UldiJ, paldies par komentāru, bet izskatās, ka neizlasījāt kārtīgi problēmu un vēlmes. Vēlos vannas istabā 28C grīdas temperatūru (nezinu, kā Jūs, bet es vannas istabā nedzīvoju), savukārt pārējā mājā optimāla būtu 21-22C temperatūra. Jautājums bija, kā to viskorektāk panākt ar doto aparatūru.
Lai saprastu, kāda temperatūra ir sasniedzama telpā, protams, var veikt visus Jūsu minētos aprēķinus (nezinu gan, kā tos pēc tam efektīgi pielietot), bet var arī vienkārši katlu telpā pagriezt katla regulatoru un empīriskā ceļā to saprast.

Ja apakšā pieliksi boileri ar divām čūskām, tad vannas istabās var likt x-boxus un grīdas barot no boilera čūskas...(vēl sūknis). Vai drīkstētu laist recirkulācijas paralēli caur PE rorītēm... ?

Vari vismaz kaut kā pamatot savu teikto?

Tas par UldisJ teikto. Nevareju saprast vai tas istabas gaisa t vai grīdas...

Sveiki! Es runāju par grīdas virsmas temperatūru. Vannas istabā var uzražot 28°C gaisa temperatūru, ja ir pretī atbilsotši apkures sistēmes elementi - zemgrīdas apkure, dvieļu žāvētājs utt., (parasti ar pirmajiem diviem, tos kombinējot tā nav problēma). Tas, ka cilvēki nezina siltumfiziku, tas normāli, katram mums sava nodarbe. Trenēties atrast ceļu ar katla regulatoru var sanākt nepanākt rezultātu, jo svarīgs ir arī attiecīgais ēkas telpu aprīkojums ar pareizi aprēķinātiem sildelementiem. Kā rāda mana ekspertīžu un ēku apsekošana prakse, apkures katls 99,9% gadījumu nav pie vainas apkures sistēmas sarežģījumos. Sarežģījumus rada nepareizi aprēķināti ēkas siltuma zudumi (vai vispār nav rēķināti, tikai pieņemot skaitli, piemēram 60W/m2 un tas neatbilst patiesajiem siltuma zudumiem, katrā telpā tie ir savādāki). Par mazu cauruļvadi, sistēma nav nobalansēta utt. To visu sakārtojot, viss sāk darboties normāli un arī maksa par apkuri samazinās, jo vēlamais režīms tiek sasniegts. Atliek tik novēlēt pacietību regulēšanā un kas zin var būt izdodas, ja ir atbilstoši apkures sistēmas elementi telpās, kas to var nodrošināt.

Nu tak nekā sarežģīta te nav. Vienkārši jāpasēž pie kolektoru skapja un jāregulē plūsmas katrai cilpai. Jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, jāpiedzen sistēma. Tad arī iegūsi nepieciešamās temperatūras lokos. Tikai tas prasīs zināmu laiku, kamēr sistēma nostabilizēsies. Vannasistabā tev loks būs līdz galam vaļā, bet pārējās telpas būs jāpiegriež, lai samazinātu izejošo, ne ienākošo temperatūru. Attiecīgi arī samazināsies grīdas virsmas temperatūra.

Sveiki! Tā arī ir, nekā sarežgīta nav zinošiem cilvēkiem, it īpaši, kad zin cik lielu plūsmu katrā lokā vajag un tas iet caur normāliem aprēķiniem, katrā telpā būs vajadzīgais režims, savādāk var sanākt meditēt uz loku piedzīšanu ļoti ilgi.

Nu tas būtu ātrāk, ja pašam būtu zināms cilpu garums, solis, diametrs u.t.t. Šeit parametri ir ļoti daudz iespējami.
Ja nav zināms, tad tikai ar bakstīšanas metodi var ko izmainīt. Vienkārši, sākumam nobalansē, lai plūsmas ātrumi būtu vienādi visās cilpās un tad, pēc diennakts pamēri grīdas virsmas temperatūru. Un tad soli pa solītim piedzīsi sev vēlamos parametrus.
Un tas būs tev lētāk, nekā meklēt meistaru.

Grīdā ieliek termostatu un ar to virina vaļā ciet MT4 vārstu: [medusaka-2.mozello.lv]
Termostats der tas pats Devi vai kāds līdzīgs.