Jebkuram metāla skurstenim: odere, siltināts uc. ir jābūt ar kondensāta vai nokrišņu noteci apakšējā trejgabalā vai zem tā.

Oskars L Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sveiki, gribu uzdot stulbu jautājumu, lūdzu
> nesmieties!
> Vairākus gadus jau lietoju Rudesta (sveces tipa
> katls) katlu, un esmu apmierināts, vienīgā
> problēma ir tā, ka viņš dod uz radiatoriem
> 60grādus, tipa pa karstu.. ātri paliek karsts:D
> gribas pavilkt, izlīdzināt to sildīšanu un
> liekas, ka akumulators būtu īstā štelle. Māja
> nav liela, ap 70 m2.
> Jautajums, cik lielu būtu optimāli likt un kāda
> isti ir tā sistēma, kā viņa darbojas?
............................................
Sveces katla būtība ir pašregulēta degšana, kas ilglaicīgi nodrošina vienmērīgas (ar mājas siltumzudumiem saskaņotas) plūsmas sildīšanu. Ja mājā ir par karstu, tad skaidrs, ka tiek piegādāts vairāk siltuma, kā nepieciešams atbilstoši siltumzudumiem. Tātad, nemainot pareizos temperatūras uztādījumus, jāsamazina plūsma (Stropuva shēmā pats apakšējais balansējošais ventilis pirms ieejas katlā). Par to, lai katls neuzvārītos un attiecīgi palielinātos kuršanās ilgums, rūpējas gaisa padeves vārsts. Izdevumi par akumulatoru, papildus apsaisti un uzstādīšanas darbiem varētu būt kaut cik lietderīgi tikai tad, ja esošais katls ir neadekvāti jaudīgs.

jaunakais Wrote:
-------------------------------------------------------
> Iekurinot vispirms katlam jāsasniedz piem. 60'
> temperatūra
>
> Ilgdegšanas katliem, es teiktu, ka šajā
> gadījumā ir izņēmums atšķirībā no
> pārējiem apkures katliem, jo ja sagaida, ka
> katlā T uzkāpj piem. 60 grādi un tad
> pieslēdzas cirkulācijas sūknis – rodas
> situācija, ka katlā strauji uzkāpj T un
> atplūdē ieplūst ļoti auksts ūdens. Tas
> izskaidrojams ar lēnu siltumnesēja cirkulāciju.
> Es pieņemsim, kā iekurinu uzreiz pieslēdzas
> cirkulācijas sūknis, kā saka nav T starpība -
> nav kondensāta nav problēmu.
>
> Ja tikko pie iekuršanas ieslēdz cirkulācijas
> sūkni, jābūt pietiekoši labai dūmvada vilkmei
> (tajā skaitā tīra katla dūmejām un
> dūmvadam), savādāk liesma vienkārši nodziest.
> Bieži vien, ja ir slikta vilkme pagaida, kad
> katlā uzkāpj T un uguns kārtīgi aizkuras.
>
> Ja tā nenotiek un pirmais karstums katlu
> iekurinot nonāk radiatoros vai boilerī mazā
> loka vai nu nav, vai montēts nepareizi.
>
> Intresanti!
>
> Nu uz boileri jebkurā gadījumā iet viss siltums
> pa taisno bez mazā cirkulācijas loka. Boilerī
> jābūt vairāk kā 60 grādi, lai nerastos
> baktērijas un ja katlā turam 70 grādi tad jau
> kaut kādi siltuma zudumi ceļā arī ir.
> Savukārt uz radiatoriem darbojas mazais
> cirkulācijas loks, bet tas sāk strādāt tikai
> tad kad ir sasniegta radiātru atplūdē
> uzregulētā T uz termogalvas. Kad sasniedz to
> ieregulēto T tad diezgan precīzi uz radiatoriem
> dzen piem. 50 grādi un radiatoru atplūdē pāris
> grādi mazāk – to miksē pa mazo cirkulācijas
> loku. Bet iekurot vienozīmīgi uzreiz uz
> radiatoriem mazais cirkulācijas loks nestrādā.
>
> Katrā ziņā man viss ir pieslēgts 1:1 kā
> norādījis ražotājs (ar visu nepieciešamo
> aprīkojumu caurplūdes regulatoru, termogalvu,
> trīsvirziena vārstu), šaubos, ka viņi būtu
> norādījuši nepareizu pieslēgšanas shēmu.
> Reku parāda uzreiz to katla pieslēgšanas
> shēmu.
> [www.google.lv]
> 3g%C5%A1anas+sh%C4%93ma&biw=1280&bih=689&source=ln
> ms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwj3-6nZx_vJAhUD2CwKHQne
> BdcQ_AUIBigB#imgrc=xn5LHrRqbyNXKM%3A
....................................................
Ja viss ir pieslēgts 1:1 kā norādījis ražotājs, tad visi siltuma noņēmēji tiek pieslēgti paralēli nosacītam MAZAJAM lokam (tieša karstā izejas ūdens sūknēšana uz katla ieeju caur cirkulācijas sūkni). Balansējošie ventiļi nodrošina tiešu plūsmu, kas nodrošina nepieciešamo temperatūru katla ieejā.
Rodas arī jautājums, vai nav otrādi pieslēgtas trīsgaitnieka izejas.

