Kaut kas man savā apkures sistēmā nepatīk tik nesaprotu īsti kas – aizdomas, ka varētu būt ar laiku sabojājies vai iesērējis trīsceļu vārsts.
Problēma – nevaru pacelt atgaitas temperatūru un manuprāt, diezgan bieži jātīra katls (divās nedēļās reizi, gadās, ka arī vienreiz nedēļā)
Šodien piefiksēju katla kuršanās parametrus (pēc celsija): (pie tādiem rādītājiem man parasti kuras katls)
Temperatūra katlā +76
Uz radiatoriem 54
No radiatoriem 48
Katla atplūdē 46
Dūmgāžu T +69,8
Telpu iekšējā T 22,9
Āra gaisa T ( -2,6)
caurplūde 5l/min
iekurināju vakar 19.30, šobrīd 9.40 katls turpina kurties
mazais cirkulācijas loks silts tātad strādā

Tātad Katlā 76-atplūdē 46 = 30 grādu starpība, nav brīnums ka būs bieži jātīra katls, bet pacelt katla atplūdes T nevar nekādi.
Ko esmu meiģinājis darīt:
Atslēgt boileri, tā lai silda tikai radiatorus
Atvienot termogalvu no trīsceļu vārsta
palielināt caurplūdi
Tas viss bez vērā ņemamiem rezultātiem, katla atplūdē nevar vairāk dabūt kā +48 grādi.

Citēju no stropuvas instrukcijas:
1) Apsaistes sistēmā jābūt:
”Termostatiskā galva Heimeier ar ar uzliekamu sensoru +20...+50”, tātad vairāk par 50 grādiem atplūdē nav paredzēts????
Lasam tālāk instrukciju, citēju
”T padeves-T atgaitas =15C-20C. Ja padeves temperatūra ir 75C, atgaitas temperatūrai jābūt 55C-60C.”
Ja termogalva ir paredzēta līdz + 50 grādiem, tad kā var dabūt +60???
Ejam tālāk, citēju
”Ja apkures sistēma ir pareizi uzstādīta, dūmvads darbojas pareizi un ekspluatācija tiek veikta saskaņā ar norādījumiem un instrukcijām, KATLS NEAIZSĒRĒS”!!! Nu te nu gan man instrukcijā minētais nesakrīt ar realitāti!!!

Apskati šo diskusiju un domāju, ka tiksi galā ar to regulāciju.

[www.building.lv]

Lai kā man tas arī nepatiktu, bet nāksies atzīt, ka ar tādu katla apsaistes shēmu kā uz doto brīdi ir man neko vairāk nevar vēlēties, ja siltā ūdens boileris ir ieslēgts tā teikt virknes slēgumā.

Tātad.
Ja katlā ir pieņemsim 75 grādi tad uz boileri jau iet tikai kādi 65-70C, izejot caur boileri siltumnesējs jau atzisis līdz kādi 50-60C, tad kā var gribēt, lai atplūdē būtu 60C, ja uz radiatoriem nāk tikai tie 50-60 grādi??
Pie katla iekurināšanas ir vispār auzas!!
Tātad katls, boileris un radiatori atzisuši līdz istabas temperatūrai, tad iekurinot pieņemsim katlā ir 60C tad izejot caur boileri jau būs tikai kādi 40C. Pie tam, ja pie iekurināšanas atstājam tādu caurplūdi kā paredzēts katra katla jaudai, t.i. 10kw atbilstošā caurplūde ir 4,16l/min, tad katlā temperatūra uzkāpj krietni straujāk kā pārējā sistēma - boileris un radiatori – atkal problēma ar auksta ūdens atplūdi.
Kā daru es, pie iekuršanas pagriežu caurplūdes regulatoru uz 40l/min, rezultātā sistēma uzsilst vienmērīgāk, tādu caurplūdi atstāju līdz brīdim kad atplūdē sasniegta vismaz 45 grādi, kad sasniedz šo temperatūru pieslēdzas mazais cirkulācijas loks, kas sāk jaukt ūdeni arī pa katlu, līdz ar to temperatūra katlā sāk kāpt straujāk.
Te būtiski ir saprast, kamēr netiek ierobežota gaisa padeve, tikmēr lielāka caurplūde neko sliktu izdarīt nevar, bet kad sāk vērties ciet gaisa klapīte OBLIGĀTI jāatgriež atpakaļ paredzētais ražotāja caurplūdes daudzums. Jo, kamēr neierobežo gaisa padevi, katlam ir nenoteikta jauda X (tas ir kā ugunskurs, patvaļīga kuršanās), kas atkarīga no vairākiem faktoriem –vilkmes, malkas sausuma utt. Turpretī, kā sāk ierobežot gaisa padevi tā katrs katls spēj uzsildīt noteiktu daudzumu.

Bet ar visu caurplūdes daudzuma palielināšanu, neizdodas 100 litri lielu boileri uzsildīt līdz kādiem vismaz 60 grādiem, lai uz radiatoriem plūstu pietiekoši karsts ūdens, kā rezultātā varētu pacelt atplūdes temperatūru.
Kā to varētu risināt
1) atslēgt siltā ūdens boileri, variants slikts,tapēc nederēs.
2) Pieslēgt boileri paralēlā slēgumā, nevis virknē. Bet kā būtu realitātē, vai tas paralēlais slēgums kaut ko līdzētu??

