5h un 26-87 grādi ir 16kw katla jauda stundā pēc fakta.

Tad tas nozīmē, to, ka teorētiski es darbinu ar 1/2 no tā, ko var "izspiest" no katla? Jo pēc papīriem ir 32kw (bet paredzēst brūnoglēm kā primārajam kurināmajam). Ja pareizi sapratu, tad, ja, piemēram, kurinātu ar oglēm, varētu dabūt, piemēram, līdz tiem 32kw stundā ārā? Man šie rēķini sveši, tādēļ jautāju.

Bet kaut kas īsti nav ar to katla darbību, jo normāli vajadzētu būt apmēram tā, ka pēc 20 min katla darba temp. ir 60 un vēl pēc 10 minūtēm tā nostājas 70-85 robežās un tāda tā bez īpašām svārstībām arī noturās visu ciklu un vienā piegājienā pielādē mucu 80 augšā un apakšā 70. Šobrīd pēc apraksta izklausās, ka katls strādā pārsildīšanas ciklā, kas manuprāt galīgi nav pareizi - labāk ir turēt katla darba temperatūru uzreiz pareizā ciparā.

Nu tas ir viennozīmīgi, ka 32kw tur nav, bet 16. Ok, viņš cikla laikā palēkā un kaut kādu brīdi strādā arī virs 16, bet katrā ziņā ne īpaši vairāk par 20. Kaut kas tur nav.

Jautri... :(
Pēc aptuveni 20 min katla t ir 60C. Tad atverās ESBE vārsts un ņem klāt auksto ūdeni no aķa, kas, ja pareizi saprotu, arī "nodrošina" to, ka katlā, kamēr aķis nav sasniedzis vismaz 60C (vai kādu citu T), katlā īpaši vairāk par 60C var arī neuzkāpt. Vakar gan katlā vidēji bija ap 70/75C pēc kādas stundas no iekuršanas sākuma.
Tagad sapratu, ko tu domāji ar to pārsildīšanu. Iespējams, ka tā arī pašlaik sanāk. Es gan nezinu, vai tas ir pareizi vai nē un, ja nē, tad kā to var novērst (regulēšana kaut kāda vajadzīga)?
Šajās lietās neesmu specs, tikai ar interesi lasu un uzzinu arvien ko jaunu.

Laikam, lai dabūtu tos 32, jāmeklē brūnogles, kuras LV nav. :)

Manuprāt, svarīgākais tev šobrīd ir saprast kas par problēmu kāpēc katls tik dramatiski mazā jaudā strādā. Tur ir katla gaisa padeves regulācijas visticamāk, acīmredzot gaiss ir par maz. Bet var jau arī būt, ka brūnogles pie vainas. To ir pagrūti nokomentēt.
Nu būtu jāmēģina paregulēt gaisa padevi un skatīties kas notiek ar jaudu un temperatūrām un tad domāt ko var un ko nevar.

Jā, viņam ir kopā 3 gaisa padeves vietas - augša, apakša un vēl terciārā padeve. Praksē gan izmantoju tikai augšējo, bet tas nozīmē, ka jāeksperimentē ar padevēm. Vēl ir plāns uzlikt arī dūmgāzu termometru, lai saprastu, kas tur notiek, cik karstas iet ārā. Tāpat iespējams, ka jāsametina pašam kāds turbulators, ko ielikt brīvajā ejā (oriģināli ir paredzēts 1 vidējā ejā).

Vilni, vari, lūdzu, ielikt formulu, pēc kādas aprēķināji rezultātu? Tas noderētu tālāk pētot un pašam rēķinot, ir kādi uzlabojumi pēc eksperimentiem vai nē.
Man pirmā doma, kas iešāvās prātā ir, ka plūsma varētu būt pa lielu. Pašlaik ir grundfos sūknis, kas lokā katls-aķis autoadapt režīmā strādā ar 1,9 - 2.2 m3 stundā caurplūdes jaudu.

Tavā gadījumā formula gaužām vienkārša, jo tev ir 1000L.
1. Mucā uzkrātā enerģija kw = delta T/0.86 Tavā gadījumā (87-26)/0.86=70.93kw
2. Saražoto enerģiju izdalot ar kuršanās stundām iegūst vidējo katla jaudu, t.i. 70.93/5 = 14.2kw (tavā gadījumā es piemetu vēl 2kw saražoto stundā kā katla paša izdalīto siltumu, tāpēc katlam sanāca 16kw.
3. Lietderība katlam %=saražotā enerģija/malkas kg*4.16, tavā gadījumā, ja atmet paša katla zudumus būs 70.93/25*4.16=67%. Manuprāt šeit nav vērts ņemt vērā malkas sugu, jo kg reāli ir un paliek kg ar savu enerģiju. Vieglākām malkām vienkārši tie 25kg būs lielāks apjoms, bet energoietilpība būs tāda vien pati.

Par sūkņa ražību slinkums iedziļināties, bet principā protams, ka sūkņa jaudai jābūt saskaņotai ar sistēmu, resp. ja par ražīgu tad slikti un otrādi. Sliktāks variants, ja tas sūknis ir par vāju.