jaunakais Wrote:
-------------------------------------------------------
....................................
> Problēma – nevaru pacelt atgaitas temperatūru
..............................
> Citēju no stropuvas instrukcijas:
> 1) Apsaistes sistēmā jābūt:
> ”Termostatiskā galva Heimeier ar ar uzliekamu
> sensoru +20...+50”, tātad vairāk par 50
> grādiem atplūdē nav paredzēts????
> Lasam tālāk instrukciju, citēju
> ”T padeves-T atgaitas =15C-20C. Ja padeves
> temperatūra ir 75C, atgaitas temperatūrai
> jābūt 55C-60C.”
> Ja termogalva ir paredzēta līdz + 50 grādiem,
> tad kā var dabūt +60???
.................................
Sensors +20...+50 stāv uz radiatoru cilpas atgaitu (nevis ieeju katlā). Radiatoru cilpas atgaitai klāt nāk tiešais karstais ūdens no katla izejas caur paralēlo balansējošo ventili, un paceļ temperatūru, lai nodrošinātu +60 katla ieejā (faktiski jau arī sūknī).
Trīsgaitnieks sevī šajā gadījumā temperatūras nemiksē. Tikpat karstu ūdeni, kā sūknis viņā iepūš, viņš pūš ārā pa abām izejām, tikai mainās plūsmas proporcijas, kas aiziet atpakaļ uz radiatoriem, ja sensors ziņo, ka radiatoru loka atgaita ir pietiekoši karsta un plūsmas daļa jāatver virzienā atpakaļ uz sistēmu.

Beidzot atradu vainu, kāpēc nevarēju pacelt atgaitas temperatūru. Izrādās tam sildelementam (sensoram), kas attiet no trīsceļu vārsta OBLIGĀTI JĀBŪT VIRS TERMOGALVAS UZ RADIĀTORU ATPAKAĻGAITAS CAURULES!!! (tā arī parādīts instrukcijā) Līdz šim tas sensors bija uzlikts pie radiatoru atpakaļgaitas caurules, kas atrodas pie grīdas līmeņa (zemāk par termogalvu) – tādā veidā rodas kaut kāds gļuks (ko tur mēra pretestību???) Tā no malas liekas kāda starpība radiatoru atpakaļgaita ir un visam jābūt OK, bet kā izrādās arī tādā sīkumā ir LIELA STARPĪBA!!!!

Labi skaidrs, ka sensors bija novietots nepareizā vietā, bet tāpat arī tagad nevaru dabūt katla atplūdē 60C.
Uz doto brīdi ir šāda situācija
T katlā 80C
Uz radiatoriem 59
no radiatoriem 53
Katla atplūdē 50
Dūmgāžu T +79,5C
Temp. iekštelpās 22,4
āra T (-11,1)

Tātad, vairāk par 50C grādi katla atplūdē nevar dabūt, jo termostatiskā galva paredzēta no +20 līdz+50C.
Kā būtu, ja uzliktu termostatisko galvu temperatūras diapozonā līdz kādi 70 grādi, kā piemēram šajā mājas lapā???
[www.imi-hydronic.com]

Vai tur nāktos mainīt arī trīsceļu vārstu, kas komplektējas kopā ar termostatisko galvu?

