Praktiķi...m.
Koksnes gaissausums skaitās no 15%..20%. Mazāko žāvējot atklātās nojumēs saulainā un vējainā vietā iegūst vismaz pēc diviem gadiem vai vairāk. Koksnes ķīmiskais iekšējais šunu sastāvā esošais ūdens nevar nokrist zem 7% - mazāk un sākas koksnes sabrukšana. Tapēc mākslīgi žāvētu kokmateriālu mitrums ap 8% vai arī tas veidojas koksni ilgstoši turot virs 50 grādu temperatūras. 80 grādos sākas pārogļošanās procesi -pašuzliesmošana koksnei. Tas var būt par iemeslu koksnes putekļu pašaizdegšanās uz darbagalda motoriem vai citām mehāniskām ierīcēm, vai arī koksnei, kas par tuvu karstām krāsns virsmām - piemēram pirtīs prasa 1m attālumu no griestiem līdz krāsns augšai. Sadegot koksne ķīmiski lietderīgo enerģiju var radīt tikai tad, kad tajā esošais mitrums nepārsniedz 33% - virs tā, tā sadalās taču dūmgāzu temperatūra nepārsniedz 100..130 grādus. Taču kondensāts vai darvā var veidoties un veidojas uz jebkurām aukstām virsmām stājoties reakcijā ogleklim ar gaisa skābekli un gaisa mitrumu. Tātad liekais gaiss kurtuvē dzesē dūmgāzes un veidos kvēpus, ja neizreaģējušais ogleklis nonāk zonās, kur dūmgāzu temperatūra būs zem 440 grādiem. Ja papildus piedalās gaisa mitrums - tad veidojas darva.

Es vēl varu norādīt uz to, ka šajā situācijā visa šī kondensātu un darvu lieta nebūt nav nevainīga, bet ar diezgan augstu ticamības pakāpi var likt aizdegties skurstenim ar no tām izrietošajām sekām.
Tā tehnika ir tāda, ka darva rodas dūmvadā, kur tā paliek. Katrā katla starta reizē dūmgāzes ir stipri karstas un šim konkrētajam čugunam ir tiešā sadegšana - nezinu cik, bet tās ir pilnīgi pietiekošas, lai aizdedzinātu to darvu - nevis kaut kur augstu pie jumta, bet turpat pie katla. Tā tas parasti notiek - lēnām pievelk skursteni un tad startējot krāsniņu aizdegas skurstenis.

Nu par to, ka malka jāžāvē divus gadus, es atļaušos pastrīdēties. Jā, ja to tur ēnā parastā malkas šķūnī, kur gaiss knapi cirkule.Ja malki aprīlī skarauj atseviškās grēdās nojumē, kur vējš un saule brīvi tiek klāt, tad, pirms Jāņiem, malku var nest šķūnī, jo tai stabili ir 15% mitruma un pat bišku mazāk.Jā šogad tā nebija, jo laika apstākļi bija iztekti nelabvēlīgi malkas zūšanai. Man ir koksnes mitruma mērītājs un esmu ar to baudījis malku. Interesanti,ka malka rudenī atkal uzsūc mitrumu un tad tas tiešām grozās Brinkmaņa kunga nosauktajās robežās. Citādāk, saulē un vējā malku var dabūt gandrīz tik pat sausu, kā koksnes žāvētavā. Nu jā, pilsētas mazā pleķītī jau neizvērsīsies un slapju malku parasti uzreiz iekrauj šķūnī.

Es sev esmu izbūvējis tā saucamo kamīnkrāsni, kur atradu, ka veiksmīgi ilgdedzes nodrošināšanai izmantojami vienkārši pārzāgēti apaļkoka bluķi un zari diametrā 30 un vairāk centrimetri ar garumu pie 60 cm. Tā, ka tos es neskaldu šķilās, tad loģiski pieņemu to žūšanai divus gadus.
Bet principā Didzisp k-gam taisnība - ja ir saulaina un vējaina vieta un malkas gatavošana norit marta mēnesī, tad līdz apkures sezonas sākumam to var izžāvēt.
Vienīgi vēlētos teikt, ja pašam jākurina sava ēka, tad pieņemu, ka daļu no organiskiem atkritumiem - papīru, kartonu, pakas no šķidrumiem, augļkoka slimās lapas un zarus būtu pareizāk dedzināt krāsnīs vai katlos. Tapēc apkures sistēmā kurtuvei jābūt tādai, kas spētu nodrošināt augstu iekšējo temperatūru - katls ar kurtuvi un tikai pēc tam seko siltumnoņemšanas virsmas. Pieņemu, ka tīri ķeta vai tērauda katli bez šamota oderējuma līdz ar to vairāk cieš no kvēpiem un piedarvošanas.

