kartons.

Ar vati siltinot liela vērība jāpievērš tam,lai vate atrastos noslēgtā vidē-bez spraugām un gaisa kabatām-tad arī deklarētā lambda būs tuva patiesībai. Vienkārši bēniņos sakrāmēta vate vēlamo rezultātu nedos, tai jābūt noslēgtai no abām pusēm. Putuplasta iestrāde salīdzinoši vienkāršāka.

Kā tam puķikam ar to piegulšanu pie pamatnes - vai vajag līmēt lai nav spraugu vai vienalga un vai viņu drīkst pielaist tieši klāt mūrlatai, kura ir pa perimetru.

Īsti neredzu jēgu no līmēšanas. Galvenais sakraut tā, lai starp puķika kārtām un blakus loksnēm nav spraugu. Tam nepieciešama samērā līdzena pamatne - bez baigām pumpām, kas kādai loksnei ceļ stūri gaisā. Tas ka zem puķika būs kāda gaisa kabata - nekas, galvenais lai tā nav gaisa sprauga, kas vēdinās uz āru. Padomā, dobais panelis pats taču sastāv no vieniem vienīgiem caurumiem.

Ja puķiku pielaid mūrlatai tikai no vienas puses (nevis nopako ar puķiku no visām pusēm), tad ir ok.

Uz paneļiem līdzenas virsmas iegūšanai mēs varam uzbērt neorganisku grunti - smiltis, mālu vai citu...
Taču ja pievēršamies siltumizolācijas smalkumiem, tad arī mūrlata, kas guļ uz nesošām konstrukcijām - būtu jāsiltina no visām pusēm. Un ja pārsegumā dobie paneļi - tad liela vērība jāpievērš paneļu dobumu aizpildīšanai no ārsienu puses - iepūšamas montāžas putas.
...praktiķa k-gam - jebkuras siltumizolācijas pamatbūtība " uz planētas Zemes" ir gaiss - lambda ~0,023 w/m2K - kurš kopā ar jebkura (māla, koka, stikla pat metāla) porām spēj nodrošināt minētos 0,035...0,04 W/m2K siltumizolācijas vērtību. Taču te ir viens liels faktors - ja porās nonāk šķidrums - ūdens, petroleja vai cits, tad siltumizolējošās materiāla spējas strauji sarūk. Tapēc būtiski šos siltumizolācijas materiālus vēdināt vai uzturēt sausus. Jā mēs varam pilnībā noslēgt poras, taču tad veidojas blakusfaktors - no telpas mēs nespējam izvadīt mitrumu vai ar taisam mākslīgu vēdināšanu! - bet tad, kā kontrolēt siltuma zudumus. Tātad divi pretpoli - siltumizolācija ar atsegtu poru struktūru nodrošina telpu vēdināšanu - siltumizolācija ar slēgtu struktūru prasa mākslīgu telpas vēdināšanu -...domāts telpās, kur vismaz 4 stundas diennaktī uzturas dzīvas būtnes