Ir pienācis laiks savilkt silto grīdu trubas. Visi saka, ka vienkārši. Kad jāsāk rēķināt garumus un sazīmēt shēma, tad pienāk arī sarežģīti brīži.
Siltās grīdas ir paredzētas 4 telpās: virtuvē, vannas istabā, koridorā un priekšnamā. Telpu izmēri ir nelieli: virtuve ~8 m2, vannas istaba 3,5 m2, koridors 12.7 m2 un priekšnams 7 m2. Virtuvei ir 2 ārsienas, vannas istabai un koridoram nav ārsienu,, priekšnamam ir 3 ārsienas.
Katra telpa būtu atsevišķs loks jeb tas laikam saucās kontūrs.
Jautājumi:
1. vai šādiem parametriem pietiek ar 'čūsku', kas sākas pie ārsienām vai ir vajadzīgs trubas likt gliemezī. Ja čūskā saliek priekšnamā trubas ar 10 cm soli, tad sanāktu nepilni 100 m truba. Vai tāds garums vienam lokam ir OK?
2. Ja tomēr ir jāliek gliemezis, vai gar ārsienām tāpat ir vajadzīga čūska? Tad sanāk, ka uz vienu telpu ir vajadzīgas 2 vietas kolektorā?
3. vai siltajām grīdām projektu zīmē santehniķis?
Paldies, ka nenorejat, bet spējat atbildēt praktiski! :)

Liec uzreiz gliemezī, tas nodrošinās visvienmērīgāko grīdas t. 100m loks ir ok, bet principā trubu soli (un tātad arī loka garumu) nosaka nepieciešamā jauda. Telpai bez ārsienām noteikti var lietot lielāku soli nekā telpai ar ārsienām, bet pie mums santehniķi, kas "es tā vienmēr daru", nevis rēķina siltuma zudumus, liek visur vienādu soli un tad piegriež lokus.

Projektu var zīmēt santehniķis vai kāds cits AVK projektētājs, ka tik ir sajēga, var pats zīmēt Uponor HSE programmā. Pārsvarā pie mums man liekas taisa "es tā viemēr daru" stilā.

Pag, man šķiet ka kaut kas nav riktīgi vai arī es nesapratu. 100m uz priekšnamu? Kaut kā stipri par daudz man izklausās. Man mazliet galva pačabējusi, bet 100m loks jau tā kā uz palielāku platību man sanāca. Man mājā ir teiksim 150 m2 un 10 kontūri un man šķiet ka garumi katrā kontūrā bija kaut kur ap 60-80m. Es liku ar soli 15 cm un ar to pilnībā pietiek. Lielāks blīvums teorētiski varētu nodrošināt ātrāku uzsildīšanu, bet pastāvīgi apdzīvotā mājā manuprāt tas galīgi nav aktuāli.
Es esmu licis sākumā kontūrus nepareizi - "augšā lejā"resp. turpgaita nav paralēli atpakaļgaitai un it kā būtu jābūt kaut kādām atšķirībām, bet reāli nekādu dižu atšķirību es neredzu no mājas, kur ieliku "pareizi" - laikam gliemezis. Galvenais ir ielikt. :)
Pēdējo grīdu jau ieliku zinātniski. Iemetu sietus, saskaitīju rūtis, uzvilku corel rūtiņpapīru un savilku caurules ar soli un ar pluginu noteicu caurules garumu. Es bišķi nobijos un piemetu kādu metru klāt, bet patiesībā aprēķins bija ok. Var arī tā, bet tas tā pārāk jau zinātniski. :)
Parasti ņem metrus uz m2 pie konkrētā soļa un ritina. Firmām vēl vienkāršāk - viņām lielie ruļļi un tik tin, pārpalikumu ved uz nākamo objektu, līdz ar to baigie aprēķini tur nenotiek, izņemot mazliet paplāno ja rullī palicis šaubīgi maz.

aprēķins vienkāršs - 6 - 7 m trubas uz m2 grīdas.
tātad ar 100 metriem trubas var noklāt 14 m2 grīdas +/-.

man arī aktuāls jautājums par siltajām grīdām.
Doma daļu cilpas vai vienu cilpu likt kā radiatoru vietā pie sienām. vai tāds risinājums vispār ir pieļaujams? sanāk, ka cilpa sildīs arsienu. Māja gāzbetona, ārpuse siltināta.

var, un tā arī dara:
[www.google.lv]

bet ja var ierīkot siltās grīdas, tad priekš kam? turklāt ārsienu?

varētu panākt līdzīgu gaisa plūsmu, kā no radiatoriem ar mērķi ļaut no\sesties putekļiem un varbūt ierobežot vai apstādināt logu arsošanu

tātad, lai panāktu pastiprinātu putekļu cirkulāciju, siena būtu jāpārvērš par mūrīti. lai to izdarītu, ekonomiskais - knapi siltais grīdas apkures ūdens vēl pamatīgi jāuzsilda, papildus iztērējot kaut kādu daudzumu kurināmā.
sviesta izstrādājums!

logu rasošanu novērš ar telpas sildīšanu un vēdināšanu, un divkameru paketi.

Vēl viens jautājums, kurš mazliet mulsina.
Visi kontūri nonāk vienā kolektorā, kurš slēdzas klāt pie apkures katla, pareizi? Tālāko saslēgšanu gan uzticētu santehniķiem, bet trubu garuma aprēķinā būtu svarīgi, kur tās sākās un beidzās :)

nesapratu jautājumu.