Meistars, kas būvēja šo sistēmu ir paņēmis kkādu mistisku nestandarta shēmu. Par neprofesionalitāti pirmais , kas liecina: sūkņi montēti ar asi vertikāli, ko profi nedara.
Par kondensātu dūmvadā un katlā var liecināt sekojoši iemesli: Katls tiek dzesēts ar aukstu atgaitu (iespējams no boilera), dūmvada diametrs nav salāgots ar tā garumu un katla jaudu.

Kāda jēga no aķa ar vienu termometru? Pārējais uz tausti? Salikts katls pa taisno uz paralēliem aķi un boileri, tik automatika nelaiž uz boileri, kad tam gana, jeb nav no kā paņemt... Tas pa tiem sūkņiem gan bij labi:)

khe - pilnīgi piekrītu, jābūt temperatūras manometriem, lai jebkurā brīdī var spriest par katla pareizu darbību. Vēl jau nav skaidrs pats galvenais - kāda tad C ir atplūdē? Es uzskatu, ka jābūt C manometram uz katru atzaru, piem., turpgaitā manometrs uz radiatoriem un atpakaļgaitā viens, tāpat siltajām grīdām utt. Tas nemaksā tik dārgi, ja nemaldos manometrs maksāja ap 5 eur. (pat sarežģītākais, lai pie sistēmas uztadīšanas to izdara). Vēl ir labi, ja ir caurplūdes mērītājs (sūknīšiem ir visādi ātrumi, „punktiņi” pusītes utt. un vēl visādi brīnumi, tomēr caurplūdes mērītājs ir skaidra lieta).

Konkrēts piemērs iz dzīves .
Kurināju ar tiešām sausu egles malku katlā C bija 85 atplūdē 40, temp. starpība pamatīga – kondensāts pilēja pa katla apakšu tā, ka dabūju likt lupatiņu, kā arī dūmvadā parādījās darvas kārtiņa, tikko novērsu C starpību kondensāts pazuda. Manuprāt, ja katlā ir liela temp. starpība, nav svarīgi kāds katls uzstādīts - pamatprincips visiem viens!

Mazais loks iet no tā zilā trīsgaitnieka caur siltā ūdens boileri.
- - -
Mazā loka jēga ir uzturēt katlā ienākošā siltumnesēja temperatūru 61-90C. Ja to izlaiž caur boileri, tas vairs nav iespējams un kondensāta veidošanās kļūst neizbēgama.

Sistēmai pietrūkst termovārsta, kas arī uzturētu nepieciešamo loka temperatūru un būtu ieslēdzams sistēmā pirms esošā trīsgaitnieka. Pēc pieredzes ir konstatēts, ka boilera pieslēgums katla lokā nespēj nodzesēt siltumnesēju, lai rastos kondensāts.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu par to, ka malka jāžāvē divus gadus, es
> atļaušos pastrīdēties. Jā, ja to tur ēnā
> parastā malkas šķūnī, kur gaiss knapi
> cirkule.Ja malki aprīlī skarauj atseviškās
> grēdās nojumē, kur vējš un saule brīvi tiek
> klāt, tad, pirms Jāņiem, malku var nest
> šķūnī, jo tai stabili ir 15% mitruma un pat
> bišku mazāk.Jā šogad tā nebija, jo laika
> apstākļi bija iztekti nelabvēlīgi malkas
> zūšanai. Man ir koksnes mitruma mērītājs un
> esmu ar to baudījis malku. Interesanti,ka malka
> rudenī atkal uzsūc mitrumu un tad tas tiešām
> grozās Brinkmaņa kunga nosauktajās robežās.
> Citādāk, saulē un vējā malku var dabūt
> gandrīz tik pat sausu, kā koksnes žāvētavā.
> Nu jā, pilsētas mazā pleķītī jau
> neizvērsīsies un slapju malku parasti uzreiz
> iekrauj šķūnī.


Da jebkā - malkas / mālu / apeņu :) žūšanai ir svarīgs mitruma starpība starp žūstošo objektu un gaisu un vēja ātrums. Lielajās dēļu kaltēs te tik liela nozīme ir siltumtehnikai, cik aerodinamikai

Mans jaunākais atklājums, ka visnormālākā slinķu recepte ir - ziemas beigās / pavasara sākumā malku skalda un samet pēc iespējas skrajākā kaudzē. Uz vecām paletēm. Un tagad, oktobrī sakrāmē šķūnī. Vai pa taisno - krāsnī

Man tagad tāda "pavasara" malka iet rūkdama. Nē, nu ir man arī pērnā malka šķūnī, vnk negribēju to likt iekšā, lai atkal krāmētu ārā.... Pamēģināju, kā būs. Iet perfekti, arī it kā kaprīzajā gāzģeneratorā.
Protams, malkai obligāti jābūt skaldītai.