Ļoti iespējams, ka tā termogalva tur neļauj pacelt temperatūru, bet man šķiet, ka vai tik nebija divu veidu galvas - tās kuras atver tajā diapazonā un tādas kuras aizver. Bet pats par sevi galvas var savā starpā mainīt, vienīgais nosacījums lai sader ar vārstu dažām firmām ir tikai savs ventilis, bet dažām var pamainīt. Katrā ziņā jāvadās galvu pērkot ir pēc ventiļa un uz attiecīgās firmas arī jāpērk. Zinoši pārdevēji mācēs pateikt kas ar ko sader. Akvedukts nav slikts veikals.
Bet dīvaini šajā visā pasākumā ir tas, ka katla ražotājs norāda tieši to diapazonu kurš tev ir. Tas ir tā kā stulbi šķiet.

Var jau, protams, būt savādāk, bet visdrīzāk ar trīsgaitnieku viss ir kārtībā. Tas ir tikai izpildmehānisms, kas var atvērt papildus plūsmu dajebkam vispār nesaistītam ar šo apkures sistēmu, kaut vai aukstas alus muciņas krānam vai dušai kaimiņam aiz sienas, ja uz radiatoru atgaitas uzliktais sensors dod ziņu, ka vēlamā temperatūra (kāda no 20-50 diapazona) SENSORA uzlikšanas vietā ir sasniegta un vārsts jāvirina. Viņam pilnīgi pie kājas, kādas temperatūras šķidrums plūst pašā trīsgaitniekā.
Atgriežoties pie nepietiekamās temperatūras - jāregulē balansējošie krāni, kas ir tiešajā ceļā starp katla izplūdi un ieplūdi. Protams, ja shēma tiešām ir 1:1.

Iedziļinājos tajā neglīti uzzīmētajā stropuvas shēmā un man kļuva skaidrs tas, ka termogalvas ir pareizas un nav jāmaina. Shēmā ir 2 termogalvas - viena domāta radiatoriem un otrā siltajai grīdai. Nevienai no šīm termogalvām nav uzdevums nodrošināt atgaitas temperatūru katlā. Abām uzdevums ir nodrošināt to, lai radiatoros vai grīdā ienāk konkrēts cipars.
Sistēma strādā šādi:
1) īsais loks ir bez sūkņa un strādā paštecē un īsajā lokā ir iekšā boileris un viens radiators kā drošība pret pārkaršanu,
2) garais loks maļ uz riņķi radiatorus un grīdu tik ilgi, kamēr tie kļūst vēsi, tad kad tie kļūst vēsi, tad termogalva paveras vaļā un radiatoros ieplūst tāds siltums kādu saimnieks ir uzlicis uz termogalvas. Ja termogalva ir 20-50 uz radiatoriem, tad tas nozīmē, ka uz tiem var laist 20-50 diapazonu.

Secinājumi:
1) jo zemāka temperatūra uz radiatoriem, jo siltāka atgaita katlā un pretēji,
2) shēma paredz balansēšanu, kas arī ir galvenais štrums, kurš ietekmē atgaitu kā arī vispār to kā funkcionē katls - tie ir 3 krāni - viens uz boileri, viens uz radiatoriem vai silto grīdu un 3 pie paša katla ieplūdes:
a) drosēlējot boilera krānu var paaugstināt atgaitu, bet attiecīgi boileris lēnāk sils,
b) droselējot to krānu pie radiatoriem grīdām kaut kas notiks, bet nezinu kas,
c) droselējot krānu katla apakšā regulē cik strauji pašplūsmā skrien īsais loks.
3) izejot no visa šī jāeksperimentē ar krāniem, jo radiatoros siltumu vajag tik cik mājai vajag, ja ir auksti tad galvu griež uz 50, ja silti, tad liek uz mazākiem grādiem. Nu un tad jāskatās. :)

Kļūdījos :
- drošības radiators nav īsajā lokā, bet garajā. Vienīgi interesanti kā viņš tur avārijas situācijā strādā starp tām termogalvām.
- boileris ir droselējams, bet diemžēl ar parasto lodveida krānu (dīvaini).