Protams, ka boileri var pieslēgt paralēli un ielikt vismaz vienu ventili uz taisno vadu. Pilnībā aizgriežot taisno gabalu boileris būs kā agrāk - virknē. Droselējot to krānu varētu piedzīt to cik lielai plūsmai ļaut iet caur boileri. Ventili tad būtu labāk nevis lodveida, bet balansējošo, jo lodveida versiju grūti novaldīt, Ja tur tik tiešām ir vajadzīga regulācija, tad tāds variants ir protams labāks, turklāt ja boileris jāmaina sezonas laikā, tad to varētu izdarīt bez sistēmas apturēšanas (ja protams ieliek krānus boilerim abās pusēs).

Bet ja ražotājs to boileri ir rekomendējis virknē, tad kaut kāda dziļā doma gan jau bija? Varbūt tas ir domāts kā drošība elektrības pārrāvuma gadījumā konkrētajā gadījumā?

Ja boileris ieslēgts virknē, tad izkuroties katlam var kalpot kā siltuma akumulators. Noregulē, ka cirkulācijas sūknis atslēdzas piem. pie 40C. Piemēram, ar 100l ūdens boileri es varu pavilkt, ka siltums pa radiatoriem vēl plūst kādu stundu pēc katla izkurēšanās. Nu protams, tas nozīmē, ka atdzisīs arī boileris.
Man ir tā pati vienkāršākā katla apsaistes shēma, bet skatos sarežģītākās shēmās boileris tāpat ir visur virknes slēgumā. Cik saprotu tās sarežģītākās shēmas domātas siltajām grīdām, kur ir atsevišķs cirkulācijas loks, kas iejauc 30C grādus.

Negribās taisīt nekādus paštaisītos apsaistes variantus, tāpēc būs vien jāpaliek pie tā paša. Galvenais, lai kuršanas procesā neveidojas darva – to ir neiespējami iztīrīt (ja neskaita izdedzināšanas metodi). Pašreiz man katlā veidojās tādi trausli izdeži, kurus ir salīdzinoši viegli iztīrīt. Visgrūtāk un nepatīkamāk iztīrīt vietu, kur beidzas katls sākas dūmvads (pagrieziens 90 grādi). Svarīgi, lai ir siltināts dūmvads (arī iekštelpās), tikko nav siltināts tā dūmgāzes strauji dziest un pierauj klāt tā, ka ļoti grūti iztīrīt.
Tad tā katla tīrīšana nav nekas briesmīgs, bet nekāda ogu maize arī!

Starp citu, kāds skurstenis un kā ar viņa aizaugšanu? Man šķiet, ka šiem katliem dūmgāzes ir ļoti vēsas. Kaut kur lasīju, ka var būt pat ap 60 grādiem!?

Ar skursteni ir diezgan interesanti. Tā kā šoruden uzliku pilnīgi siltinātu skurstani, tad tīrīšana ir ļoti viegla – depo var nopirkt tādu plastmasas veida dūmvada birsti – izvelc turp atpakaļ to birsti un skurstenis tīrs, jo SILTINĀTĀ skurstenī arī rodas TRAUSLI IZDEDŽI. Skursteni jāpatīra reizi 4 mēnešos.

Par tām dūmgāzēm un to temperatūru. Manuprāt, pēc dūmgāžu T neko nevar spriest, jo tikko sāk vērties gaisa klapīte dūmgāžu T diezgan strauji krīt, pretēji, klapīte paveras T strauji kāpj. Kaut kāds temperatūras diapozons tur ir, bet tas ir strauji mainīgs rezultāts. Drīzāk pēc dūmgāzēm var novērtēt dūmgāžu vizuālo stāvokli, ja tā var teik. Tātad dūmvadā ievietojot kādu stienīti un tad pavērot, kāds tas stienīts paliek pie iekurināšanas, kuršanas laikā utt. Piemēram, ja stienītis un noķepis ar darvu – skaidrs tajā brīdī kuršanās process ir galīgi garām.

Pieņemsim, man pie iekurināšanas temperatūra svārstās no 200-300 grādi, visbiežāk ap 230-260C. Tas laikam atkarīgs no vilkmes, ko iespaido laika apstākļi utt. Kā gaisa klapīte sāk pievērties tā dūmgāžu T strauji sāk krist līdz 160C. Nu kad katls jau iegājis kuršanās režīmā tad dūmgāzes ir tuvu katla temp., bet arī atkarīgs vai gaisa klapīte veras ciet vai veras vaļā.

Vēl interesanti par dūmvadiem. Ja uz dūmvada uzliek jumtiņu un kurina ar centrālapkures katlu var rasties situācija, kad uz jumtiņa apakšas rodas rasas punkts – pilst kondensāts. Tātad no apakšas nāk siltas dūmgāzes, bet ārā temperatūra jumtiņu strauji dzesē. Man ir tā bijis, kad katlā temperatūra ir kādi 55-65 grādi. Tapēc no šīs katla T izvairos ( vai augstāk vai zemāk). Rasas punkts sāk veidoties pie 60 grādiem.

Uz dūmvadu izejām, atbilstoši ugunsdzēsēju normatīviem, jumtiņus nedrīkst likt.

Piekrītu IB, uz dūmvadiem jumtiņus labāk nelikt tie rada tikai nevajadzīgas problēmas. Vienīgais variants, kad jumtiņš ir nepieciešams, ja dūmvada trejgabals atrodas iekštelpās vai katlam dūmvads iet tieši virs katla. Ja nav jumtiņa, tad nokrišņu laikā skalo visu to saturu, kas atrodas dūmvadā lejā, kā rezultātā parādās nepatīkama smaka.